Smadzeņu asinsrite uz pauzes

Aptaujas liecina, ka insults ir viena no slimībām, no kuras Latvijas iedzīvotāji baidās visvairāk.

Taču tai ir arī priekšvēstnesis – pārejoši smadzeņu asinsrites traucējumi, kas rada īslaicīgus insultam līdzīgus simptomus un liecina, ka nepieciešama nopietna medicīniskā palīdzība.

Lēkme vai jau insults?

Tranzitora jeb pārejoša išēmiska lēkme, kuru mēdz dēvēt arī par mikroinsultu, ir neiroloģisku simptomu epizode, kuras cēlonis ir lokāls asinsrites pārtraukums galvas vai muguras smadzenēs, vai acs tīklenē. Tā notiek, ja kāds galvas smadzeņu asinsvads īslaicīgi tiek aizsprostots vai tajā samazinās asins plūsma. "Ļoti svarīgi ir atpazīt šādu lēkmi. Visbiežāk tai raksturīgi tādi simptomi kā pēkšņi redzes traucējumi ar vienu vai abām acīm, redzes dubultošanās, neveiklums, jušanas traucējumi jeb parestēzijas vienā ķermeņa pusē, afāzija jeb valodas traucējumi, dažreiz var būt arī vestibulārs reibonis jeb vertigo, rīšanas, kustību un citi traucējumi," stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroloģe Iveta Haritončenko. Pēkšņais asins plūsmas pārtraukums parasti ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām (dažreiz līdz pat 24), un tās simptomi, kas atkarīgi no tā, kuru smadzeņu daļu skārusi išēmija, visspilgtākie ir lēkmes sākumā. Atšķirībā no insulta, simptomi ir pārejoši un pacientam neattīstās galvas smadzeņu audu bojājums, jo asins plūsma spontāni atjaunojas. Simptomi pēc lēkmes parasti izzūd dažu minūšu vai stundu laikā.

"Tranzitoras išēmiskās lēkmes un insulta cēloņi ir līdzīgi, ap 35% gadījumu tā ir kardioembolija- mirdzaritmija, sirds vārstuļu slimības, ap 10% – lielo artēriju ateroskleroze, piemēram, pangas, asinsvadu stenoze, 10–20% sīko asinsvadu slimība, kuras iemesls ir cukura diabēts, hipertensija. Dažkārt lēkmi var izraisīt arī citi iemesli, piemēram, artērijas patoloģija vai mehānisks nospiedums, piemēram, galvas pozīcija kādā ķermeņa pozā. Gandrīz pusei lēkmju nav noteikta cēloņa," stāsta neiroloģe.

Arī tad, ja pārejoša išēmiska lēkme ilgusi vien dažas minūtes, to nedrīkst atstāt bez ievērības un atbilstošas ārstēšanas.

Galvas smadzenes ir viens no lielākajiem skābekļa patērētājiem organismā (20–23% no kopējā skābekļa patēriņa), tādēļ īpaši jūtīgi reaģē uz asinsrites traucējumiem. Cerebrāls infarkts var rasties pēc biežām tranzitori išēmiskām lēkmēm, kas ir atkārtojušās dažu nedēļu vai mēnešu laikā. Statistika liecina, ka trešajai daļai pacientu ar neārstētu vienu vai vairākām lēkmēm pirmo piecu gadu laikā attīstās išēmisks insults, bet 10% tas notiek tuvāko trīs mēnešu laikā.

Speciālisti riska izvērtēšanai izmanto tā saukto ABCDE 2 skalu, kurā tiek ņemti vērā tādi faktori kā vecums (virs 60 gadiem), ilgstoši paaugstināts, neārstēts asinsspiediens – virs 140/90 mmHg, vienpusējs vājums (sejā, rokā, kājā), runas, redzes vai citi traucējumi lēkmes laikā, cukura diabēts, lēkmes ilgums, biežums (2 epizodes nedēļas laikā). Jo vairāk punktu, jo risks augstāks.

Nereti pacienti cer, ka pēkšņie neiroloģiskie simptomi, piemēram, redzes dubultošanās vai jušanas traucējumi pēc brīža pāries paši no sevis. Speciālisti uzsver, ka paša pacienta vai viņa tuvinieku spēkos nav izvērtēt – vai simptomu iemesls ir lēkme vai insults, it īpaši, ja 15 minūšu laikā tie vēl nav pārgājuši, tādēļ noteikti jāzvana pa tālruni 113.

Svarīgi nokļūt slimnīcā

Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas rodas asinsvada nosprostojuma (išēmiskais) vai plīsuma dēļ (hemorāģiskais). Išēmiska insulta biežākie cēloņi ir ateroskleroze smadzeņu vai kakla artērijās un mirdzaritmija, bet hemorāģiskā – augsts asinsspiediens vai asinsvadu patoloģija (aneirisma).

Par akūtu insultu liecina pēkšņs vienas ķermeņa puses nespēks, notirpums, jušanas, runas, redzes, līdzsvara vai koordinācijas, runas traucējumi. Tipiska insulta pazīme ir noslīdējis mutes kaktiņš. Jo ātrāk pacients nonāk slimnīcā, kurā ir insulta vienība, jo labāki ārstēšanas rezultāti un mazāki funkcionālie traucējumi. Der atcerēties, ka insulta hiperakūtā fāze, kad iespējama aktīva terapija, ilgst tikai sešas stundas.

"Insults var piemeklēt cilvēku jebkurā vecumā, tomēr visbiežāk tas novērojams pēc 55 gadu vecuma. Īpašā riska zonā ir cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu, nekontrolētu cukura diabētu vai paaugstinātu holesterīna līmeni, kā arī tie, kas smēķē un pārmērīgi lieto alkoholu. 

Lai izvairītos no insulta, ikvienam, īpaši pēc 40 gadu vecuma, regulāri jāpārbauda savs pulss, asinsspiediens, holesterīna līmenis, kā arī cukura līmenis asinīs. 

Ja rādītāji ir paaugstināti, jādomā par to kontroles iespējām, tajā skaitā ar dzīvesveida maiņu. Savukārt, ja nelaime jau notikusi, svarīgi pacientu nogādāt slimnīcā jau pirmajās stundās, palielinot iespēju izvilkt trombu vai izšķīdināt to ar specifiskām zālēm," uzsver neiroloģe Iveta Haritončenko.

Lai sāktu ārstēšanu, slimnīcas ārstiem ir svarīgi zināt precīzu laiku, kad parādījušās insulta pazīmes. Ja pacients nonāk uzņemšanas nodaļā pirmajās 4,5 stundās, iespējams veikt trombolītisku terapiju, kas nozīmē trombu šķīdinošu medikamentu ievadīšana tieši vēnā, lai atjaunotu asinsapgādi smadzeņu audiem. Lielu trombu izņemšanai var izmantot trombektomiju – tromba mehānisku izvilkšanu no asinsvada. Ja pacients nonāk slimnīcā ar novēlošanos vai nav zināms, kad īsti insults sācies, piemēram, tas noticis miegā, specifiska terapija vairs nav iespējama un pacientu nogādā insulta vienībā medikamentozai ārstēšanai un rehabilitācijai.

Novērst, nevis slimot

Insulta riska faktori ir labi zināmi. Viens, kuru nevar ietekmēt, ir vecums – pēc 55 risks saslimt dubultojas ik 10 gadus. Riska faktori, ko var ietekmēt, ir augsts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna (sevišķi zema blīvuma holesterīna) līmenis asinīs, kā arī sirds mirdzaritmija un cukura diabēts, kuru iespējams ārstēt un kontrolēt.

Riska faktori, kas saistīti ar dzīvesveidu, ir smēķēšana, mazkustīgums, aptaukošanās, neveselīgi ēšanas paradumi un pārmērīga alkohola lietošana.

Gadu gaitā artērijas sieniņas zaudē elastīgumu, kļūst stingrākas, tādēļ paaugstinās iespēja, ka veidosies nosprostojumi, it īpaši, slimojot ar aritmiju. Neregulāras un paātrinātas darbības dēļ sirds ar katru sitienu var pilnībā neizvadīt visas asinis, tajās var veidoties trombi, kuri ar asinsplūsmu nonāk smadzenēs, izraisot insultu. Piemēram, neārstēta mirdzaritmija risku palielina pat piecas reizes, turklāt insulta norise var būt smagāka, tādēļ regulāri jālieto kardiologa ieteiktie medikamenti.

Augsts holesterīna, it īpaši zema blīvuma, līmenim nav nekādu simptomu, taču tas ievērojami paaugstina insulta risku, jo liekais holesterīns var nosprostot un sašaurināt asinsvadus, veicināt trombu veidošanos. Augstu holesterīna līmeni mazina gan ar sabalansētu uzturu un fiziskām aktivitātēm, gan ārstē ar statīnu grupas medikamentiem (pierādīts, ka tie samazina arī insulta risku). Smēķēšana atzīta par ļoti kaitīgu ieradumu, kas dubulto insulta risku, kurš ievērojami samazinās, tiklīdz tā atmesta.

Agrīna insulta diagnostika

• Latvijā ir deviņas insulta vienības: Rīgā divas, pa vienai Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē un Jēkabpilī.
• Datortomogrāfija ļauj noskaidrot, vai insulta iemesls ir asinsizplūdums galvas smadzenēs vai trombs, kas nosprostojis asinsvadu.
• Išēmiskā insulta pirmajās stundās izmaiņas datortomogrāfijas izmeklējumos praktiski nav redzamas, tādēļ, lai atvieglotu insulta pacientu savlaicīgu atpazīšanu, radīts mākslīgā intelekta risinājums "Sinapse", kurš jau sācis darbību P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā.
• Plānots, ka "Sinapse" noderēs ārstiem arī reģionālajās slimnīcās, jo katru gadu Latvijas stacionāros nonāk 6000–7000 insulta pacientu.