Ja šodien jautātu, cik Ukrainas civiliedzīvotāju, bēgot no Krievijas sāktā kara, patlaban uzturas Latvijā, tad precīzu informāciju par to nav iespējams atrast.
Pēc Fizisko personu reģistra datiem, Latvijā esot vairāk nekā 40 tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju, bet Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda ko citu – šogad Latvijā dzīvo 25 650 Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem piešķirts pagaidu aizsardzības statuss. Iepriekšējā – 2023. – gadā šādu cilvēku skaits bijis 23 537. Arī domnīcas "Sabiedriskās politikas centrs "Providus"" direktore un pētniece Iveta Kažoka nesen Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, iepazīstinot ar pētījumu "Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, pieredze un sabiedrības attieksme", vērsa uzmanību uz to, ka joprojām neesot skaidrs, cik Ukrainas civiliedzīvotāju Latvijā kopumā uzturas. "Informācijas trūkums par Latvijā dzīvojošo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, pirmkārt, apgrūtina Ukrainas civiliedzīvotājiem noteikto pakalpojumu apjoma un tiem nepieciešamo resursu plānošanu; otrkārt – apgrūtina un sniedz maldinošu vērtējumu par Ukrainas civiliedzīvotāju proporcionālo iesaisti dažādos sociālekonomiskajos procesos," secina pētnieki.
Ne tikai cilvēku skaits ir uzmanības vērts – mūsu valsts institūcijām trūkst sapratnes par to, kas vispār notiek ar Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. "Trūkst vienviet apkopotas informācijas par ukraiņu dzīvi Latvijā. Piemēram, nav zināms tas, cik tad ir tādu Ukrainas bērnu un jauniešu, kuri neapmeklē mūsu valsts izglītības iestādes," saka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (ZZS). Viņš uzskata, ka būtu jānosaka viena atbildīgā institūcija, kas uzņemtos koordinējošo funkciju un varētu piedāvāt risinājumus valdībai un Saeimai.
Nozīmīga daļa ukraiņu ir izvēlējušies apmesties ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī Latgalē.
Iekšlietu ministrijas "Latvijas Avīzei" sniegtā informācija rāda, ka, piemēram, Ludzas novadā dzīvojot 921 Ukrainas iedzīvotājs. Kā viņi tur jūtas: vai ir iedzīvojušies, vai iemācījušies latviešu valodu? Vai varbūt ir atraduši Latgalē tikai īslaicīgu pieturas punktu ceļā uz citām Eiropas valstīm? "Latvijas Avīze" devās uz Ludzas novadu.
Grib studēt Latvijā
Ludzas 2. vidusskola pagājušajā mācību gadā uzņēma 26 ukraiņu skolēnus, bet patlaban mācības turpina tikai 14 no viņiem. Pārējie pārcēlušies uz Rīgu vai aizbraukuši uz turīgākām valstīm.
"Ar tiem, kuri vēlas mācīties, viss ir kārtībā. Diemžēl daži Ukrainas jaunieši ir tādi, kuriem ne īpaši patīk mācīties. Viņiem ir grūtības ne tikai ar latviešu valodu, bet ar visiem mācību priekšmetiem. Kaut gan skolas vadība ieteica, ka visiem, lai integrētos Latvijas sabiedrībā, vajadzētu mācīties tikai mūsu valsts mācību iestādēs, tomēr daļa, es domāju, attālināti mācās arī Ukrainā. Bet kopumā viņi šeit jūtas droši," stāsta Ludzas 2. vidusskolas direktore Zinaīda Buliga.
Direktore ikdienā tiekas arī ar skolēnu vecākiem un zina, ka
ir vecāki, kuri cenšas iedzīvoties Ludzas sabiedrībā, mācoties latviešu valodu kursos un cenšoties sazināties ar direktori latviski, bet ir arī tādi, kuri neko nesaprotot un runājot tikai krieviski.
Skolā satieku 12. klases skolnieku Ruslanu Itkinu, kurš jau ieguvis vidējo izglītību Ukrainā, jo tur jāmācās gadu mazāk nekā Latvijā, un cer sekmīgi nokārtot centralizētos vidusskolas eksāmenus arī Latvijā. Ruslans man latviski cenšas stāstīt, ka vienu īsu brīdi mācījies latviešu valodas kursos Ludzā, taču neesot paticis tas, kā pasniedzējs māca valodu. Kursi viņam tikpat kā neko neesot devuši, tāpēc Ruslans nolēmis mācības pārtraukt. Viņš no savas dzimtās Dnipro pilsētas uz Ludzu pārcēlies 2022. gada rudenī, bet iepriekš šad un tad braucis ciemos pie savas radinieces, kura šeit dzīvojot jau ilgus gadus. Pamazām ielauzījies latviešu valodā. Papildinājis savas zināšanas, skatoties latviešu filmas, klausoties televīzijas raidījumus un lasot grāmatas.
"Daudz runāju ar latviešiem, būdams Jaunsardzē. Tā bija interesanta pieredze, jo varēju uzlabot tieši sarunvalodu. Latviešu valodas gramatikas zināšanās gan man vēl ir daudz robu.
Pagājušajā gadā, beidzot 11. klasi, latviešu valodas eksāmenā saņēmu 40 procentus, matemātikā – 50 procentus, bet angļu valodā – 51 procentu. Ukrainā bija iespēja mācīties angļu valodu, bet to nedarīju, jo domāju, ka pēc vidusskolas beigšanas strādāšu kaut kur smagajā rūpniecībā Dnipro, kur šī nozare ir ļoti attīstīta. Vienkārši nebiju redzējis citu pasauli. Tagad man ir jauns mērķis – ja izdosies sekmīgi pabeigt vidusskolu, studēšu Latvijā agronomiju vai kādu citu lauksaimniecības specialitāti," stāsta Ruslans.