ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts būtu katastrofa abām

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu, kas vēl uz 90 dienām, līdz 10. novembrim, atlika paaugstinātu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Dokumentu parakstīja burtiski dažas stundas, pirms pusnaktī bija jāstājas spēkā iepriekšējam, maijā pasludinātajam Trampa rīkojumam. Sinhroni arī Ķīna paziņoja par augstāku tarifu atlikšanu precēm no ASV, paliekot pie jau esošajiem 10%, kam citādi pieliktu klāt vēl 24%. Tagad tālākie Pekinas soļi atlikti līdz 12. novembrim. ASV noteiktās muitas precēm no Ķīnas pagaidām paliek 30% līmenī, un šonedēļ gaidāmais tirdzniecības kara sākums starp abām valstīm atkal izpalicis.

Smalka spēle

Novērotājiem Vašingtonas un Pekinas solis nebija negaidīts, jo atbilst tendencei – vēl vasaras gaitā tirdzniecības sarunās dažādās Eiropas vietās abas puses vienojās vēl neķerties pie savstarpēji noteiktajiem fantastiski augstajiem muitas tarifiem. Preču importam no Ķīnas ASV tad samazināja likmes no aprīlī paziņotajiem 145 līdz 30%, bet Ķīna amerikāņu precēm – no 125 līdz 10%. "Šī aizturēšana bija sagaidāms iznākums Stokholmā jūlija nogalē notikušā pēdējā sarunu raundā starp ASV tirdzniecības pārstāvjiem un viņu ķīniešu kolēģiem," komentēja amerikāņu telekanāls CNBC. Analītiķi atgādina, ka rudens ir laiks, kad ražotāji un importētāji gatavojas Ziemassvētku sezonas pieprasījumam – iegādājas elektronikas komponentes, rotaļlietas, apģērbus. Tādēļ loģiski, ka abas puses noslēgušas pamieru līdz 10.–12. novembrim, kas ir izdevīgi kā ķīniešiem, tā amerikāņiem. Kad svētkiem viss būs gatavs, varēs cīnīties tālāk.

Iepriekšējās Trampa administrācijas starptautisko tirdzniecības jautājumu speciāliste, tagad Vašingtonā bāzētās juristu firmas "Akin Gump Strauss Hauer & Feld" eksperte Kellija Enna Šova aģentūrai "Reuters" pauda viedokli, ka Pekina, plašākai publikai slēptas kaulēšanās laikā, iespējams, kaut kur piekāpusies Vašingtonai, citādi Tramps nebūtu parakstījis tarifu aizturēšanas rīkojumu pēdējā brīdī. Novērotāji cenšas lasīt starp rindām un tvert zīmes. 

Vēl svētdien ASV prezidents deklarēja, ka Ķīnai vajadzētu četrkāršot amerikāņu sojas pupiņu iepirkšanu, bet pirmdien preses konferencē pēc dokumenta parakstīšanas par to vairs neieminējās. 

Toties slavēja "labās attiecības" ar Ķīnu un tās vadītāju Sji Dzjiņpinu personīgi. "Paskatīsimies, kas notiks tālāk," viņš ierastā stilā atbildēja uz jautājumu, vai novembrī varētu sekot nākamais pagarinājums. Reverensa pamatā varētu būt arī vēlme panākt Trampa un Sji divpusējo tikšanos, kura, kā pēdējā laikā baumo, tiekot gatavota vai nu oktobra beigās ASEAN Austrumāzijas valstu vadītāju sanāksmē Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā, vai arī novembra sākumā Dienvidkorejā. "Tarifu ieviešanas pagarinājums ir kritiski svarīgs, lai dotu valdībām laiku runāt un vienoties," aģentūra AFP citē ASV – Ķīnas Biznesa padomes prezidentu Šonu Steinu.

Savstarpēja atkarība

Jau tad, kad pavasarī samilza tirdzniecības kara draudi, ASV finanšu ministrs Skots Besents neslēpa, ka sākumā nosauktās trīsciparu muitas faktiski nozīmētu ASV – Ķīnas tirdzniecības sakaru pārtrūkšanu. Bet abas valstis preču apmaiņas ziņā ir lielākie tirdzniecības partneri pasaulē, un milzīgi tarifi nozīmētu katastrofu abiem. Lai cik arī būtu kareivīgu paziņojumu pa vidu, sarunas notiek visu laiku. Lēš, ka šobrīd gan Ķīna, gan ASV jau apjautušas, ko var un ko nevar atļauties. "ASV ir sapratušas, ka nevarēs gūt virsroku," medijiem izteikusies bijusī ASV Tirdzniecības pārvaldes (USTR) Ķīnas lietu nodaļas darbiniece Klēra Rīda. 

Amerikāņiem nāktos ārkārtīgi grūti iztikt bez Ķīnā iegūtajiem retzemju minerāliem un magnētiem, savukārt ķīniešiem nepieciešamas amerikāņu mikroshēmas un ķīmiskajā rūpniecībā izmantojamais etāns. 

Jādomā, tas arī izskaidro Trampa iecietību pret Ķīnu un nežēlību pret Indiju, kam, ja nekas nemainīsies, 27. augustā papildus jau esošajiem 25% tarifiem pieplusos vēl 25% un kur ceļ trauksmi par plašu bezdarba vilni.

Sarunas par plašāku tirdzniecisko attiecību noregulējumu acīmredzot rit visumā veiksmīgi un Vašingtona ar Pekinu nevēlas tām traucēt ar radikāliem soļiem. Nav apstrīdams, ka līdzšinējās darbības samazinājušas ASV un Ķīnas tirdzniecības deficītu, kas jūnijā bijis "tikai" 9,4 miljardi dolāru par labu Ķīnai – zemākais pēdējā 21 gada laikā (2024. gadā kopējais gada deficīts bija ap 262 miljardiem dolāru). Turklāt tas noticis, palielinoties ASV eksportam uz Ķīnu. No vienas puses, tas arī ir tas, ko Tramps visu laiku sludinājis kā mērķi – panākt paritāti, jo pārmērīgs tirdzniecības deficīts "rada ārkārtējus draudus nacionālajai drošībai un Savienoto Valstu ekonomikai". Taču, no otras puses, daļa ekspertu arī atgādina, ka naudu, ko Ķīnas un citu valstu uzņēmēji nopelna, eksportējot uz ASV, tie tāpat pēc tam parasti iegulda amerikāņu vērtspapīros, arī tā stimulējot ASV saimniecību. Ja samazināsies tādu ieguldījumu plūsma, saruks arī naudas strauts, kas jau ilgāku laiku ļauj ASV dzīvot ar milzīgu valsts parādu.