"Latvijas Avīzes" 10. oktobra numurā publikācijā "Ukraiņu dzīve jaunajā pasaulē" analizējām, kā Latvijā jūtas Ukrainas civiliedzīvotāji, kurus karš dzimtenē atvedis uz mūsu valsti, – kā viņi iesaistās dažādos sociālekonomiskajos procesos, kā sokas ar latviešu valodas apguvi. Šajā numurā tematu turpinām, stāstot arī par pieredzi Ludzas novadā.
Ludzas Medicīnas centrā "Latvijas Avīzei" bija iespēja aprunāties ar otolaringoloģi Innu Prohorenko, kuras ģimenei arī nav bijis mērķis palikt Latvijā, bet liktenis tā iegrozījies, ka Latvija, kura bija izraudzīta kā tranzītvalsts no Ukrainas ceļā uz Vāciju, nu jau trešo gadu ir dakteres ģimenes dzīvesvieta.
Aptauja
Vai visiem Ukrainas bēgļiem, kuri uzturas Latvijā vismaz gadu, ir jāprot latviešu valoda?
"Mūsu dzimtā pilsēta ir okupēta, mums tur ir palikuši radinieki, tāpēc es nesaukšu pilsētu vārdā. Abi bērni pa ceļam uz Vāciju saslima, viņiem bija augsta temperatūra, tāpēc apstājāmies Rēzeknē un kopā ar vīru, kurš arī ir ārsts, sākām interesēties, vai pilsētā vai tās apkārtnē ir darbs. Uzzinājām, ka es varētu sākt strādāt Ludzas Medicīnas centrā, bet vīrs – Rēzeknes slimnīcā. Atradām dzīvokli Rēzeknē, ko īrējam, un es ar autobusu no Rēzeknes braucu uz darbu Ludzā, turklāt bez maksas, jo ukraiņiem, kuriem ir pagaidu aizsardzības statuss, sabiedriskais transports ir par velti," stāsta Inna Prohorenko. Pirms darba gaitu sākšanas abi ar vīru pieteikušies latviešu valodas bezmaksas kursos. Rēzeknē esot izvēles iespējas, jo kursus ukraiņiem organizējot vairākas firmas.
"Sākumā Rēzeknē ieguvu minimālo latviešu valodas zināšanu līmeni, bet ar to nepietiek, lai strādātu medicīnā. Diemžēl nepietika cilvēku tādas jaunas mācību grupas izveidošanai, kurā varētu uzlabot valodas prasmi, tāpēc sāku meklēt valodas kursus citās pilsētās un izvēlējos Daugavpili, kur attālināti mācos latviešu valodu SIA "Dauseb" rīkotajās latviešu valodas stundās.
Mans mērķis ir iegūt B1 līmeni. Ja ir vēlēšanās, valodu var iemācīties. Ar latviešu pacientiem runāju latviski, bet, ja kaut ko nespēju pateikt latviešu valodā, tad palīdz medicīnas māsa. Dokumentāciju gan aizpildu tikai latviski,"
stāsta daktere, kura trešo gadu dzīvo Latvijā, kā pati saka, pozitīvā gaismā, un piebilst, ka savas ģimenes nākotni gan nevēloties prognozēt, kamēr Ukrainā notiek karš.
Darba atļaujas izsniedz Ārstu biedrība
Darba pagaidu atļauja Ukrainas ārstiem Latvijā tika izsniegta uz vienu gadu, sākot no kara sākuma. Bet Saeima ar likuma grozījumiem šo termiņu pagarināja par pieciem gadiem, proti, līdz 2027. gadam. Atļauju izsniegšana ir uzticēta Latvijas Ārstu biedrībai (LĀB), kas to dara bez maksas. LĀB prezidente Ilze Aizsilniece sacīja, ka pēc noteiktā termiņa beigām arī Ukrainas ārstiem būs jāievēro Eiropas Savienības prasības un jākārto sertifikācijas eksāmens, kā arī valsts valodas eksāmens.
LĀB no kara aizbēgušajiem ārstiem kopš 2022. gada par brīvu māca latviešu valodu, izmantojot Sabiedrības integrācijas fonda naudu. Aizsilniece pastāstīja, ka Ārstu biedrība tomēr bijusi par īsāku darba pagaidu atļauju laiku, proti, trim gadiem, jo uzskata, ka tas esot pietiekami ilgs, lai apgūtu latviešu valodu pieņemamā līmenī.
Lai ārstiem izsniegtu pagaidu darba atļauju, LĀB ir jāpārliecinās, vai persona, kura to prasa, ir ārsts ar atbilstošu izglītību. Kā pastāstīja LĀB prezidente,