1224. gada 15. augustā. Pirms 800 gadiem Svētās Jaunavas Debesbraukšanas dienā apvienotais Zobenbrāļu ordeņa un Rīgas bīskapa Alberta vasaļu – rīdzinieku, viņam padoto līvu (lībiešu) un letu (letgaļu) karaspēks, piedaloties Igaunijas jeb Ugaunijas bīskapam Hermanim, Rīgas bīskapa Alberta brālim, uzsāka Igaunijas spēcīgākās pils Tērbatas aplenkumu. 

Tērbata (Tartu) jau iepriekš brīdi bija atradusies krustnešu rokās un papildus nostiprināta. Tajā atradās lieli ieroču krājumi. Tērbatu uzskatīja par kontinentālās Igaunijas atslēgu, kā tas arī bija. Cīņa par svarīgo pili izvērtās īpaši nikna arī tādēļ, ka to par savu rezidenci ar aptuveni 200 vīru karadraudzi bija izvēlējies ar Polocku, Novgorodu un citām krievu kņazistēm saistītais kņazs Vjačko, kurš nostājās igauņu pusē. Vēsturnieku ieskatā Vjačko jeb Vetseke bija agrākais Kokneses valdnieks no vikingu pēcteču Polockas Rurikoviču dinastijas. Iespējams, Jersikas Visvaldis bija viņa brālis. Vjačko Igaunijā bija savi nodomi, un krustnešu acīs viņš bija ārkārtīgi bīstams pretinieks, ap kuru varēja apvienoties viņu pretinieki, tādēļ "Indriķa Livonijas hronikā" teikts: 

"Un šajā pilī pie šī kņaza bija salasījušies visi ļaundari no kaimiņnovadiem un no Sakalas – nodevēji un savu brāļu, ordeņa brāļu un tirgotāju, slepkavas, pret Līvzemes baznīcu vērsto ļauno plānu ierosinātāji."