Pirmās simt dienas amatā Mercam nav bijušas vieglas

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs trešdien varēja atskatīties uz pirmajām simt dienām valdības vadītāja amatā, kurā viņu Bundestāgs 6. maijā apstiprināja tikai otrajā balsojumā.

Mercs šajā laikā īpašu aktivitāti ir izrādījis ārpolitikas jautājumos, tomēr sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka konservatīvo bloka (CDU/CSU) un sociāldemokrātu (SPD) koalīcijas valdība nav īpaši populāra, arī pats kanclers nebauda lielu vēlētāju uzticību.

Galvenās reformas

Apskatnieki uzsver, ka nozīmīgākās reformas Mercam izdevās veikt vēl pirms stāšanās valdības vadītāja amatā. Pēc 23. februārī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās konservatīvie un SPD izcīnīja nelielu vairākumu Bundestāgā, Mercs nolēma vēl vecā Bundestāga sasaukuma laikā uz balsojumu virzīt grozījumus Vācijas konstitūcijā, kas paredzēja mīkstināt tā dēvētās parāda bremzes, kas ierobežo valdības iespējas aizņemties. Grozījumus atbalstīja konservatīvie, SPD un zaļie, kas bija pārstāvēti iepriekšējā, sociāldemokrāta Olafa Šolca vadītajā valdībā, bet pašlaik ir opozīcijā. Mercs nolēma negaidīt uz jaunā Bundestāga sanākšanu, jo tajā šādām reformām varētu nebūt konstitūcijas grozīšanai nepieciešamo divu trešdaļu deputātu atbalsta. Reformu rezultātā Vācijas valdībai ir radusies papildu iespēja veikt lielas investīcijas aizsardzībā un citās jomās. Grozījumi pieļauj visus izdevumus aizsardzībā, kiberdrošībā, izlūkošanā un civilajā aizsardzībā, kas pārsniedz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), finansēt ar jaunas aizņemšanās palīdzību. Bundestāgs arī piekrita izveidot no valsts budžeta atsevišķu fondu 500 miljardu eiro apmērā infrastruktūras projektu finansēšanai, kas arī atvieglojis Merca valdības ikdienu. Jāpiebilst, ka Šolca valdība, kurā bija SPD, zaļie un fiskāli konservatīvie brīvie demokrāti, sabruka lielā mērā valsts budžetam veltītu strīdu rezultātā.

Koncentrējas uz ārpolitiku

Vācijā Mercs ir izpelnījies apzīmējumu "ārpolitikas kanclers", ņemot vērā CDU līdera aktīvo darbību starptautiskajā politikā. Jau pirmajā pilnajā darba dienā kanclera amatā Mercs devās uz Poliju, bet kopā pirmajā mēnesī amatā apmeklēja deviņu Eiropas valstu galvaspilsētas, vēsta tīmekļa vietne "Euractiv". Mediji atzīmē jūnija sākumā notikušo Merca viesošanos Baltajā namā, kur Vācijas valdības vadītāju uzņēma ASV prezidents Donalds Tramps. Vizīte noritēja bez starpgadījumiem, ko ne visiem Trampa viesiem izdodas panākt. 

Mercam arī kopumā ar Trampu izdevusies labāka sadarbība nekā, piemēram, bijušajai kanclerei Angelai Merkelei.

 Īpaši tiek atgādināta Trampa demonstratīvā atteikšanās sarokoties ar ilggadējo Vācijas valdības vadītāju, kad viņa 2017. gadā apmeklēja Balto namu. Apskatnieki atzīmē Merca nopelnus, spējot pārliecināt Trampu piekrist plānam, kura ietvaros Savienotās Valstis piekritušas pārdot bruņojumu Eiropas valstīm, kuras pēc tam to piegādātu Ukrainai. Jaunais kanclers tomēr nav piekritis Ukrainai piegādāt raķetes "Taurus", kuras noderētu Ukrainas triecieniem dziļāk Krievijas teritorijā. Liela uzmanība pievērsta arī Merca politikai, kas skar Izraēlas un teroristiskā grupējuma "Hamās" karu Gazas joslā. Lai arī Mercs ir aktīvi atbalstījis Izraēlu, tomēr, reaģējot uz Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu plāniem okupēt Gazas pilsētu, Vācijas valdības vadītājs paziņojis, ka ierobežos bruņojuma eksportu uz Izraēlu. "Solidaritāte ar Izraēlu nenozīmē, ka mēs ikvienu Izraēlas valdības lēmumu atzīstam par labu," Vācijas politikas maiņu skaidroja Mercs. Šis lēmums izraisījis viļņošanos Vācijas politiskajās aprindās, jo kanclers par šo jautājumu nebija konsultējies ar paša vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un nebija par to informējis to sabiedrotos Bavārijā – Kristīgi sociālo savienību (CSU).

Vēlētāju neapmierinātība

Pēc stāšanās amatā Mercs ir ķēries pie imigrācijas ierobežošanas, kā arī ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas, tomēr sabiedriskās domas aptaujās viņa valdības popularitāte ir visai zema. Institūta "Infratest dimap" aptaujā, kas augusta sākumā veikta pēc raidorganizācijas ARD un laikraksta "Die Welt" pasūtījuma, noskaidrots, ka tikai 29% vāciešu ir apmierināti ar Merca valdības darbu. Paša kanclera darbu pozitīvi novērtējuši 32% vēlētāju. Satraukumu Vācijā izraisījis arī labējās partijas "Alternatīva Vācijai" popularitātes kāpums. Vēlēšanās februārī par šo politisko spēku nobalsoja gandrīz 21% vēlētāju, bet institūta "Forsa" aptaujā šomēnes "AfD" jau kļuvusi par populārāko partiju Vācijā – to gatavi atbalstīt jau 26% vēlētāju, bet konservatīvie ar 24% atbalstu ierindojušies otrajā vietā. Mercam pagaidām nav izdevies atrast līdzekļus, lai vairotu savu un visas valdības popularitāti. Apskatnieki norāda, ka Mercam par labu nenāk ne viņa vadības stils, ne arī tas, ka viņa personība daudziem izraisa nepatiku. Neapmierinātība ar Mercu izpaudās jau viņa apstiprināšanā Bundestāgā. Pirmajā balsojumā CDU vadītājs neguva pietiekamu atbalstu un amatā tika apstiprināts tikai otrajā balsojumā, kas ir nebijis gadījums Vācijas pēckara vēsturē. Jāpiebilst, ka koalīcijai Bundestāgā ir pavisam neliels balsu vairākums, kas dod papildu iespējas mazam skaitam neapmierinātu deputātu apgrūtināt valdības plānu īstenošanu. Raidorganizācija "Deutsche Welle" norāda, ka vasarā koalīcija piedzīvojusi pirmo nozīmīgo krīzi, konservatīvajiem nobloķējot SPD virzītu Konstitucionālās tiesas tiesneša amata kandidāti, kura tika uzskatīta par pārlieku liberālu.