25.2 °C
Ir populāri mākslinieki un ir populāri diži mākslinieki. Kulta personāžs jau ne vienai vien paaudzei daudzviet pasaulē – no tālzemes Austrālijas nākušais Niks Keivs – droši pieskaitāms pie otriem, ko spilgti apliecināja arī 12. un 13. augustā maģiskā vasaras vakaru atmosfērā Siguldas pilsdrupās.
Līdzīga divdiennieka koncertu dziesmu saraksti pirms nedēļas Norvēģijas pilsētā Bergenā faktoloģiski sausi liecināja par itin lielu līdzību, pamatdaļā pat nemainot dziesmu secību, bet uz bis izpildot vien pāris citus skaņdarbus. Siguldas gadījums izrādījās iz citas operas. Pirmkārt jau abos vakaros dziesmu bija vairāk – attiecīgi 25 un 26 (Bergenā 23 un 24). Otrkārt, pateicoties dziesmu secības izmaiņām pamatdaļā un vairāku kompozīciju nomaiņai bonusdaļā, atšķirīga bija arī koncertu dinamika.
Maģiski un tādi kā sirsnīgi mīlīgi bija abi. To, domājams, nenoliegs neviens klāt bijušais. Šā apskata autoram Keiva uzstāšanos pirms tam bija laimējies redzēt piecas reizes un katrreiz citā gaisotnē – no plosīšanās ironiskas pusmūža pankroka ikonas tēlā ar atpogātu kreklu un grupu Grinderman Roskildes festivālā Dānijā līdz lieliskai performancei ar pilno The Bad Seeds sastāvu mūsu pašu Positivus Salacgrīvā ("F…, kāpēc te ir tik daudz bērnu?").
Siguldas koncerti bija no pavisam cita seriāla. Izkoncertējies ar The Bad Seeds pavasarī ASV, vasarā Keivs kopā ar grupas Radiohead basģitāristu Kolinu Grīnvudu devies tūrisma braucienā pa Eiropu. Tā viņa solo tūre tika pieteikta pirmajā Siguldas koncertā un šķiet, ka šajā jokā pat bija daļa patiesības. Abos koncertos Keivs bija sev diezgan netipiski relaksēts, nebaidījās nokļūdīties, pats pat provocēja šādas situācijas, vismaz šķietami bez mānīšanās pēkšņi izvēloties spēlēt iepriekš divatā ne pārāk samēģinātus skaņdarbus.
Šāda vienkāršota atklātība acīmredzami atbruņoja arī publiku, radot to unikālo maģiju, kāda var tapt tikai patiešām dižu mākslinieku koncertos, kad vienlaikus klausītāja apziņu nepamet liela notikuma sajūta un piezogas sirsnīgas vienkāršības aura. Protams, Keivs primāri palika savā tēlā – allaž švītīgajā tumšajā uzvalkā un izmantotās iespējās koķetērijā ar publiku pielietot arī "f" vārdiņus, atgādinot, ka viņā jopprojām mīt arī pancīga rokenrola dvēsele.
Bet tieši neslēptās atklātības piegājiens bija tas, kas šos augusta vakarus noteikti ierakstīs atmiņā daudziem melomāniem.
Sociālajos medijos jau daudz pieminētas kaut vai pie Yamaha flīģeļa pielīmētās špikerlapiņas ar vārdiem "paldies" un "sveiki", ko ikviens ļoti labi varēja nolasīt Keiva roku tuvplānos uz abās pusēs skatuvei izvietotajiem ekrāniem. Šādas nianses raisa smaidu un tas tik intīmas uzbūves koncertos ir pat ļoti svarīgi.
Arī izvēlēto līdz kaulam preperējamo pārsvarā The Bad Seeds dziesmu atlase abos vakaros apzināti bija veidota tā, lai skartu pēc iespējas dažādāku sanākušo un arī no tuvējām ārvalstīm sabraukušo publiku. Atšķirīgs bija vien abu vakaru koncertu uzbūves princips. Ja pirmajā Keivs ar Grīnvudu jau sestajā dziesmā metās Elvisam Preslijam un viņa dzimšanas brīdī mežonīgajiem Tupelo plūdiem veltītā, pirms 40 gadiem tapušā grāvēja virpulī, tad otrajā vakarā kāpums bija krietni lēzenāks, intensitāti saudzīgi sākot palielināt vien ar astoto dziesmu, 1992. gada nežēlīgo šūpuļdziesmu "Papa Won’t Leave You, Henry" un uzspridzinot atmosfēru ar tai sekojušo "Balcony Man".
Šī dziesma sākotnēji nevainīgi iekļauta kopā ar ilggadējo The Bad Seeds kolēģi Vorenu Elisu pirms četriem gadiem tapušajā soloalbumā "Carnage", bet koncertos kļuvusi par vienu no atraktīvākajiem hitiem kā komunikācija ar koncertzāļu balkonos ne tās dārgākās biļetes nopirkušo publiku. Siguldas pilsdrupās balkonu nav, tādēļ "Balcony Man" kļuva par sasaukšanos ar stāvvietu biļešu īpašniekiem. Ideja vienkārša – izdzirdot dziesmā vārdu "balcony", attiecīgajiem sektoriem jākliedz un jāvicina rokas jeb, kā to formulēja pats Keivs, vienkārši "jānoraujas no ķēdes".
Publikai tik it kā solīdos koncertos kā šis gadījums šādas izdarības, kā zināms, patīk īpaši. Siguldas koncertu duelī uzvarēja otrā vakara publika, turklāt amizants misēklis un acīmredzams pārsteigums arī pašam Keivam gadījās jau bonusdaļā, kad publika attiecīgi noreaģēja uz vārdu "balcony" arī pavisam citā dziesmā – no 2003. gada albuma "Nocturama" ņemtajā "He Wants You", kas tika izpildīta jau kā īpaši sirsnīga balāde, turpinot skaņdarba "Love Letter" pirms tam radīto romantisko noskaņu. Pēkšņais publikas rēciens izsita no šī viļņa pašu autoru. Pēc īsas apsmiešanās, Keivs frāzi atkārtoja un romantisko līniju turpināja.
Šādi momenti arī ir patiesu dzīvo koncertu, nevis iestudētu šovu burvība, kas rada tādu kā tikšanās ar mākslinieku sajūtu, intimitāti, kuras brīžiem jau katastrofāli pietrūkst mūslaiku populārajā mūzikā, ja vien, protams, neskaita daudzu zvaigžņu fizisko atkailināšanos uz skatuves. Keivam ar Grīnvudu atkailināties ļāva pati mūzika, turklāt arī Kolins gluži nepalika tikai galvenā vakara varoņa ēnā. Arīdzan otrajā vakarā Marka Bolana dziesmas “Cosmic Dancer” kaverversijas laikā pat tika nospēlēts negaidīts basģitāras solo, kas, gluži kā džeza koncertos, izpelnījās atsevišķus publikas aplausus un ovācijas.
Vēl viena kaverversija, kas arī tika izpildīta abos koncertos, bija Keivam ļoti nozīmīgā kanādiešu dziesminieka Leonarda Koena dziesmai “Avalanche” no 1971. gada albuma "Songs of Love and Hate". Pats Niks to savulaik izdzirdēja krietni vēlāk, ciemojoties pie draugiem, un ar šīs dziesmas kaverversiju būtībā aizsākās The Bad Seeds ēra – ar to tika piestartēts pirmais Nick Cave & The Bad Seeds nu jau leģendārā zīmola pirmais albums "From Her to Eternity" 1984. gadā.
Vēl vienu nosacītu kaverversiju Keivs izpildīja uz bis otrajā vakarā – savas pirmās grupas "The Boys Next Door" (pēcāk tā pārtapa par "The Birthday Party") kompozīciju "Shivers" no 1979. gada albuma "Door, Door". Lielisko postpanka balādi arī tolaik dzied Niks, taču to savai vēl iepriekšējai grupai "Young Charlatans" sarakstījis toreizējais kolēģis, vien 16 gadus vecais ģitārists Roulands Hovards. Īpaši gribas izcelt arī enerģisko "The Mercy Seat" izpildījumu solo versijā, kā arī neparasto, nedaudz fancīgo "The Weeping Song" aranžējumu, taču par negarlaikojošu virsotni visu divarpus stundu laikā var uzskatīt abus Siguldas koncertvakarus.
Nemainīga vērtība gan Siguldā, gan arī citās Eiropas tūres vietās bija pamatdaļas noslēgšana ar sadziedāšanos 2013. gada albuma tituldziesmā "Push the Sky Away" un visa koncerta noslēgums ar 1997. gada megahita "Into My Arms" kopdziedājumu ar publiku.
Divi vakari, divas atmiņā paliekošas vienības mūsu mežonīgajā laika ritējumā, kas daudziem visticamāk ļāva piebremzēt un saprast, ka dzīve joprojām ir skaista. Šādus koncertus ir jāapmeklē, jo, citējot nupat minēto "Push the Sky Way", "daži saka, ka tas ir tikai rokenrols, ak, bet tas aizskar līdz pat dvēselei".
Pirmā vakara dziesmu saraksts:
Otrā vakara dziesmu saraksts:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
