1924. gada 19. novembrī. Pirms 100 gadiem Latvijas laikraksti pirmajās lappusēs lika ziņojumus par iepriekšējās dienas, 18. novembra, valsts svētku svinēšanas notikumiem, un viens no tiem bija svinīgā Rīgas Brāļu kapu izbūves pamatakmens likšanas ceremonija.
Tā notika tūlīt pēc karaspēka parādes Esplanādē, sabiedrisko organizāciju karogotajam gājienam izejot cauri pilsētai un sasniedzot Brāļu kapus, kur jau gaidīja Valsts prezidents Jānis Čakste, valdība pilnā sastāvā, Saeimas vadība un deputāti, kā arī armijas augstākā virsniecība. Pirms pamatakmens likšanas uzrunu sacīja un iesvētīšanas ceremoniju ievadīja Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs mācītājs Edgars Bergs. Tad būvbedrē citu amatpersonu pavadībā nokāpa Valsts prezidents Čakste un iemūrēja pamatos plāksni ar vārdiem: "Daudz dzimumos/ Vēl nākamos/ Jums pateicību/ Tauta dos." Iemūrēja arī kapsulu ar pamatakmens likšanas aktu, tās dienas avīzēm un Latvijas naudas monētām.
Čakste uzrunā sacīja: "Lai šinī vietā paceļas piemiņas zīme, kura no paaudzes uz paaudzi rādīs to vietu, kur atrodas latvju tautas svētums.
Lai apņemamies sekot kritušo varoņu priekšzīmei, kuri atdevuši dārgāko – savas dzīvības. Pierādīsim ne vārdos, bet darbos, ka mēs esam gatavi, ja vajadzēs, arī mirt par savu valsti." Pēc tam visi dziedāja valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!". Sekoja vēl vairākas amatpersonas runas un pats iesvētīšanas akts, ko veica Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Kārlis Irbe. Diemžēl tā laika avīžu ziņojumos nav norādīts, tieši kurā vietā pamatakmens ar vēstījumu likts, bet tobrīd jau bija sākta terašu malas stiprinošo sienu veidošana un kā pirmo 1927. gada 20. novembrī atklāja tēlnieka Kārļa Zāles veidoto mirstošo jātnieku grupu. Mātes Latvijas tēlu pabeidza 1929. gadā; gadu vēlāk sākās vārtu izbūve, bet Brāļu kapus kā pabeigtu kompleksu iesvētīja 1936. gada 11. novembrī – Lāčplēša dienā. Jāpiebilst, ka 1924. gada 16. novembrī Cēsīs bija atklāts vēl cits 20.–30. gadu Latvijai ļoti svarīgs monuments – piemineklis 1919. gada Cēsu kaujās kritušiem karavīriem. Uz tā atklāšanu ieradās arī delegācija no Igaunijas. Žurnāls "Nedēļa" atzīmēja: "Piemineklis celts pēc arhitekta Kundziņa projekta, uzvests no Kurau firmas Rīgā un atstāj cēlu iespaidu.
Šis pirmais, valstiskā masštabā celtais uzvaras piemineklis ir padarījis Cēsis par vienu no vēsturiski izcilus pilsētām Latvijā."
"Jaunākās Ziņas", 1924. gada 19. novembrī
J. Poruka piemiņas komitejas sēdē 17. nov. apsprieda dažus tehniskus jautājumus sakarā ar J. Poruka mirstīgo atlieku pārapbedīšanu. Nolēma pārvešanu izdarīt, neskatoties uz cēsinieku protestu. Jēk. Poruks ziņo, ka pārvešanai vajadzīgo automobili apsolījies dot Tehniskās divīzijas komandiers. Izrakšanas darbu vadīšanai, kuri notiks 30. novembrī p. 8 rītā, uz Cēsīm izbrauks Jēk. Poruks, prof. Zālīte un V. Dambergs. Pēc pārvešanas Rīgā zārku līdz svētdienai, kad notiks svinīga apbedīšana, novietos Meža kapu kapličā. Garīgo ceremoniālu izdarīt nolēma uzaicināt mācītāju Maldoni, bet viņa atteikšanās gadījumā mācītāju Kundziņu vai L. Bērziņu. Uzdod V. Eglītim vest sarunas ar LU kora diriģentu Bobkovicu par kora piedalīšanos apglabāšanas ceremonijā. Trešdien pulksten 8 vakarā sasauks mazu apspriedi, kurā pārrunās dažus vēl atlikušos jautājumus. Ceturtdien nolēma sarīkot apspriedi, kurā nolēma pieaicināt arī Rakstnieku un žurnālistu biedrības un korporācijas "Selonija" pārstāvjus.