1774. gada 17. septembrī. Pirms 250 gadiem galdnieka ģimenē Boloņā Ziemeļitālijā piedzima nākamais katoļu baznīcas kardināls, viens no cilvēces vēsturē izcilākajiem poliglotiem Džuzepe Mecofanti.

Reklāma

Uzskata, ka Mecofanti dzīves laikā iemācījies saprast 57 valodas, bet 38 arī runājis. Precīzs viņam pazīstamo valodu skaits nav zināms, un laikabiedri apgalvojuši, ka viņš pratis pat 114. Šis skaits gan tiek apšaubīts, un lēš, ka viņa pārvaldīto valodu daudzums varētu būt ap 60. Angļu dzejnieks Lords Bairons (1788–1824) Mecofanti saucis par "valodu monstru", kam būtu vajadzējis dzīvot Bībelē aprakstītā Bābeles torņa celšanas laikā – tad viņš tur darbotos kā tulks. Katrā gadījumā 

Mecofanti jau pusaudža gados uzrādīja ļoti labu atmiņu un varēja tikt uzskatīts par brīnumbērnu, jo 12 gadu vecumā sāka studēt filozofiju, kur trīs gadu kurss bija jāpabeidz ar publisku disputu. 

Teoloģijas studijas talantīgais puisis pabeidza pirms kanoniskā vecuma, kas nozīmēja, ka viņš vēl nebija sasniedzis 25 gadus un nevarēja pretendēt uz katoļu priestera amatu. Laiku līdz tam Mecofanti pavadīja, studējot austrumu tautu valodas. Tas nozīmēja zināt, piemēram, arābu, aramiešu, amharu, koptu, armēņu, persiešu valodu. Arī latīņu, sengrieķu un grieķu valodu. 1797. gadā, tūlīt pēc iesvētīšanas priestera kārtā, viņš kļuva par ivrita profesoru Boloņas universitātē. 19. gadsimta sākumā Francijas imperators Napoleons Bonaparts viņu aicinājis pārcelties uz Parīzi, taču Mecofanti atteicās. Savas dzīves laikā viņš nekad nepameta Itāliju un visas valodas iemācījās uz vietas. 1831. gadā viņš paklausīja pāvesta Gregora XVI piedāvājumam darboties Romā un strādāt Vatikāna labā, tostarp par bibliotēkas pārzini. Dažus gadus vēlāk viņu paaugstināja par kardinālu. 

Bagātīgajām valodu zināšanām daļēji bija reliģisks pamats, jo Mecofanti kā garīdznieks 18./19. gadsimta mijā, kad Itālijas teritorija atradās daudzu karu ceļā, saskārās ar situāciju, kad nācās pieņemt grēksūdzes no daudzu Eiropas tautu katoļu ticības karavīriem. 

Viņš uzskatīja par pienākumu saprast, ko uzklausāmie saka.

Jaunākās Ziņas, 1924. gada 17. septembrī

Valmiera. Maizes ceptuvju kontrole būtu ļoti vēlama arī Valmierā, jo maiznīcu sanitārie apstākļi ir vēl neciešamāki kā Rīgā: maizē bieži atrodami prusaki, mušas, diegu gali un citi netīrumi. Maizes apakša novārtīta, maizi bieži vadā pa pilsētu neapsegtu utt. Cenas toties augstas, piemēram, saldskābo maizi, kas Rīgā maksā 7 r., te 10 r. mārciņā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu