14.2 °C
Dzīve, sadzīve, māksla, sabiedrība, notikumi Latvijā tuvu un tālu noslāņojas, sadalās, atklājas aizvien redzamāk, jūtamāk. Nežēlība, brutalitāte, vienaldzība dzīro nāves deju ritmos un turpat līdzās kā pretmets – bezrobežu cilvēcība, labsirdība, nesavtība. Ik uz soļa ikdienā, pasaules ziņu kanālos un dziļi profesionālos mākslas darbos. Šķiet, ka cilvēka esības gaišās un tumšās puses sasniegušas savu augstāko kāpinājumu. Šķiet, ka dzīvības vērtība zaudējusi savu nozīmi un kā pretmets – personība, individuālais. Visos veidos un nozīmēs.
Mākslinieka dvēsele
Šie un citi pārdomu loki savijās ar izstādi, kuru 1. augustā atklājām Valkas novadpētniecības muzejā. Ekspozīciju "Ieva" (izstādes afišā Jaņa Rozentāla "Ieva" (1903, audekls, koks, eļļa, 25,2 x 32,8 cm fragments) veido 74 darbi, kuros sievietes būtība, skaistums, pretrunīgums tverts portretos un aktos. Visās tehnikās un katra mākslinieka rokraksta iespējās, tā apskatāma līdz 25. oktobrim.
Īpašo svētku gaisotni spilgtināja fakts, ka atklāšana bija saskaņota ar Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 105 gadu jubilejas svinībām un mākslas darbu kolekcija ir izglītības iestādes absolventa, mākslinieka Jāņa Strupuļa dāvinājums. Jāpiebilst, ka muzejam šis ir jau otrs apjomīgais Mākslinieka piešķīrums. Pirmo kolekciju muzejam Jānis Strupulis uzdāvināja 2024. gada februārī, tā tika eksponēta izstādē "Gleznas un medaļas". Skaista un vērtīga mākslas darbu parāde, kurā pārsvarā bija apkopoti ainavas žanra mākslas darbi.
Izstādes "Ieva" atklāšanā piedalījās arī pats ziedojuma devējs un mākslas vēsturniece Edvarda Šmite, plašs interesentu pulks un mākslinieka kādreizējie skolasbiedri. Kā teicu svētku ievadījuma vārdos:
"Jūsu un nākamo paaudžu pārziņā atkal ir nonākusi unikāla kolekcija autoru un darbu izvēles ziņā. Arī mums, profesionāļiem, šajā kopojumā ir daudz pārsteigumu, neredzēta un jaunatklāsmes. Iespējams, ka pirmie iespaidi pat maina priekšstatus par labi zināmiem autoriem, veido citus akcentus. Šajā kolekcijā nav neviena mākslinieka, kuram nebūtu savas vietas un nozīmes Latvijas mākslā. Faktiski ar redzamajiem darbiem var ļoti skaisti izstāstīt 20. gadsimta mākslas vēsturi – cauri gadu desmitiem, tehnikām, žanriem, cauri autoru varēšanas robežām.
Mēs varētu uzskatīt, ka šodien svinam nesavtības svētkus. Ja viens cilvēks ar tādu vērienu var apbalvot pilsētu, kurā viņš ieguvis izglītību, tad tas ir paraugs katram no mums. Apskatot šo kolekciju, jūtama Jāņa Strupuļa mākslinieka un mākslas zinātāja ārkārtīgā pietāte pret kolēģiem. Neviens no darbiem, kurus redzam izstādē, neatbilst tradicionālajai izpratnei par to, ko mūsdienās kolekcionāri pērk izsolēs. Katrā darbā ir saskatāma mākslinieka dvēsele."
Braucot uz Valku, Jānim vaicāju – vai viņam nešķiet, ka pienācis laiks sakārtot arī savu māksliniecisko mantojumu un to glabāt, atstāt nākamībai, vienkopus. Mākslinieks solīja par to padomāt. Manuprāt, būtu godīgi un taisnīgi, ja tādai personībai, kura gadu desmitiem ir aprūpējusi un veicinājusi veselu nozari – medaļu mākslu kā Latvijā, tā starptautiski – būtu sava pilnvērtīga, pastāvīga darbu mājvieta.
Īpašs gadījums
Savukārt viedā mākslas pētniece Edvarda Šmite savus iespaidus koncentrēja īsi:
"Ar lielu prieku redzējām, ka Valka ir skaista un sakopta mazpilsēta. Jānis ar savu akurātību ļoti piestāv Valkai. Turklāt tas ir īpašs gadījums, ja mākslinieks dāvina savu kolekciju. Viņš, darbus iegādājoties, saredz katra mākslinieka profesionālo līmeni, un tā ir šīs kolekcijas vērtība. Tad, kad muzejā ekskursijās ieradīsies apmeklētāji, skolēnu grupas, būs iespēja stāstīt par to, kā gleznoja sievieti 20. gadsimta 20.–30. gados, kā 50.–60. gados vai vēlākos laikos. Varēs pievērst skatītāju uzmanību tam, kāda sieviete ir vīriešu redzējumā un kā sieviete redz sievieti. Man šī izstāde svarīga arī tāpēc, ka daudz piemiņas momentu. Te ir tādu cilvēku darbi, kurus esmu satikusi, runājusi ar viņiem, kuru vārdus diezgan labi zinu.
Visam klāt personiskais moments. Apskatot izstādi, mums abām ar Ingrīdu atklājās daudz jauna un negaidīta."
Augstas raudzes vērtība
Ja minu savus paliekošākos nospiedumus, tad uzdzirksteļoja: Konrāds Ubāns, Jānis Pauļuks, Anšlavs Eglītis, Rihards Zariņš, Roberts Stārosts, Hilda Vīka, Kurts Fridrihsons, Baņuta Ancāne, Guntis Strupulis, Leo Kokle, Kārlis Brencēns, Helēna Heinrihsone... Tā varētu saukt un atcerēties bez gala. Taču skaidrs, ka skatīšu izstādi atkārtoti. Vērts ripināties uz attālo Ziemeļvidzemes robežpilsētu, lai gūtu nezūdošas vērtības. Lai nostiprinātu zināšanas, jaunu emocionālo pieredzi un iepazītos ar tiem darbiem, kuri vietas trūkuma dēļ izstādē neiekļuva. Piemēram, Latvijas Mākslas akadēmijas kādreizējo pedagogu Marijas Induses-Mucenieces "Pēc zvejas", Voldemāra Vimbas "Precības", Arvīda Būmaņa "Pusdienlaikā", Imanta Meldera "Mājas" un pārējos. Cita starpā jau no pieminētajiem vārdiem vien mākslas interesentiem skaidrs, kādas raudzes vērtība ir Jāņa Strupuļa dāvinājumam ne tikai mākslinieciskajā ziņā, bet arī naudas izteiksmē.
Senatnes elpa šaurībā
Valkas novadpētniecības muzejs atrodas vēsturiskā ēkā. Tajā no 1853. līdz 1890. gadam darbojās koru kultūras pamatlicēja Jāņa Cimzes izveidotais Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs. Senatnes elpa rosina asociācijas plašos lokus. Līdz pat diriģenta Jāņa Ērenštreita baltajam un fundamentālajam pētījumam par Jāni Cimzi – "Kroņu pinējs" (izdevniecība "Upe tuviem un tāliem", 2017) vai skolēnu skanīgajām balsīm šovasar Mežaparka Sidraba birzī, kuras neatlaidīgi sauca atkārtot simbolisko "Gaismas pili". Šaurā divstāvu māja jau sen ir nepiemērota mūsdienīga muzeja darba nepieciešamībām: gan pašaizliedzīgajiem krājuma un ekspozīciju veidotājiem, gan apmeklētājiem. Līdz šim muzeja darbības virzieni vairāk saistījās ar novada vēstures izpēti un Jāņa Cimzes veikuma popularizēšanu. Taču abi Jāņa Strupuļa dāvinājumi darītu godu katrai krātuvei. Ne tikai skaists guvums, bet arī liela atbildība un pienākumi. Tos pašreizējās telpās nav iespējams veikt šodienas prasībām atbilstoši.
Par muzeja nākamību pēc izstādes atklāšanas oficiālās daļas pie gardu cienastu galda runājām ar Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli. Jāsaka, ka atkārtoti ievēlētais "pilsētas galva" vienmēr ir klāt kultūras norisēm ar patiesu ieinteresētību un atbalstu. Politiķis ir arī populārs mūziķis un žurnālists, labi saprot kultūras jomas situāciju, problēmas. Jā, laiki ir sūri, naudas trūkst dažādām vajadzībām. Un tomēr rosināju pašvaldības vadītāju domāt par kārtīga muzeja celtniecību. Ne pieticīgu "stikla kastīti", bet nopietnu Kultūras centru, kurā būtu gan vieta izvērstai ekspozīcijai par Jāni Cimzi un Latvijas koru kustības fenomenu, kurā būtu Latvijas mākslas pastāvīgā ekspozīcija, kurā būtu telpa muzicēšanai un... Manuprāt, arī šajā ziņā varētu rast kopīgu valodu ar igauņiem, jo Valkas un Valgas sadarbībai ir daudz labu piemēru.
Sapņi? Dāsnā novadnieka Jāņa Strupuļa dzīve un darbi rāda, ka sapņi var kļūt par realitāti.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
