Gādīgās mediķes; Aina un Antra — māte un meita gadiem rūpējas par Linezera kaķiem

Pie Linezera slimnīcas Rīgā kādreiz dzīvojusies liela kaķu kolonija, meklējot siltumu slimnīcas pagraba telpās.

Darbinieki tos barojuši, centušies sterilizēt un atrast mājas, dažus kaķus ņēmuši arī pie sevis. Pēc slimnīcas likvidācijas 2018. gadā te ir Zemessardzes bataljons, kaķu mājiņa pie žoga sāka traucēt, un to aizveda pāri ceļam, kur kaķi vairs neejot. Taču kaķi turpina nākt tajās vietās, kur ieraduši – kur savulaik slimnīcai bijuši vārti. 

Dzīvniekus paēdināt pārdienās ierodas divas kādreizējās slimnīcas darbinieces – māte un meita. Citās dienās nāk kāda ukraiņu sieviete no Biķerniekiem, kur esot padsmit kaķu kolonija. Visas aktīvi uztur kontaktus, sazvanās, kurai kārta un iespēja nākt parūpēties par ķepaiņiem.

Kad esmu ieradusies apskatīt šo kaķu mājvietu, Antra atbraukusi ar velosipēdu un baro pelēkbaltu pūkainu kaķenīti, kura no svešiem baidās un kautrējas ēst. Antra slimnīcā nostrādājusi 13 gadus, viņas mamma Aina vēl ilgāk – kopš pašiem pirmsākumiem. Aina atceras, ka zobārste pa logu barojusi kaķus un arī vēlāk devusi naudu barībai. Uz ielas augušie kaķi ir tramīgi, tos grūti noķert. Antra stāsta, ka bija meklējusi, kur aizņemties ķerambūri, līdz izdevies kādas desmit kaķenes notvert un sterilizēt. Dažas nesusi uz patversmi, citreiz uz Beinerta klīniku, kad tur bija pašvaldības finansējums ielas kaķu sterilizācijai. Antra noteic, ka agrāk bijis vairāk kaķu, bet cilvēki ir dažādi – citi speciāli uzrīda suņus, gadījies, ka izlikta žurku inde, pēc tam daudzus dzīvniekus nav izdevies izglābt. Viņa atceras, ka laikā, kad strādājusi slimnīcā, ar automašīnu atvesti un šeit izlaisti trīs kaķi – skaidrs, ka mājas junkuri, kas saimniekiem apnikuši. Tiem atrasti jauni saimnieki, arī izmestajai kaķenītei ar trim kājām, bet šeit mītošie ir mežonīši un mājās nespēs iedzīvoties, viņa spriež.

Agrāk pie kādreizējās Linezera slimnīcas dzīvojusies prāva kaķu kolonija, nu Ainai jācienā vien divi runcīši.

Foto: Uldis Graudiņš / Latvijas Mediji

Aina atnāk nedaudz vēlāk, viņas kaķu barošanas punkts atrodas citā vietā – gandrīz iepretim Infektoloģijas centram. Te jau labu laiku viņu gaida pelēks runčuks, tūliņ klāt ņaudēdams arī svītrains junkurs, kas acīmredzami ir mājas kaķis. Aina teic, ka pagājušogad barojusi piecus, bet kaķi pa vienam vien pazūd – neatnāk un viss... Pelēkajam viens sāns papliks, Aina smej: spalva nāk nost kā voiloks, bet, kad ataugs, Bosiks, kā viņa iesaukusi kaķi, būs ļoti smuks un pūkains.