Sandra Vensko: Kultūra, valoda un mājas

Augusts. Jau. Vai tāpēc, ka pasaule griežas tik ātri, ka nav laika skriet laikam pa priekšu? Ja šo atziņu, skriet, skriet, skriet, attiecina uz norisēm dabā, tad vainīgi tikai laikapstākļi, ne notikumi pasaulē, laiks ir vienīgais, ko neviens nekad nenotvers, lai kā censtos plānot vai izlikties nemanām, ka pasaule raud.

Katram savs atskaites punkts, ko iezīmēt ar notikumiem vai tiem nenovēršamajiem cipariem – nāve. Ak, kāpēc augustā jāpiesauc šis melnais, draņķīgais tēls ar izkapti? Tāpēc, ka mainās izpratne karš–miers. Skaudrāk nekā jebkad saullēktā izskan ērģeļu varenās balsis, bez atelpas pilsētās un lauku apvidos svētki katram un katrai. Ja par notiekošo aiz robežām nedomā, var mierīgi baudīt augustu, vispār baudīt dzīvi un to, ka nekas nenotiks, ja nedomās.

Sandra Vensko, dzejniece, publiciste

Foto: No personiskā arhīva

Bla, bla, bla, nevienam nav tāda ieroča, ar ko izmainīt domas par varu, karotkāri un saskaitīt nogalinātos.

Ukrainā būvē skolas pazemē, lai nepārtrauktu mācības un justos drošībā. Latvijā reemigrācijas procesā atgriežas ģimenes ar bērniem, skola prasa latviešu valodu bez atlaidēm. Vēl ir bēgļi, kam jānodrošina izglītība. Viss kopumā rada fonu, ka esam valsts ar izaicinājumiem būt lojālai pret bērniem. Spēcīga latviskā un pasaulīgā apvienojums jaušams, spoguļo, kā dzīvo sabiedrība, spēcīgi pretmeti kā laba izglītība, pārticība un sūra izdzīvošana ar nopelnīto. Ne velti saka – radošā Latvija. Tie, kuriem ir izdevīgi radīt haosu pasaulē, nebūs kultūras jomas speciālisti vai ierēdņi, vairāk problēmu rada personas tepat un no ārpuses, no malas, nejaucīgi un pārdroši ģenerējot izsenis tik pazīstamo ideju, ka Latvijā jārunā krieviski. Ja šī vēlme pakļaut netiktu tīta uz riņķi kā ilgspēlējoša plate vai aizvēsturiska magnetolas lente. Krieviski radītais naratīvs jauc galvu par to, kas kam pienākas, kas ir augstsirdība, aizmirstot, ka būtība ir vienkārša – valsts ir ar saviem pilsoņiem un savu valodu tik spēcīga, cik iedzīvotāji to paši nodrošina. Nebūtu iespējams manipulēt ar pilsoņu jūtām pret nepilsoņiem, ja savlaicīgi risinātu reālas problēmas izglītības un kultūras jautājumos. Ja būtu izpratne par valsti un to, ka būtiski ir tas, ko izbīda priekšplānā, šobrīd tas ir jautājums par karu un tā noslāpēšanu. Ja par kritisko domāšanu un spēju mācīties mācību procesā runātu un skaidrotu vairāk, mazāk būtu nemizoto gurķu problēmu izgaismotāju, kuriem tīk pakalpīgi un jestri pļāpāt krieviski, kad tas ir izdevīgi. Nē, valoda nudien nav vainīga, ja tā nesajauktos ar kolaboracionismu un izdabāšanu par katru cenu.

Atgriežoties pie bērnu izglītošanas, pedagogu sagatavošanas un valsts valodas aizsardzības, dalības kultūras norisēs, krieviskā nots joprojām izskan politiskajā aspektā, tas ir viens no veidiem, kā politiķi velk aiz sevis kara asti.

Protams, būtu lieliski, ja vairāk laika atrastos diskusijai par atalgojumu pedagogiem, neaiztiktu budžetu mūzikas un mākslas skolām. Ja vairāk rastu laiku skolu vadītāju uzklausīšanai par to, ka valstī trūkst pedagogu un ko reāli darīt, lai situāciju mainītu. Šobrīd Kultūras ministrija (KM) aicina nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus sniegt viedokli par jauno Eiropas Savienības 2028.–2034. gadu budžeta programmu kultūras, mediju un pilsoniskās sabiedrības atbalstam – "AgoraEU".

Kultūrainavā un ar to saistītajā izglītības jomā vairāk nāktos pievērst uzmanību gan bērniem, kuri nav nokārtojuši kādu no eksāmeniem, reemigrējušo vecāku bērniem, kuriem latviešu valoda sagādā grūtības, pārvarēt bailes runāt latviski tiem, kuru mājvietas sabombardētas.

Kultūra ir tāda, kādu to rada sabiedrība un piedāvā valsts ierēdniecība. Vasara būtu tas laiks, kad ministrijās strādājošie atrastu kļūdas piedāvātajā sistēmā, veidu, kā mācīt un iemācīt mācīties katram bērnam. Bet mēs esam ļoti kulturāla valsts un cenšamies izdabāt pat tad, ja neviens to nelūdz, tajā skaitā ne nieka neesam darījuši, lai valoda būtu prestižs, pašsaprotams mācību apguves process, kultūras izpausme un attieksme pret valsti. Augusts. Jau. Vēlmes vērstas uz savas personības spodrināšanu, kā pieaugušo muļķība dažkārt rezultējas pie Brīvības pieminekļa, ir atskaites punkts mājām.