Pašreizējo ģeopolitisko situāciju bieži salīdzina ar Čemberlena nodevību pret Čehoslovākiju 1938. gadā. Taču vēsturē ir vēl kāds piemērs, kas tikpat labi iederētos šajā salīdzinājumā. 1944. gadā Staļins, sajuzdams tuvojošos uzvaru, pieprasīja, lai sabiedrotie atzīst daļu Polijas par Padomju Savienības teritoriju.

Reklāma

Tā vietā, lai noraidītu šo prasību, sabiedrotie izdarīja spiedienu uz poļiem, lai tie pieņemtu Staļina iezīmētās robežas. Vai neizklausās pazīstami?

Gabrieļus Landsberģis, bijušais Lietuvas ārlietu ministrs.

Kad Polijas premjerministrs Mikolajčiks atteicās pieņemt ultimātu, Čērčils uzliesmoja:

"Jūs neesat valdība, ja nespējat pieņemt nevienu lēmumu. Jūs esat bezsirdīgi cilvēki, kuri vēlas sagraut Eiropu un tad aizbēgt pie savām problēmām… Ko jūs vispār esat ielikuši kopējā katlā? Jūs varat izņemt savas divīzijas, ja vēlaties. Jūs esat pilnīgi nespējīgi, saskaroties ar faktiem. Nekad mūžā neesmu redzējis tādus cilvēkus."

Lielbritānijas premjerministrs būtībā apsūdzēja poļus savtīgumā par to, ka viņi prasīja saglabāt Polijas valsti. Taču sabiedrotajiem nebija attaisnojuma atstāt Poliju Padomju Savienībai, nododot valsti, kas bija upurējusi tik daudz Eiropas brīvības vārdā.

Tam, ko prezidents Tramps dara ar Putinu, nevajadzētu būt pārsteigumam. Viņš nekad nav slēpis, ka vēlas noslēgt "darījumu" ar Putinu. Viņu maz interesē, ko tas nozīmētu Ukrainai vai Eiropas drošībai. Darījuma noslēgšana vienmēr bija viņa vienīgā interese. Putins bija gatavs piekrist, bet tikai tad, ja darījums notiktu pēc viņa noteikumiem. Pašlaik viņš vēlas daļu Ukrainas. Taču viņa galīgais mērķis nav mainījies: viņš tieksies pēc Ukrainas – un, kad radīsies iespēja, arī pēc Eiropas – dzīvības artērijas.

Un te mēs esam, lasot Putina–Trampa paktu pēc Putina rakstīta scenārija.

Viegli paredzēt, ko Ukraina darīs šajā situācijā. Prezidenta Zelenska nostāja ir skaidra: viņš noraida šo paktu; Ukraina nekādā veidā nevar pieņemt kapitulāciju, kamēr tā spēj cīnīties un tai vēl ir sabiedrotie, kas var šo cīņu atbalstīt.

Neatbildēts jautājums ir – ko Eiropa ir gatava darīt tagad? Vai Eiropa sekos prezidenta Zelenska piemēram un turpinās noraidīt Putina–Trampa paktu? 

Esmu pārliecināts, ka ir tādi, kas jau uzskata – spiediens uz Ukrainu atteikties no savas zemes ir labākais risinājums. 

Daži pat varētu uzskatīt, ka ukraiņi ir "bezsirdīgi" savās prasībās. No kara nogurušam Rietumu lēmumu pieņēmējam Trampa–Putina pakts varētu šķist vilinošs: tas, iespējams, vismaz īslaicīgi panāktu pamieru, viņi domā. Tas padarītu karu par kāda cita problēmu, viņi sev saka. Un, viņi piebilst, mums jādara viss, lai pielabinātos prezidentam Trampam, jo īpaši, ja viņš draudētu atteikties no Eiropas aizsardzības.

Tiem, kas atbalsta robežu haotisku pārzīmēšanu, es saku: mēs šajā punktā esam bijuši jau iepriekš. Viens no kaunpilnākajiem Otrā pasaules kara brīžiem bija sabiedroto – draugu, kas bija karojuši līdzās britiem un amerikāņiem, pamešana, atstājot tos gadu desmitiem ilgā postošā PSRS varā tikai tāpēc, ka tas bija "ērti" vai, kā mēdza teikt, "mēs neko nevarējām darīt".

Šoreiz šāda sakāvnieciska plecu raustīšana neizklausās pārliecinoši. Mēs visi zinām, ka ir lietas, ko var darīt. Mēs varam palīdzēt Ukrainai. Mēs varam izturēties pret Ukrainu kā pret īstu sabiedroto, kas cīnās ne tikai mūsu pusē, bet arī mūsu labā. Nebūs iespējams paslēpties aiz tukšiem vārdiem. Savukārt pakta atbalstīšana vai spiediena izdarīšana uz Ukrainu to pieņemt nozīmētu kaunu paaudzēm.

Uzvarētājus nesoda – tāpēc mēs reti atceramies Čērčila vārdus Mikolajčikam. Taču Eiropa šobrīd nav uzvarētāja; tā ir ceļā uz to, lai kļūtu par nākamo upuri. Tāpēc, ja nekas cits, tad pašsaglabāšanās instinktam vajadzētu likt Eiropas valstīm saprast, ka atļaut robežu maiņu ar spēku būtu pašnāvnieciska rīcība.

Un galu galā Trampa–Putina pakta spēks ir atkarīgs no citu atbalsta. Godpilnā rīcība būtu to neatbalstīt. Ja Eiropa stāvēs kopā ar Ukrainu, šis pakts izdzīvos tikai īsu brīdi Aļaskā.

Pārpublicēts no G. Landsberģa ieraksta vietnē "X".

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.