Sava enerģija. Atjaunojamā enerģija veiksmīgai piena ražošanai

Enerģijas pašnodrošinājums zemnieku saimniecībā SIA "Zemturi ZS" ļauj darboties zaļi un gūt priekšrocības konkurences cīņā.

Burtnieku pagasta SIA "Zemturi ZS" saimnieks Jānis Višņevskis ar dēliem Kārli un Viesturu savā saimniecībā ir izveidojis gandrīz aprites ekonomikas darbības modeli, kur no piena ražošanas blakusprodukta – kūtsmēsliem, attīrīšanas iekārtu un piena pārstrādes atlikumiem ražo biogāzi un vērtīgo digestātu lauku mēslošanai, kā arī elektroenerģiju un siltumu. Savukārt ar elektroenerģiju darbina Baltijas valstīs pirmo un aizvien vienīgo pašgājēju barības maisītāju–dalītāju, bet attīrīto biogāzi izmanto saimniecības autoparka vajadzībām. Ar to darbina sešus vilcējus un vairākas vieglās automašīnas "Škoda". 

Patlaban visiem transporta līdzekļiem metāna nepietiek, tāpēc saimnieks ražošanas jaudu palielinās – uzstādīs vēl deviņas kolonas biogāzes attīrīšanai.

Izejviela – kūtsmēsli un blakusprodukti

Jānis Višņevskis 0,68 megavatu jaudas biogāzes ražotni "Zemturos" sāka darbināt pirms 15 gadiem. Viņš tolaik bija Latvijā viens no pirmajiem saimniekiem – biogāzes ražotājiem. Kas rosināja piena ražotāja saimniecībā darboties ar enerģijas ražošanu? "Šā gadsimta sākumā pieredzes braucienā Vācijā iekrita acīs no cūku novietnēm uz biogāzes ražotni uzliktās caurules, pa kurām padeva kūtsmēslus gāzes ražošanai. Redzētais lika aizdomāties par kūtsmēslu pārstrādi un enerģijas ražošanu arī savā saimniecībā," atceras J. Višņevskis. Patlaban "Zemturos" no biogāzes ražotās elektroenerģijas daudzums ir pietiekams saimniecības vajadzībām. Un to ir diezgan daudz.

"Visvairāk enerģijas biogāzes ražotnē var iegūt no kūtsmēsliem. Ja ir govis, citi dzīvnieki, tad ir arī kūtsmēsli. Piens ir vajadzīgs, gaļa ir vajadzīga! Bez šiem produktiem iztikt nevar! Tādēļ ir vajadzīgas govis. 

Nav māksla liellopa izdalītos mēslus aizvest un uzlikt uz lauka. Tomēr, darbojoties ar šādu tehnoloģiju, gaisā aiziet metāns. Šķērsām! 

Šā iemesla dēļ vajag biogāzes ražotnes, kur no biogāzes ražo siltumu un elektroenerģiju, kā arī – kā mūsu saimniecībā – pēc biogāzes attīrīšanas iegūst transporta gāzi – metānu. Nosaukto produktu ražošanā rodas blakusprodukts – digestāts, kura mums pietiek 600 hektāru lielas platības mēslošanai," savas saimniecības ražošanas modeli ieskicē saimnieks. Viņš papildina, ka "Zemturi ZS" biogāzes un tās produktu ražošanā par izejvielu izmanto arī pašvaldības uzņēmumu "Valmieras ūdens" un "Cēsu ūdens" attīrīšanas iekārtu dūņas, piena pārstrādes uzņēmuma "Valmieras piens" biezpiena ražošanā pāri palikušās sūkalas – ik dienu 40–60 tonnu, kā arī "Smiltenes piena" laktozes ražošanas atlikumu. Tātad enerģiju ražo arī no atkritumiem.

J. Višņevskis: "Ja lopbarības audzēšanā zemi mēslo ar digestātu, bioloģisku produktu, nevis ar minerālmēsliem, tad no gotiņām slauktais piens par aptuveni 60 procentiem arī ir bioloģisks."

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Atjaunojamā enerģija svaigpiena ražošanai

"Zemturi" ir arī viena no pirmajām un patlaban viena no dažām Latvijas piena ražošanas saimniecībām, kas veikalos pārdod saimniecībā slaukto pienu, turklāt ir vienīgā saimniecība, kas pārdod nepasterizētu un nehomogenizētu pienu. Tas nozīmē, ka piena tauku lodītes nav sašķeltas, tās ir cilvēkiem viegli uzņemamā veidā. 

J. Višņevskis vērš uzmanību – ja lopbarības audzēšanā zemi mēslo ar digestātu, bioloģisku produktu, nevis ar minerālmēsliem, tad no gotiņām slauktais piens par aptuveni 60 procentiem arī ir bioloģisks. "Ja mēs vēlamies to pārdot kā bioloģisku produktu, mums ar bioloģisko metodi ir jāražo arī graudi un nedrīkstam pirkt rapšus, ko arī pievienojam barībai. Mēs gotiņu barošanā izmantojam arī nebioloģiskās piedevas, un piena devējas saņem visu tām vajadzīgo. Ja govij nevar iedot visu, kas tai vajadzīgs, tad piens tomēr ir mazvērtīgs. Un tāds ir ar bioloģisko metodi ražotais piens. Mēs, pilnvērtīgi barojot, no govs varam slaukt līdz pat 60 litriem piena dienā. Bioloģiskais ražotājs vairāk par 20–25 litriem izslaukt nevar," tā J. Višņevskis.

Savukārt saimnieka dēls Kārlis Višņevskis teic, ka ir izveidojusies diezgan netaisnīga situācija – nevienam neinteresē pirkt no sūkalām un dūņām ražoto metāna gāzi. Kāpēc? "Katrai izejvielai un gala produktam ir savs zaļuma koeficients. Mūsu no atkritumiem un ražošanas blakusproduktiem ražoto transporta gāzi, lai cik dīvaini būtu, nevienam nevajag. Tā neesot pietiekami zaļa Eiropas Savienības izpratnē! Transporta gāzi pērk lielie uzņēmumi, kuriem vajag parādīt, ka ar zaļās gāzes pirkumu tie mazina siltumnīcefekta emisijas," tā K. Višņevskis.

Mazina ražošanas daudzumu

Kārlis Višņevskis atklāj ieceri plašāk nekā patlaban sniegt transporta pakalpojumus. "Patlaban savus sešus vilcējus izmantojam gan saimniecības vajadzībām, gan arī sniedzam transporta pakalpojumus. Cenšamies attīstīt šo uzņēmējdarbību, kur neviens mūs negaida un kur viss ir jādara pa lēto. Vilcēji parasti izmanto dīzeļdegvielu un ražo daudz izmešu gāzes. No mūsu mašīnām sliktākajā gadījumā nāk ārā balts tvaiks," stāsta Kārlis. Viņš teic, ka, piemēram, kādam lielam lielveikalu tīklam kāds pakalpojuma sniedzējs patiešām piegādā produktus ar zaļo degvielu darbināmu mašīnu. Tomēr to ir ļoti maz, lielajiem uzņēmumiem šāds zaļais pakalpojums ir vajadzīgs, lai pazīmētos. Ar gāzi darbināmās mašīnas izmanto maz, tomēr var skaļi ziņot, ka brauc ar gāzi. 

"Šie transporta pakalpojuma uzņēmumi brauc ar dabasgāzi, nevis ar no atkritumiem ražotu un līdz metāna kondīcijai attīrītu biogāzi – ar tā saukto saspiesto dabas gāzi, CNG, kas ir tas pats mūsu pēc biogāzes attīrīšanas iegūtais produkts. Pircējiem nevajag pakalpojuma sniedzēju, kas brauc ar no ražošanas, tostarp no lauksaimniecības, atkritumiem ražoto metānu. Viņiem zaļumu vajag uz papīra. Nemaksās man divus centus vairāk tāpēc, ka braukšu ar metānu. Būs pretēji – mūsu pakalpojuma pircējs teic, ka mēs paši ražojam gāzi, tāpēc mums ir jābrauc lētāk. Tāda ir mūsu sistēma patlaban. Vācijā maksās vairāk par to, ka brauks ar biometānu. Pie mums ir pretēji," tirgus situāciju raksturo K. Višņevskis. Savukārt "Zemturi ZS" saimnieks J. Višņevskis atklāj, ka biogāzes motora darbināšana saimniecībai maksā astoņus centus. Šā iemesla dēļ pārdot saimniecībā ražoto enerģiju kopējā tīklā ir izdevīgi vien vakaros, kad piedāvā konkurētspējīgu cenu.

K. Višņevskis: "Elektroenerģijas ražošana savām vajadzībām ir cits jautājums. Mēs nemaksājam operatoriem ne par elektroenerģijas sadali, ne arī par tās pārvadi. Gandrīz visiem uzņēmējiem šīs sadaļas ir viņu rēķinos. Mēs uz vietas ražojam un uz vietas tērējam. Arī tad, kad elektroenerģija maksā nulli centu. Nav jau tā nulle īsta – tāpat ir jāmaksā par sadali un pārvadi."

"Zemturi ZS" saimnieks atklāj – patlaban ražotās biogāzes daudzumu saimniecībā mazina. Iemesls ir biogāzes ražotnes cienījamais vecums. Tās atjaunošanai ir vajadzīgs liels naudas ieguldījums – vairāk nekā 400 000 eiro. Rūpju par ieguldījuma atmaksāšanos, ja enerģiju ražo pašpatēriņam, neesot.

"Patlaban biogāzes ražotņu saimnieki var pieteikties metāna ražošanas atbalstam. Mūsu ražotnei ir pārāk maza jauda, lai ražotu metānu pārdošanai uz citām valstīm. Esam salīdzinoši mazs spēlētājs. Tādiem uzņēmumiem kā mums biogāzes ražotnei pie fermas redzu jēgu kā saimniecības elektroenerģijas un arī transporta gāzes pašpatēriņa nodrošinājumam. Piedāvātais ES fondu atbalsts biogāzes ražotnēm būs galvenokārt investoriem, nevis zemniekiem. Nav izslēgts, ka savu biogāzes ražotni ar mums izdevīgiem nosacījumiem pārdosim kādam investoram," atklāj Kārlis.

Jānis Višņevskis pie metāna uzpildes kolonas, kas atrodas turpat saimniecībā.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Izbrīna kolēģu neuzdrošināšanās

Kopš 2018. gada "Zemturu" saimniecībā barības maisīšanai un dalīšanai izmanto pašgājēju elektrisko maisītāju–dalītāju "Siloking Selfline e-Truck 1408". Tas darbojas bez remontiem, nav jāmaina eļļa, filtri un citas detaļas. Barības dalītāju naktī uzlādē ar saimniecībā ražoto elektroenerģiju un dienā darbina. J. Višņevskis uzsver, ka šāds agregāts saimniecībai ir izdevīgs arī tad, ja tā elektroenerģiju neražo. Tomēr "Zemturi" aizvien ir vienīgā saimniecība Baltijas valstīs, kas darbojas ar elektrisko barības dalītāju. "Daudzi saimnieki par mani smejas, ka darbojos ar šo dalītāju. Viņi nesaprot, ka elektroenerģijas izmantošana šajā gadījumā ir saimnieciska. Nevajag nekādu infrastruktūru, nav vajadzīgs traktors. Vidēja izmēra zemnieku saimniecībai ar aptuveni 200 slaucamajām govīm tā ir ekonomiska mašīna," tā K.Višņevskis. 

Savukārt "Zemturi ZS" saimnieks piebilst, ka barības dalītājs darbojas ar kadmija–niķeļa, nevis ar litija akumulatoru. Par pašgājēja saimniecisko izdevīgumu viņš saka tā: "Jātaupa ir laiks un arī nauda. Mēs elektrisko pašgājēju nopirkām par 80 000 eiro. Salīdzinājumam – parastais dalītājs maksā aptuveni 40 000 eiro. Vēl ir vajadzīgs traktors, kas dalītāju darbina. Ja pirks lietotu traktoru, izmaksas ir aptuveni 40–50 tūkstoši eiro. Ja pirks jaunu spēkratu, izmaksas ir aptuveni 100 000 eiro. Pērkot ar fosilo degvielu darbināmu barības maisītāju, jau būs jāmaksā dārgāk nekā par elektrisko dalītāju. Turklāt ekspluatācija tam ir daudz, daudz lētāka nekā ar traktoru darbināmajam agregātam."

Nav valstiskas izpratnes

J. Višņevskis uzsver – valstij noteikti ir vajadzīga vienkāršas, mazas jaudas biogāzes reaktoru uzstādīšana pie fermām. Tad saimniecībā iegūtos kūtsmēslus varēs pārstrādāt un iegūt lielisku mēslojumu. Kūtsmēsli nebūs jāliek mēslu krātuvē, kur tie izdalīs metānu, kas salīdzinājumā ar ogļskābo gāzi ir vairāk nekā 20 reižu jaudīgāks siltumnīcefekta gāzu ražotājs.

"Mēs gribējām pirkt ar metānu darbināmu traktoru. Normāli būtu, ja projektos šādam spēkratam būtu papildu atbalsts. Nav. Neviens no atbildīgajiem ierēdņiem nesaprot šīs tēmas svarīgumu! Mums šāds ar metānu darbināms spēkrats bija iedots izmēģinājumam. Pastrādājām ar to, viss bija kārtībā," atklāj K. Višņevskis.

Savukārt J. Višņevskis teic, ka enerģijas pašnodrošinājuma saimniecībām kā SIA "Zemturi ZS" ir vajadzīgs lielāks valsts atbalsts nekā patlaban. "Vari sevi pats nodrošināt ar elektroenerģiju, ar kūtsmēsliem, tam ir jēga. Nevis attīstīt enerģijas pārdošanu, bet ražot enerģiju pašnodrošinājumam. Šādai saimniecībai nav jāpērk elektrība un arī minerālmēsli," priekšrocības atgādina "Zemturi ZS" saimnieks. Savukārt Kārlis uzsver, ka biogāzes ražotnes būvniecība un ekspluatācija saimniecības pašpatēriņam nav nekāda raķešu zinātne. Viņš arī piebilst, ka pie fermas būvētās biogāzes ražotnes apkalpošana ir vienkārša. K. Višņevskis: "Mēs iedrošinām kolēģus būvēt šādas biogāzes ražotnes. Zemnieki ar Eiropas Savienības fondu naudas atbalstu varēja uzstādīt saules paneļus enerģijas ražošanai pašpatēriņam. Mums saules paneļu nav. Nevar teikt, ka ierēdniecībā neviens par atjaunojamās enerģijas ražošanu neko nesaprot un nepiešķir atbalstu. Tomēr kopējas vīzijas par enerģijas ražošanas saimniecības pašnodrošinājumam mums Latvijā nav."

Baltijas valstīs aizvien vienīgais pašgājējs barības maisītājs–dalītājs, ko darbina ar "Zemturu" saimniecībā ražoto elektroenerģiju.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Kā attīstīt enerģijas nozari

J. Višņevskis uzskata, ka vispareizāk valstī ir attīstīt ūdeņraža ražošanas nozari. "Ūdeņradis sadegot veido ūdeni. Automašīnai, kas darbojas ar ūdeņradi, izpūtējā ir ūdens. Ūdeņradi mašīnās var izmantot divos veidos: ielaiž šūnās un ražo elektroenerģiju, lai mašīnai nevajag akumulatorus. Otrs modelis – ūdeņradi laiž iekšdedzes motorā, ko darbina ar benzīnu, nevis ar dīzeļdegvielu. Mana "Škoda" darbojas ar metānu un benzīnu. Tomēr viss iespējamais ir jādarbina ar ūdeņradi! Patlaban atbalsta akumulatorus, elektroenerģijas glabāšanu. Padomājiet, cik piesārņojumu rada katras akumulatora baterijas ražošana! Cik lielas litija raktuves ir jāizveido, turklāt izlietotie akumulatori būs jāutilizē! Kas tā par zaļo enerģiju, ja mašīnas dzinēju darbina akumulatorā uzkrātā elektroenerģija?" tā "Zemturi ZS" saimnieks.

Viņš atgādina, ka viszaļākā enerģija ir hidroelektrostacijās ražotā enerģija. J. Višņevskis savulaik pārdzīvojis, ka pēdējos padomju varas gados sāka būvēt Daugavpils hidroelektrostaciju, tomēr to nepabeidza. "Ja Daugavpils HES būtu uzbūvēta, būtu papildu daudz elektroenerģijas, Jēkabpilī nebūtu plūdu. Mēs ik gadu mokāmies ar plūdiem!" tā saimnieks. Viņš gan arī nosauc no hesiem ražotās elektroenerģijas kaitējumu – zivju nenokļūšanu upes augštecē. Kārļa Ulmaņa laikā uzbūvēja Ķeguma HES bez dārgā zivju ceļa...

"Zemturu" saimnieks arī secina, ka daļa latviešu, Krievijas propagandas kūdītāju ietekmēti, ir noskaņoti pret vēja enerģijas ražošanu, pret vēja ģeneratoriem. "Kas var būt labāks par vēju? Saules paneļi ražo elektroenerģiju vien tad, kad spīd saule. Vējš pūš arī naktī. Saules paneļi pēc nolietojuma nav pārstrādājami. Vēja dzirnavās ir vien metāls un varš. Kampaņa pret vēja ģeneratoriem ir pavisam ačgārna. Vēja ģeneratoriem ir jābūt, tiem jādarbojas piekrastē. Modelim ir jābūt šādam – ražo elektroenerģiju, laid iekšā ūdeni, sadali to skābeklī un ūdeņradī, ko izmanto transporta līdzekļu darbināšanai," tā "Zemturi ZS" saimnieks Jānis Višņevskis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Agro Tops"