Jāpanāk, lai nākamais daudzgadu budžets Eiropu stiprinātu

ES nākamā plānošanas perioda (2028.–2034.) budžeta priekšlikums "ne tuvu nav pietiekams", lai atbildētu uz izaicinājumiem, ar kādiem saskaras Eiropa – brīdinājuši vadošie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, jūlijā izskatot Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto projektu.

Jau pēc pirmajām nākamā ES plānošanas perioda budžeta priekšlikuma prezentācijām EP deputāti cēluši trauksmi, ka piedāvātais projekts novedīšot pie ES finansējuma samazināšanas nozīmīgām programmām laikā, kad tuvojas arī parādu atmaksas termiņi, piemēram, kovida laikā izveidotās programmas "NextGenerationEU" aizņēmumiem.

Nepilni trīs gadi strauji mainīgajos ikdienas apstākļos mums vēl jādzīvo tagadējā ES plānošanas periodā. Vai tas ir normāli, ka jau tagad tik daudz uzmanības pievērš salīdzinoši tālākiem gadiem, kamēr problēmu gan ieņēmumu, gan arī to pārdales ziņā ES mērogā netrūks vēl šogad, nākamgad un arī 2027. gadā?

Par šo un citiem jautājumiem saruna ar EP deputātu, Budžeta komitejas locekli un ziņotāju par ES budžetu Nilu Ušakovu (Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa).

Kā vienkāršam cilvēkam varētu paskaidrot, kādēļ jau tagad tik ļoti vajadzētu uztraukties par to, kāds ES budžets varētu izskatīties no 2028. līdz 2034. gadam?

N. Ušakovs: Jebkurā līmenī, valsts, pašvaldību, ES līmenī pats svarīgākais ir budžets. Budžets – tas nav tikai par to, cik daudz naudas ir paredzēts vienai vai otrai programmai. Budžets parāda, kāds attīstības ceļš ir izvēlēts nākamajiem gadiem. Jaunajā priekšlikumā redzam, ka ES turpmāk domā iet ceļu, kad arvien vairāk lēmumu attiecībā uz Eiropas naudas izmantošanu būs nacionālām valdībām, nevis Briselei.

Lielāka patstāvība lēmumu pieņemšanā, birokrātijas mazināšanā – tieši to taču dalībvalstis arī vēlas?

Šī nav birokrātijas mazināšana. Šis ir politisks lēmums, kas var sagraut pašvaldību lomu, atņemt pašvaldībām lielu daļu no ES naudas un dot neproporcionāli lielāku varu valdībām.

Šobrīd ES vai Latvijas pašvaldības ar Eiropas Komisiju strādā pārsvarā pa tiešo. Tagad ir priekšlikums, ka praktiski visu lems valdības līmenī. Mūsu gadījumā Rīgā. Tas rada, pirmkārt, politiskās šantāžas risku, kad neērtu mēru no opozīcijas var atstāt bez finansējuma. Mēs esam redzējuši šo scenāriju Ungārijā, un šis budžets paver tam durvis arī citās valstīs. Vēl viens risks ir saistīts ar to, ka ES budžetā ir norma par tiesiskuma principu ievērošanu. 

Sistēma darbosies pēc principa "viss vai nekas". Ja Briselei radīsies pretenzijas, piemēram, pret Latvijas valdību, ES varēs bloķēt visu finansējumu Latvijai kopumā.

Iepriekš mēs varējām vērot Polijas pieredzi. Bija konflikts ar Briseli, bet pilsētas un reģioni, neskatoties uz to, varēja turpināt saņemt naudu no ES. Tagad pat visveiksmīgākā un likumpaklausīgākā pilsēta varēs pazaudēt visus ES līdzekļus, ja valdībai būs problēmas ar Briseli.

Tie būtu lielākie riski?

Ne tikai, diemžēl. Manuprāt, Latvijai tagadējā piedāvājumā neder iecerētās pārmaiņas lauksaimniecības politikā. Aprēķini rāda, ka samazinājums kopumā varētu būt līdz pat 30%, summāri – no 400 uz 300 miljardiem eiro. Turklāt arī paredzēts, ka vairs nebūs atsevišķs Lauksaimniecības un Kohēzijas fonds – tos apvienos vienā, un dalīšanā krietni lielāka teikšana atkal būs nacionālajām valdībām. Uz papīra tas izskatās pēc "vienkāršošanas", bet realitātē tā ir katastrofas recepte. Ir risks, ka nākotnē pašvaldībai, kurai būs vajadzīgs jauns ceļš, būs jāpierāda, ka tā ir svarīgāka par zemnieku, kuram būs vajadzīgs, nosacīti, jauns traktors. Un otrādi. Kamēr pilsētnieki un zemnieki strīdēsies par ES naudu, nacionālā valdība varēs neiedot naudu nevienam – ne pašvaldībām, ne lauksaimniekiem. Bet iztērēt visu kādam lielam nacionāla mēroga projektam. Piemēram, "Rail Baltica".

Budžeta priekšlikumā redzami arī citi riski. Man ir kritisks vērtējums par plānotiem papildu ienākumiem elektroniskajiem finanšu darījumiem un citiem jauniem nodokļiem, kas vairāk izskatās pēc sapņiem, nevis reālistiska plāna.

Par kādām kopējām summām vispār ir runa?

Septiņu gadu budžeta rāmis sasniedz divus triljonus eiro. Lai arī runājam par triljoniem, tomēr jāsaprot, ka kopumā ES budžets salīdzinājumā ar lielajām dalībvalstīm nav liels. Krietni mazāks nekā, piemēram, Vācijas, Francijas vai Itālijas nacionālie budžeti, jo tajos ir iekļauts pilnīgi viss, ieskaitot medicīnu, izglītību utt. 

Bet ES budžets ir tikai atbalsta programmas – konkrētām jomām. ES budžets ir apmēram tāds pats kā Dānijas budžets.

Bet mans mērķis nebūt nav budžeta priekšlikumu tikai kritizēt. Noteikti vēlos atzīmēt pozitīvās lietas. Vispirms jau to, ka tas paredz papildu finansējumu visam, kas saistīts ar drošību un aizsardzību. Mūsu gadījumā tā ir viena no galvenajām prioritātēm.

Tāpat redzam, ka varētu būt papildu finansējums ne tikai ES nabadzīgākajiem, bet, iespējams, arī Krievijas un Baltkrievijas pierobežas reģioniem, kas attiecināms uz piecām valstīm – Somiju, Baltijas valstīm un Poliju. Mūsu gadījumā tas nozīmētu papildu naudu Latgalei.

No Latvijas pozīcijām svarīgi ir tas, ka būs papildu finansējums arī Ukrainai. Jo ļoti labi saprotam, ka mūsu drošība atkarīga ne tikai no tā, kas notiek ES, bet arī pie robežām. Pozitīvi arī tas, ka budžets paredz potenciāli lielāku atbalstu visam, kas saistīts ar pētniecību un inovācijām.

Šo apkopojot, redzu, ka priekšā ir divi ļoti aktīvi budžeta projekta apspriešanas gadi. Ārkārtīgi svarīgi nepieļaut, lai apvienotu Kohēzijas un Lauksaimniecības atbalsta fondus, kā arī nepieļaut pašvaldību lomas sagraušanu un to budžetu samazinājumus. Tāpat visiem kopā būs jādomā arī par reāliem jauniem ES budžeta ieņēmumiem, nevis priekšlikumiem sapņu līmenī.

Kādi tie varētu būt?

Jauni nodokļi digitālajai ekonomikai vai "lidojumu" nodokļi, protams, ir iespējami. Tomēr kā galvenais avots ir un paliek dalībvalstu papildu iemaksas. Jautājums par dalībvalstu iemaksām vistiešākajā veidā būs cieši saistīts ne tikai par ES finansēm, bet arī par ES projektu kā tādu.

Jautājums ir par kaut ko svarīgāku nekā tikai budžeta rādītāji un eiro. 

Jautājums ir par to, vai ES dalībvalstis sapratīs, ka stipra Eiropa ir vienīgais modelis, kas šajā globālajā situācijā ļaus mums izdzīvot. 

Stipra Eiropa vistiešākajā veidā ir arī Latvijas interesēs. Mūsu glābiņš ir ES vienotība, un vienīgais ceļš uz to ir ES stiprināšana. Diemžēl šajā parlamenta sasaukumā ir daudzi tādi deputāti, kuri vēlētos pilnīgi pretējo.

Kā šajā kontekstā vērtējat ASV un ES jaunos tirdzniecības tarifus?

Līdz galam tur vēl īsti skaidrs nav, taču atsevišķām preču grupām tie pieaugs līdz 30%, un nekas labs tas nav. Protams, ietekmēs arī Latviju, kaut arī galvenokārt pastarpināti – caur mūsu tirdzniecības partneriem citās ES dalībvalstīs, no kurām masveidā uz ASV nosūta jau gatavo produkciju.

Galvenie secinājumi tomēr ir citi. No vienas puses – ES izdevās izvairīties vēl no vienas frontes līnijas, kas būtu tirdzniecības karš ar ASV. To nevaram atļauties, visi to saprot. Tādēļ pārmest EK vadībai, ka tā noslēdza ES neizdevīgu darījumu, manuprāt, nav īsti godīgi. Runājot analoģijās – naudu atņem, bet piekauti neesam. No otras puses – visi redz, ka ar ES tagad var runāt arī no spēka pozīcijām. Mums tarifus uzliek, īsti neatbildam, jo nevaram to atļauties. Tas, protams, ir Eiropai ļoti neizdevīgs signāls globālajām lielvalstīm, vispirms jau Ķīnai.

Ko lielajā procesā var ietekmēt Latvijas, kaut vai Baltijas mēroga, EP deputāti? Kāda ir sadarbība, piemēram, ar Robertu Zīli, ar kuru esat Budžeta komisijā?

Ar Zīles kungu sadarbība mums ir ļoti veiksmīga, jo cīnāmies par vienu un to pašu – Latvijas interesēm. Viens no šīs sadarbības piemēriem bija labi redzams pavisam nesen. 

Kopējo aktivitāšu rezultātā mums izdevās uz Latvijas pierobežu Latgalē atvest īpašu parlamenta misiju. Parādījām, kāda ir realitāte un cik milzīgas atšķirības ES austrumu un rietumu pierobežā.

EP Budžeta komitejā mēs arī esam kopumā tikai trīs pārstāvji no Baltijas. Es esmu pastāvīgais tās loceklis, Zīle aizvietotājs un vēl bijušais Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass, kurš arī ir aizvietotājs. Maz deputātu Budžeta komisijā ir arī kopumā no Austrumeiropas.

Viens deputāts no Latvijas neko īpaši daudz izdarīt nevar. Taču, piemēram, pierobežas jautājumos esam vienoti ar visiem Baltijas, Polijas un Somijas deputātiem ne tikai savās frakcijās, bet lielā mērā arī parlamentā kopumā, un kopā arī cīnīsimies par mūsu valstu interesēm.

Kad notiks nākamā EP Budžeta komisijas sēde?

Septembra sākumā, un tad arī sāksies pirmie nopietnie darbi budžeta priekšlikuma sakarā. Pirms vasaras brīvdienām Eiropas Komisijas pārstāvji EP to tikai prezentēja. EP paspēja izteikt savu viedokli, un tas pagaidām ir viss.

Esmu ziņotājs komitejā par 2027. gada budžetu, kas ir pēdējais vēl šajā plānošanas periodā. Tur arī gaidāmi pārsteigumi, taču par to varēšu informēt mazliet vēlāk.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā.