2 °C
1924. gada 13. novembrī. Pirms 100 gadiem, reaģējot uz vairākiem skandāliem un baumām, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) bija spiesta publiski atzīt, ka mazā budžeta dēļ tai ir lielas grūtības diplomātiskā pasta sakaru uzturēšanai ar pārstāvniecībām ārvalstīs un tas rada drošības riskus.
Laikrakstā "Latvijas Kareivis" bija pausts: "Citās valstīs, sevišķi vecās, diplomātiskā pasta pārvadāšanai tura speciālus darbiniekus, maksājot tiem noteiktas algas un atlīdzinot ar komandējumiem saistītos izdevumus. Mums tas līdz šim nav bijis iespējams aiz kredīta trūkuma.
Tekošā budžetā gadā ir atvēlēti 10 000 latu vienīgi satiksmes uzturēšanai ar mūsu priekšstāvniecībām Krievijā, bet arī šim nolūkam atvēlētā summa ir par mazu, un pat pie vislielākās taupības nepietiks visam gadam.
Kredītu grib samazināt arī nākošā budžeta gadā. Satiksmes uzturēšanai ar priekšstāvniecībām pārējās zemēs ministrijas rīcībā nav līdzekļu, un diplomātiskais pasts jāsūta ar tā saucamiem gadījuma kurjeriem, tas ir, ar privātiem ceļotājiem, kuri uzņemas ministrijas pastu ņemt līdzi bez atlīdzības. Lai gan ministrija piegriež vērību gadījuma kurjeru izlasei un cenšas pastu sūtīt ar pilnīgi drošām un solīdām personām, tas tomēr ne katrreiz ir iespējams. Dažos virzienos bieži nav ceļotāju nedēļām ilgi un pastu nākas sūtīt ar pirmo ceļotāju, kaut arī viņš pilnā mērā neatbilstu ministrijas prasībām. Saprotams, nav izslēgtas arī ļaunprātības no gadījuma kurjeru puses. Jācer, ka nesenais atgadījums ar gadījuma kurjeru Matisonu atradīs dzirdīgas ausis tanīs iestādēs, no kurām atkarājas līdzekļu atvēlēšana, un tās ministrijai turpmāk piešķirs nepieciešamos kredītus diplomātisko kurjeru atalgošanai un ceļa izdevumiem." Visbiežākie diplomātiskā pasta sūtījuma virzieni Latvijas gadījumā, neskaitot Maskavu, veda uz Kauņu, Varšavu, Berlīni, Briseli, Parīzi un Londonu. Normāli skaitījās, ja diplomātiskais pasts turp ceļoja divas reizes mēnesī. 20. gados nebija nekas neparasts, ja valsts iestādes pasūtīja sūtniecībām atvest kādas grāmatas, brošūras vai pat iekārtu detaļas, un ĀM centās lūgumus izpildīt, izmantojot aizzīmogotas diplomātiskā pasta pakas.
Diemžēl bija skandāli, kad aizzīmogotu diplomātisko pastu izmantoja kokaīna un vērtslietu kontrabandai.
Konkrētajā gadījumā bija runa par 1924. gada augusta incidentu ar kurjeru Rūdolfu Matisonu, kurš, braucot uz Parīzi, līdz ar oficiālo pastu kā "personīgas mantas" vēl noformēja čemodānu ar 25 kilogramiem kokaīna, kas bija iegādāti Dancigā (Gdaņskā), toreiz Vācijā. Shēmā bija iesaistīts arī Latvijas konsuls Dancigā Kārlis Kuškevics.
"Latvijas Sargs", 1924. gada 13. novembrī
Plaša koku skola Kurzemē. Kurzemes centrālbiedrība ierīko ļoti plašu koku skolu savā saimniecībā Līgutu muižā. No valsts Rudzu kroga dārzniecības saņemts vairāki tūkstoši ābelītes un bumbieres, kuras pēc 3 gadiem tiks laistas pārdošanā. Pie kam Kurzemes centrālbiedrība uzņemsies garantiju par šķirņu pareizību. Šī koku skola būs par lielu svētību visiem Kurzemes dārzkopjiem, lauksaimniekiem un it sevišķi jaunsaimniekiem. Koku skola izmaksās ap 10 000 latu. Centrālbiedrība cer, ka nāks palīdzība arī no apriņķa pašvaldībām.
