Elektrība jaunajās mājās izkonkurē gāzi; Ēdiena gatavošana uz zilās liesmas pamazām kļūst par vēsturi

Jaunajos daudzdzīvokļu namos pēdējos gados gāzes pieslēgums vairs nav aktuāls – cilvēki labprātāk izmanto mūsdienīgās indukcijas plītis, kas ir gan ērtākas un energoefektīvākas, gan arī nekaitē veselībai. Tomēr citāda aina ir ar vecajiem sērijveida daudzdzīvokļu namiem, kur nereti trūkst atbilstošas infrastruktūras, lai elektrības tīklam pieslēgtu indukcijas pavardu.

Uz jumta saules paneļi, katrā dzīvoklī individuāla ventilācijas sistēma ar rekuperācijas funkciju, teritorijā ap namu ierīkotas ievalkas lietus ūdens savākšanai – tā ir daļa no risinājumiem, kas raksturo vienu no zaļākajām jaunuzceltajām Rīgas daudzdzīvokļu mājām – īres namu Krasta kvartālā. "Tas jau kļuvis par mūsu standartu," teic dzīvojamo namu attīstītāja – SIA "Bonava Latvija" – valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš. Ja runājam par gāzes pieslēgumu, jaunajos projektos tas zaudējis aktualitāti – galvaspilsētas teritorijā ēkas pamatā tiek pieslēgtas centralizētās apkures sistēmai un virtuvē tiek izmantota elektriskā indukcijas plīts. Jaunuzceltajos namos, kur centralizētā apkures sistēma nav pieejama, gāze vēl tiek izmantota apkurei, tomēr arī šādā gadījumā ēdiena gatavošanai parasti paredzēta elektrība.

Rīgas pašvaldības Siltumapgādes jautājumu komisijas statistika par izskatītajiem pamatkurināmā veida pieteikumiem rāda, ka jaunajos objektos ievērojami pieaudzis bezemisiju siltuma avotu skaits, pārsvarā uz dabasgāzes rēķina. Vēl 2014. gadā ar gāzi bija saistīti 67% no pieteikumiem, bet 2024. gadā šis īpatsvars sarucis uz pusi līdz 33%. Vienlaikus desmit gados siltumsūkņu un elektrisko sildītāju daļa augusi no 8% līdz 52%. Šajā statistikā ietverti gadījumi, kad objekti netiek pieslēgti centralizētās siltumapgādes tīklam, kas ir standarta risinājums jaunajiem daudzdzīvokļu namiem galvaspilsētā, tomēr šie dati uzrāda nozīmīgu gāzes popularitātes sarukumu. Vienlaikus dati par uzstādītājām pamatapkures jaudām liecina, ka pēc 2023. gada krituma izvēle par labu gāzei pērn Rīgā atkal nedaudz pakāpusies.

Jaunie nami arvien zaļāki

"Faktiski jau projektēšanas gaitā tiek izvērtēts, vai nams vispār spēj būt ilgtspējīgs. Turklāt svarīgi arī nodrošināt ilgtspējīgu mājokli par pieejamu cenu, meklējot kompromisus projektēšanas un būvniecības laikā," iepazīstinot ar ilgtspējīgo īres namu Krasta kvartālā, stāsta "Bonava Latvija" vadošais inženieris Krišs Maļinovskis.

Uz deviņstāvu nama (ar 96 divu un trīs istabu dzīvokļiem) izvietotais 11 kW jaudas saules parks gadā saražo aptuveni 11 000 kWh elektroenerģijas. "Saules enerģiju nama iemītnieki redz savos rēķinos," par taustāmo ieguvumu stāsta Maļinovskis. Vasaras mēnešos tie ir pāris ietaupītu eiro uz katru dzīvokli. 

"Šāda jaudas stacija saulainā vasaras dienā, kad cilvēku nav mājās, faktiski pilnībā nodrošina visas mājas pašpatēriņu," 

skaidro inženieris. "Mērķis ir saražot tik daudz enerģijas, lai segtu koplietošanas vajadzības – teritorijas apgaismojumu, liftu, ventilācijas un citu sistēmu darbību. Tā kā ir uzlabots normatīvais regulējums, tagad apsveram iespēju paplašināt šā nama saules parku."

Nokāpjot no ēkas jumta, iegriežamies arī kādā no šobrīd neizīrētā, bet labiekārtotā un mēbelētā dzīvoklī. Tur Maļinovskis galveno uzmanību pievērš ventilācijas sistēmai, kas ir autonoma katram miteklim, turklāt ar rekuperāciju. "Krasta kvartāls izceļas arī ar ilgtspēju attiecībā uz apkārtējo teritoriju un lietus ūdens apsaimniekošanu. Šis ir viens no pirmajiem projektiem galvaspilsētā, kur lietus ūdens tiek savākts un uzkrāts virszemē īpaši izveidotās ievalkās, kur tas lēni iztvaiko vai iesūcas augsnē. Tādā veidā netiek noslogota Rīgas lietus ūdeņu kanalizācijas sistēma," atzīmē Maļinovskis.

Ilgtspējīgi risinājumi un komforta līmenis jaunuzceltajos daudzdzīvokļu namos kontrastē ar dzīves apstākļiem vecajās sērijveida apbūves ēkās, kādās pagaidām mitinās lielākā daļa rīdzinieku.

Kāds dzīvokļu pircēju vidū ir pieprasījums pēc ilgtspējīgiem mitekļiem? Komentējot šo jautājumu, "Bonava Latvija" vadītājs Kļaviņš uzsver, ka klients vispirms grib komfortu: "Nevajadzētu lolot ilūzijas, ka dzīvoklis, piemēram, ar rekuperatoru kopsummā veidos lētāku siltuma un elektrības tarifu, nekā tas ir ēkā bez šāda risinājuma. Bet tu iegūsti komfortu – labāku gaisu dzīvoklī, turklāt tu arī nemaksā vairāk."

Jāņem vērā, ka šādi risinājumi sadārdzina būvniecības izmaksas. Piemēram, rekuperatora izbūve veido papildu izmaksas četru līdz piecu tūkstošu eiro apmērā uz dzīvokli. "Ir ļoti maz tādu cilvēku, kas teiks, ka es maksāšu vairāk par dzīvokli tāpēc, ka tam ir rekuperators vai ka uz mājas ir uzlikti saules paneļi. Tajā vajadzību piramīdas pamatā ir citas lietas – lai man būtu komfortablāka un labāka dzīves vide," turpina Kļaviņš. "Taču, pērkot dzīvokli energoefektīvā, ilgtspējīgā mājā no bankas, piemēram, vari saņemt izdevīgākus kredīta nosacījumus. Šādi instrumenti veicina izvēli. Arī normatīvi nosaka daudzas lietas, kas jānodrošina jaunbūvēm. Un tas arī virza attīstību. Ja visās mājās masveidā liek rekuperatorus, to ražošana kļūst efektīvāka un varam pieņemt, ka to izmaksas nepieaugs."

Pagaidām vēl gāze ir dominējošais enerģijas veids, ko mājsaimniecības izmanto ēdiena gatavošanai, tomēr aizvien uzstājīgāk to cenšas izkonkurēt elektrība.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Vecajās ēkās – atkarība no gāzes

"Kolēģiem bieži mēdzu sacīt, ka mūsu galvenie konkurenti ir tieši vecie sērijveida nami, jo klients lūkosies tajā virzienā, ja nevarēs atļauties mūsu piedāvājumu," tā "Bonava Latvija" vadītājs. Tiesa, nereti veco māju iemītnieki uz jaunā dzīvojamā fonda komforta līmeni un ilgtspēju var noraudzīties ar skaudību. Pat ar daudzdzīvokļu namu siltināšanu, it īpaši Rīgā, dažādu iemeslu dēļ neesam pārāk tālu tikuši. Bet ir arī citi izaicinājumi. Viens no tiem – veco sērijveida māju iemītnieku atkarība no gāzes plīts. Tikmēr jaunajos projektos gāzes pieslēgums ēdiena gatavošanai nav modē jau gadus divdesmit. "Gāze tomēr ir sprādzienbīstama, turklāt ir pieejamas ļoti labas indukcijas plīts virsmas. Ja paskatāmies, kādas tagad ir gāzes abonēšanas maksas, tas arī finansiāli vairs nav izdevīgi."

Lai arī būvniecības jomas regulējums Latvijā neliedz dzīvokļos ierīkot ar gāzi darbināmas iekārtas, tai skaitā, gāzes plītis, jaunajos namos tās izgājušas no modes.

"Manuprāt, tendence ir neatgriezeniska: gāze kļūs tikai par ekskluzīvu ēdiena gatavošanas veidu, piemēram, restorānos," spriež "Bonava Latvija" vadītājs. "Savulaik gāzes plītis izmantoja tāpēc, ka mājām nebija pietiekami jaudīgs elektrības pieslēgums, lai varētu pievienot normālu elektrisko plīti. Vecajos namos tā problēma ir saglabājusies, un tas ir galvenais faktors, kāpēc cilvēki joprojām izmanto gāzes plītis," viņš vērtē. Jāpiebilst, ka gadu gaitā ir mainījusies arī cenu attiecība: savulaik gatavot ēdienu un kur nu vēl darbināt apkuri ar elektrību bija nesalīdzināmi dārgāk nekā ar gāzi. Kļaviņš: "Pilnībā atteikšanās no gāzes plītīm Latvijas apstākļos šobrīd nebūtu iespējama, jo mēs vienkārši nevarētu pāriet uz elektriskajām plītīm – 75% mājokļi Rīgā ir padomju laika sērijveida nami, kur tikai kāds neliels procents iedzīvotāju, kas ir uzlabojuši savu elektrības pieslēgumu un pārgājuši uz elektrību ēdiena gatavošanai. Lielākā daļa ēdienu joprojām gatavo uz gāzes, un viņiem nav elektriskās jaudas, lai no tās atteiktos."

Cerības liesma

Problēmu aktualizē arī AS "Sadales tīkls". "Enerģētiskā nabadzība ir mazināma ne tikai ar ēku siltināšanu, bet arī veicinot strukturālas izmaiņas energoapgādē. Īpaši daudzdzīvokļu ēku gadījumā būtisks risināmais jautājums ir par paralēlās infrastruktūras optimizāciju, proti, mērķtiecīgu atteikšanos no gāzes infrastruktūras un vienlaicīgu elektroapgādes infrastruktūras pastiprināšanu ēkas ietvaros," atzīmējis uzņēmums šovasar valdības pieņemtā "Latvijas Sociālā klimata fonda plānu 2026.–2032. gadam" apspriešanā. Plānā ietverto pasākumu finansējums pamatā nāktu no Eiropas naudas apcirkņiem.

Praksē ir situācijas, kurās iedzīvotāji dzīvokļos vēlas lielākas elektroenerģijas pieslēguma jaudas, lai uzstādītu indukcijas plīti, gaisa dzesēšanas iekārtas vai elektriskus papildus apkures risinājumus, tomēr iedzīvotāji saskaras ar novecojušas ēkas iekšējās elektrības infrastruktūras ierobežojumiem, skaidro "Sadales tīkla" speciālisti. "Individuālu dzīvokļu gadījumā vienpusēji šādi jautājumi praktiski nav risināmi, jo daudzdzīvokļu ēkas iekšējo koplietošanas elektrotīklu pārbūves ir relatīvi dārgas, savukārt kopīgi lēmumi visas ēkas ietvaros ir apgrūtinoši. Situācija ir līdzīga kā ēku siltināšanas gadījumos," secina lietpratēji.

Tāpēc uzņēmums rosinājis Sociālā klimata fonda plānā veidot atsevišķu aktivitāti, paredzot atbalstu ar nosacījumu, ka daudzdzīvokļu ēkā vismaz daļa iedzīvotāju atsakās no gāzes izmantošanas. Tas vienlaikus paredzētu ēkas iekšējo tīklu jaudas palielināšanu, kā arī varētu paredzēt elektrisko plīšu un siltumsūkņu iegādes daļēju atbalstu.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, ka minētais plāns ietver investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un modernizēt ēku tehniskās sistēmas mazaizsargātām mājsaimniecībām daudzdzīvokļu mājās ar īpaši lielu enerģijas patēriņu. Tas paredz arī papildu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras ir enerģētiskā nabadzībā un kuras ir īpaši mazaizsargātas pret fosilo energoresursu cenu izmaiņu, ieviešot ES prasības. "Tā ietvaros būs atbalstāma daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide, kā arī citi pasākumi nama energoefektivitātes celšanai, atjaunīgo energoresursu ieviešanai vai ilgtspējas nodrošināšanai," atzīmē KEM. Pieejamā atbalsta nosacījumi detalizēti tiks sniegti MK noteikumos, kuru izstrāde paredzēta nākamajā gadā.

Komentējot jautājumu par to, vai kurss uz pilnīgu mājsaimniecību elektrifikāciju nerada pārliekas atkarības risku no viena enerģijas veida, "Bonava Latvija" vadītājs Kļaviņš norāda: 

"Būsim godīgi, neviens gāzes katls bez elektrības nestrādā. Gāzi arī pumpē ar elektrību, spiediena pazemināšanas stacijas arī darbina elektrība. 

Līdz ar to tā diversifikācija strādās, piemēram, tikai laukos, ja tev ir gāzes balons vai malkas krāsniņa." Savukārt "Sadales tīkls" brīdina par citu risku: "Nerisinot jautājumu ar elektrības pieslēguma jaudām vecajos daudzdzīvokļu namos, lielākie cietēji būs tieši enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības, kurām nebūs resursu izvēlēties citus energoresursus un kuras būs spiestas apmaksāt arvien mazefektīvākās gāzes infrastruktūras uzturēšanas izmaksas."

Neefektīvas un kaitīgas veselībai

Eiropā sastopams viedoklis, ka gāzes plītis vispār būtu izskaužamas no aprites, jo tās būtiski piesārņo iekštelpu gaisu. Pētījumos minēts, ka gāzes plītis izdala tādas kaitīgas vielas kā slāpekļa dioksīds, oglekļa monoksīds, gaistoši organiskie savienojumi, piemēram, formaldehīds, kā arī cietās daļiņas. Tas tiek saistīts ar nopietniem elpceļu, kā arī sirds un asinsvadu veselības riskiem. Pētījumos lēsts, ka gāzes plīšu radītais slāpekļa dioksīds katru gadu izraisa aptuveni 40 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu ES un Lielbritānijā, tāpat aprēķināts, ka ap 700 tūkstoši bērnu gāzes pavarda dēļ cieš no astmas simptomiem.

Energoefektivitāte ir vēl viens būtisks aspekts par labu elektrības izmantošanai ēdiena gatavošanā. Aprēķini liecina, ka gāzes plītis uz ēdiena gatavošanas trauku pārnes tikai aptuveni 32–40% no siltuma, pērējā daļa silda virtuvi, nevis maltīti. Parastās elektriskās plītis (ar spirālēm vai gludu virsmu) ir ievērojami efektīvākas, pārnesot aptuveni 74–80% enerģijas uz ēdiena gatavošanas trauku, bet indukcijas plītis – pat līdz 90%.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

"Lai gan tiešs aizliegums gāzes plītīm vēl nav pieņemts, Eiropas Savienība virzās uz to, lai ar stingrākiem tehniskajiem, emisiju un marķējuma noteikumiem mazinātu gāzes plīšu izmantošanu un tuvinātos mājsaimniecību elektrifikācijai," komentē Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs ("LA"). "Galvenie argumenti ir saistīti ar sabiedrības veselības aizsardzību, klimata mērķiem un plāniem pāriet uz elektrības plašāku izmantošanu." Sagaidāms, ka, pārskatot tā sauktos ekodizaina noteikumus, nākotnē gāzes plīšu ražotājiem tiks uzstādītas stingrākas prasības attiecībā uz to radītajiem izmešiem un energoefektivitāti.

Kā norāda Ekonomikas ministrijā, šobrīd Eiropas Komisija veic ietekmes novērtējuma izstrādi, kā arī strādā pie regulu pārskatīšanas. "Tiek plānots, ka pārskatītie regulējumi varētu tikt publicēti 2026. gadā un par tiem norisināsies diskusijas Eiropas Savienības dalībvalstu un ieinteresēto pušu starpā," informē ministrijā. "Ekonomikas ministrija atbalstīs tehnoloģiski neitrālus risinājumus, lai netiktu apdraudēta atsevišķu ēdiena gatavošanas iekārtu pieejamība tirgū. Vienlaikus norādām, ka šobrīd nav indicētas tādas prasības, kas liecinātu par plānotām izmaiņām šo iekārtu pieejamības ierobežošanai."

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".