Budžeta deficītu nākamajos gados prognozē virs pieļaujamā līmeņa

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026. gadā, 4,1% 2027. gadā, 3,7% 2028. gadā un 3,9% 2029 .gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā".

Saskaņā ar ziņojumā teikto, 2026. gadā vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 19,135 miljardu eiro apmērā, bet vispārējās valdības izdevumi - 20,461 miljarda eiro apmērā.

Valsts kopbudžetā 2026. gadā tiek prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi.

Budžeta deficīta prognozē ir ietverta vispārējās valdības sektorā klasificētās VAS "Latvijas dzelzceļš" ietekme - 2026. gadā mīnus 17,6 miljoni eiro, 2027. gadā ‑ mīnus 25,6 miljoni eiro, 2028. gadā ‑ mīnus 25,9 miljoni eiro un 2029. gadā ‑ mīnus 28 miljoni eiro.

"Latvijas dzelzceļam" atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" nepieciešams saņemt Ministru kabineta (MK) piekrišanu negatīvās ietekmes pārsniegšanai 2026. un 2027. gadā.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances prognozes un fiskālās telpas aprēķinu 2026. - 2029. gadam, ņemot vērā jaunākos Valsts kases (VK) datus, atjaunotās makroekonomiskās prognozes un valdības pieņemtos lēmumus par izdevumu palielinājumu, īpaši aizsardzībai. Prognozes nepieciešams apstiprināt, lai turpinātu darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".

Jaunākās prognozes liecina, ka nemainīgas politikas scenārijā budžeta deficīts vidējā termiņā būs lielāks, nekā iepriekš plānots, bet papildu finansējums jauniem prioritāriem pasākumiem ļoti ierobežotā apmērā pieejams tikai 2026. gadā. Nākamajiem gadiem fiskālās telpas apmērs ir negatīvs.

Budžeta bilances prognoze ir balstīta uz jūnijā sagatavotajām un Fiskālās disciplīnas padomes apstiprinātajām makroekonomikas prognozēm 2026.-2029. gadam, kas paredz Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu salīdzināmās cenās 2025. gadā par 1,1%. Tas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā FM prognozēja februārī. Savukārt 2026. gadam prognoze paliek 2,1%, bet 2027. - 2029. gadam - 2,2%.

Vienlaikus FM pesimistiskais scenārijs paredz IKP pieaugumu salīdzināmās cenās 2025. gadā 0,0%, 2026. gadā 1,3%, 2027. gadā 2,2%, 2028. gadā 2,2% un 2029. gadā 2,2% apmērā.

Galvenais negatīvais risks pesimistiskajā scenārijā ir augstāku ASV tirdzniecības tarifu ieviešana un pārējo pasaules valstu potenciālie atbildes pasākumi, kas ierobežotu pasaules tirdzniecības apjomus, samazinātu Latvijas partnervalstu izaugsmi un attiecīgi arī Latvijas eksportu. Vienlaikus ģeopolitiskās situācijas saasināšanās var vēl papildus pasliktināt investoru un patērētāju noskaņojumu, samazinot investīciju un privātā patēriņa apjomus. Tā rezultātā ekonomikas izaugsme, pretstatā bāzes scenārijam, 2025. gadā tā arī neatjaunotos un zemāki pieauguma tempi saglabātos arī visu 2026. gadu.

Iestājoties šādam scenārijam, vispārējās valdības budžeta bilance pasliktinātos par 0,3 procentpunktiem 2025. gadā, salīdzinot ar bāzes scenāriju, bet 2026.-2029. gadā par 0,6 procentpunktiem no IKP. Savukārt vispārējās valdības parāda līmenis 2025. gadā pieaugtu par 0,8 procentpunktiem, 2026. gadā par 1,9 procentpunktiem, 2027. gadā par 2,5 procentpunktiem, 2028. gadā par trīs procentpunktiem un 2029. gadā par 3,5 procentpunktiem.

Savukārt FM optimistiskais scenārijs paredz IKP pieaugumu salīdzināmās cenās 2025. gadā 1,6%, 2026. gadā 2,7%, 2027. gadā 2,6%, 2028. gadā 2,2% un 2029. gadā 2,2% apmērā.

Optimistiskais scenārijs paredz tirdzniecības tarifu strīdu atrisināšanos, straujāku pasaules tirdzniecības un Latvijas partnervalstu ekonomikas attīstību, kas veicinās straujāku Latvijas eksporta izaugsmi. 

Ģeopolitiskās spriedzes mazināšanās savukārt mazinās nenoteiktību, finanšu tirgu svārstības un paaugstinās biznesa un patērētāju pārliecību, dodot pamatu straujākam investīciju un privātā patēriņa kāpumam.

Iestājoties šādam scenārijam, vispārējās valdības budžeta bilance uzlabotos par 0,1 procentpunktu 2025. gadā, salīdzinot ar bāzes scenāriju, 0,3 procentpunktiem 2026. gadā, 2027.-2028. gadā par 0,4 procentpunktiem, bet 2029. gadā par 0,5 procentpunktiem no IKP. Savukārt vispārējās valdības parāda līmenis 2025. gadā samazinātos par 0,4 procentpunktiem, 2026. gadā par 1,0 procentpunktu, 2027. gadā par 1,7 procentpunktiem, 2028. gadā par 2,1 procentpunktu un 2029. gadā par 2,5 procentpunktiem.

Prognozes tapušas augstas nenoteiktības apstākļos, norāda FM. Starp lielākajiem riskiem ir iespējamie tirdzniecības tarifu kari, kas varētu bremzēt Latvijas tirdzniecības partneru ekonomikas izaugsmi, kā arī reģiona ģeopolitiskie izaicinājumi.

Inflācija 2025. gadā tiek prognozēta 3,5% apmērā (iepriekš bija 2,5%), ko veicina pārtikas cenu kāpums un siltuma tarifu paaugstinājums. Saskaņā ar FM prognozēm 2026. gadā inflācija varētu samazināties līdz 2,3%, bet turpmāk stabilizēties 2,2% līmenī, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieaugumam.

Budžeta deficīts 2025. gadā prognozēts 2,9% no IKP - par 0,2 procentpunktiem mazāks, nekā tika prognozēts pavasarī, un atbilstošs likumā noteiktajam pieļaujamajam līmenim.

Salīdzinot ar pavasara prognozēm, vidējā termiņā tiek prognozēti augstāki nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, balstoties uz šā gada sešu mēnešu izpildi un atjaunoto makroscenāriju, kas paredz straujāku vidējās darba samaksas kāpumu un augstāku inflāciju. FM atzīmē, ka scenārijs pie nemainīgas politikas paredz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes otrajā pensiju līmenī atjaunošanos 6% apmērā 2029. gadā.

Vienlaikus pieaug arī budžeta izdevumi - galvenokārt papildu līdzekļi aizsardzībai un lielāks valsts līdzfinansējums ārvalstu finanšu palīdzības projektiem. Aizsardzības izdevumi atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai 2026. gadā veidos 4% no IKP, bet 2027.-2029. gadā - ap 5%.

Balstoties uz jaunajām prognozēm, FM ir noteikusi budžeta mērķus un aprēķinājusi fiskālo telpu jeb līdzekļus, kas pieejami jaunām iniciatīvām, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus 2026.-2029. gadam.

Pēc FM aprēķiniem fiskālā telpa 2026. gadā ir pozitīva 39,7 miljonu eiro apmērā, bet 2027.-2029. gadā negatīva - attiecīgi mīnus 140,1 miljons eiro, mīnus 144,4 miljoni eiro un mīnus 321,6 miljoni eiro. Aprēķinos iekļauta arī Eiropas Savienības (ES) Padomes 2025. gada 8.jūlija rekomendācija, kas ļauj izmantot izņēmuma klauzulu un atkāpties no bilances nosacījuma.

Lai gan salīdzinājumā ar pavasari fiskālā telpa uzlabojusies, tā 2027.-2029. gadā joprojām ir negatīva, norāda FM. Tas nozīmē, ka jauniem prioritāriem pasākumiem papildu līdzekļu nebūs, un vispirms būs jānodrošina pasākumi negatīvās fiskālās telpas kompensēšanai.

Pēc VK prognozēm valsts parāds nemainīgas politikas scenārijā pieaugs no 48,9% no IKP 2025. gada beigās līdz 56,4% 2029.gada beigās. Tostarp 2026. gadā valsts parāds tiek prognozēts 50,6% no IKP, 2027. gadā - 54,7% no IKP, 2028.gadā - 55,4% no IKP un 2029. gadā - 56,4% no IKP.

FM skaidro, ka parāda pieaugumu noteiks lielāks deficīts, aizsardzības izdevumu kāpums un zemāks nominālā IKP pieaugums, nekā iepriekš tika prognozēts.