1894. gada 13. septembrī. Pirms 130 gadiem Ungurmuižas rentnieka ģimenē piedzima publicists un plaša vēriena sabiedriskais darbinieks Ernests Blanks (1894–1972).

Reklāma

20. gadsimta pirmajās desmitgadēs Blanks kā redaktors vadīja vai publicēja savus viedokļus daudzos preses izdevumos, taču viņa lielākais nopelns ir neatlaidīga un argumentēta neatkarīgas Latvijas valsts nepieciešamības ideju publiska paušana. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas viņš pirmais formulēja un sāka propagandēt šo domu, pamazām pārliecinot par to latviešus. Maskavā drukātajā Latvijas Nacionāldemokrātu partijas laikrakstā "Dzimtenes Atbalss" Blanks jau maijā ievadrakstos sāka runāt par suverēnu Latvijas valsti, kas sastāv no Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales. Jūnijā viņš skaidroja: 

"Latvietim jāsaprot, ka viņam ir tiesības pilnīgi atdalīties no Krievijas, un, ja tikai Latvijas prasības pēc suverenitātes būs nobriedušas, mēs pacelsim karogu par Latvijas maksimālo prasību, par suverēnu Latviju." 

Vairums tolaik vēl sprieda, ka arī tas jau būtu labi, ja latviešiem pēc cara režīma gāšanas izdotos sasniegt minimumu – autonomiju federālas Krievijas sastāvā. Pat pēc Februāra revolūcijas bija visai pārdroši paust to, uz ko Blanks norādīja 1917. gada 13. jūnija "Dzimtenes Atbalsī": "Tagadējā Krievija ir nedabisks, tīri nejauši un mehāniski savienots konglomerāts. Nepieciešama ir Krievijas sadalīšana. Latvijai par Krievijas vienību vismazāk jārūpējas. Šī vienība pārdzīvojusi savu laiku, un mums no viņas jāatvadās ar mierīgu sirdi." Laikabiedri atminas, ka Blanks toreiz bijis gluži kā motors, kurš ar šādām tēzēm pamazām dzinis latviešu sabiedrību uz priekšu. Vēlāk pēc Latvijas valsts nodibināšanas publicists savos darbos valstiskuma veidošanos nosauca par otro atmodu, tā pamudinot nākamās paaudzes Latvijas neatkarības atgūšanas procesu 80. gadu nogalē saukt par Trešo atmodu.

Latvija, 1924. gada 13. septembrī

Lejaskurzeme. Lauku stāvoklis. Pastāvot ilgāki sausam un jaukam laikam, zemkopji vasarāja labību jau savākuši. Vasarājs padevies reti labs. Reti vēl redzama labība laukos nekopta. Kulšana iet visur pilnā gaitā. Vairākās vietās jūtams kuļmašīnu trūkums, dažos pagastos tik pa vienai mašīnai. Kādēļ zemturi, gaidīdami mašīnu, novēlina rudzu sēšanu, jo nevar dabūt sēklu. 

Daži saimnieki, kuri pirmie dabū izkult, gan izpalīdz kaimiņiem, aizdodot rudzus sēšanai. Tā ir laba paraža! 

Kartupeļi krietni zaļo, vietām pat vēl zied, bet pēc pāris nedēļām sāksies jau arī to noņemšana. Lejsaimnieki sāk iegādāt rāceņņemamās mašīnas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.