15. augusts vēsturē un senās avīzēs. "Dvēseļu puteņa" autors

1895. gada 15. augustā. Pirms 130 gadiem Jaunjelgavas (Jēkabpils) apriņķa Biržu pagasta "Ziedos" saimnieka ģimenē piedzima Jēkabs Grīns, vēlāk pazīstams kā rakstnieks Aleksandrs Grīns (1895–1941) – 20. gadsimta 30. gados ārkārtīgi populāro grāmatu "Nameja gredzens", "Dvēseļu putenis", "Tobago", triloģijas "Saderinātie" daļas "Pelēkais jātnieks", "Sarkanais jātnieks", "Melnais jātnieks" autors.

A. Grīnu tolaik godināja kā latviešu vēsturiskā romāna žanra iedibinātāju, jo viņa darbi piedzīvojumu romānu stilā stāstīja par dažādiem vēstures posmiem patriotiskās, vienlaikus bieži romantizētās noskaņās. Laika pārbaudi vislabāk izturējis latviešu strēlnieku gaitām veltītais darbs "Dvēseļu putenis", ko A. Grīns uzrakstīja ap 1933. gadu un kas 2019. gadā pieredzēja ekranizāciju Dzintara Dreiberga režijā. Autors romānā ielika daudz no paša pieredzes, jo 1916. gadā praporščika pakāpē karoja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā pie Smārdes un 1917. gada jūlijā tika smagi ievainots. Tieši dienesta laikā strēlniekos Grīns nomainīja vārdu no Jēkaba par Aleksandru, izmantojot pēdējo kā pseidonīmu. Dokumentos tomēr palika oficiālais vārds. Par maiņu ir vairākas versijas. Viena no tām apgalvo, ka "Jēkabs" nav paticis, jo asociējies ar tēvabrāli, kurš dzīvē bijis liels neveiksminieks.

Pēc ievainojuma A. Grīnu atzina par karadienestam nederīgu, taču Pētera Stučkas lielinieku vara 1919. gadā uzskatīja citādi un viņu mobilizēja. Tiesa, ne frontes dienestam. Bijušais strēlnieku rotas komandieris dezertēja un maija beigās iestājās Latvijas Pagaidu valdībai uzticīgajā karaspēkā, kas pamazām pārtapa Latvijas armijā. A. Grīnu atzina par derīgu virsnieka pienākumu pildīšanai tikai aizmugures dienestā. Tas pamudināja pievērsties žurnālistikai un publicistikai, tostarp 1919. gadā viņš arī uzsāka medicīnas studijas Latvijas Universitātē. 

1924. gadā A. Grīns demobilizējās no Latvijas armijas kapteiņa pakāpē un pilnībā pievērsās rakstniecībai, kurā pirmos soļus jau bija spēris. 

Tomēr, sākoties Otrajam pasaules karam, viņš 1939. vai 1940. gadā atgriezās armijā kā rezerves virsnieks. Par šo laiku trūkst precīzu ziņu, taču skaidrs ir tas, ka 1941. gada 16. jūnijā čekisti Aleksandru Grīnu apcietināja traģiski pazīstamajā Litenes nometnē un, karam ienākot Latvijā, kopā ar citiem arestētajiem izveda uz Krieviju. Tur rakstnieku apsūdzēja "pretpadomju aģitācijā", piespriežot nošaušanu, ko 1941. gadā izpildīja Astrahaņā. Viņa grāmatas padomju okupācijas gados pieskaitīja aizliegtajām, tikmēr pirmskara izdevumi slepus ceļoja no rokas rokā. Vairāk par A. Grīnu sāka atcerēties atmodas laikā, kad 1989. gadā "Dvēseļu putenis" piedzīvoja jaunu izdevumu.

"Latvijas Sargs", 1925 .gada 15. augustā

Kursi un priekšlasījumi. M. Kauliņa dejas skola sarīkoja vasaras kursus fiziskās audzināšanas skolotājiem. Pagājušo ceturtdien, kursu slēgšanas dienā, populārais dejas skolotājs bij uzaicinājis preses pārstāvjus un sabiedriskus darbiniekus, kurus iepazīstināja ar paņēmieniem, kādus varētu izlietot pret deju kropļošanu un vulgarizēšanu, piegriežot lielāku vērību estētiskām prasībām. Šo darbu uz laukiem varētu ar sekmēm veikt minētie kursanti, un tas, bez šaubām, viņu pienākums. Vakaru kuplināja baleta priekšnesumi un tautiskas dejas.