Mediju sapieri. Lietuvā tuvojas "Kauna diena"

Protests, kas plānots jaunās Lietuvas valdošās koalīcijas līguma parakstīšanas dienā, izpelnījies palamu "Kauna diena".

Šis protests ir kulminācija krīzei, kas jau trīs mēnešus aizēno Lietuvas politiskās debesis – premjerministra Gintauta Palucka atkāpšanās, valdošās koalīcijas sabrukums un jaunas koalīcijas izveide.

Sabiedrisko personu organizētajā mītiņā tiks uzrunāts prezidents un parlaments, lai protestētu pret jaunas koalīcijas izveidi ar antisemītisma skandālos bēdīgi slavenām prokrieviski noskaņotām partijām.

Politiskā krīze sākās maijā, kad pētniecības centrs "Siena" un "Laisvės TV" ("Brīvības TV") paziņoja par izmeklēšanu saistībā ar preferenciālu aizdevumu, ko no valsts bankas "ILTE" saņēma premjerministra Gintauta Palucka daļēji kontrolēts uzņēmums. Tā kā premjerministrs izvairījās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem un gaismā nāca jaunas detaļas par neskaidrām biznesa saistībām, G. Palucks 31. jūlijā atkāpās no amata pēc tam, kad Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests veica desmitiem kratīšanu viņa ģimenes un ar to saistītu personu mājās.

Premjerministrs atkāpjas pēc astoņiem mēnešiem

G. Palucks premjerministra amatā stājās 2024. gada 4. decembrī, kad G. Nausēda apstiprināja jauno valdību. Viņš saņēma kritiku jau darba sākumā, jo 2010. gadā, strādājot Viļņas pilsētas pašvaldības administrācijā, tika notiesāts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Skandālu sērija, kas noveda pie viņa atkāpšanās no amata, sākās šī gada maijā, kad žurnālisti publicēja izpētes materiālus par premjerministra biznesu.

Vēlāk parādījās vēl vairākas žurnālistu izpētes. Viena no tām atklāja, ka G. Palucks nav izcietis tiesas piespriesto sodu. Viļņas pilsētas pašvaldībai nodarītos zaudējumus, ko 2012. gadā piesprieda Lietuvas Augstākā tiesa, viņš pilnībā kompensēja tikai šī gada jūlijā, lai gan to vajadzēja izdarīt jau pirms desmit gadiem. Situāciju nosaucot par "cilvēcisku kļūdu", tas tika izdarīts tikai pēc tam, kad žurnālisti sāk uzdot jautājumus.

Jūlijā parādījās informācija, ka G. Palucka brāļameitai piederošais uzņēmums "Dankora" saņēmis vairāk nekā 170 tūkstošus eiro ES atbalsta un no premjerministram daļēji piederošā uzņēmuma "Garnis" iegādājās aprīkojumu par 145 tūkstošiem eiro.

Pamatojoties uz aizdomām, ka šī varētu būt korupcijas shēma, Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests uzsāka izmeklēšanu, 31. jūlijā veicot vairāk nekā desmit kratīšanas un aizturot četras personas, tostarp premjerministra brāli. 

Tajā pašā dienā G. Palucks paziņoja par atkāpšanos no amata.

Vēl vairāk ekstrēmistisku politiķu

Pēc tam kad demokrātiskā partija "Lietuvas vārdā" paziņoja, ka neturpinās darbu koalīcijā ar "Nemunas rītausmu", Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija nolēma neaicināt "Lietuvas vārdā" jaunajā koalīcijā. Tā vietā "Nemunas rītausma" un "Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība" tiek aicinātas veidot jaunu koalīciju, kas kopā ar "Lietuvas poļu vēlēšanu akciju" un diviem bezpartijiskiem parlamentāriešiem, no kuriem viens ir Igns Vēgele, kura ģimenes uzņēmums "Vilpra" nesen saņēma 30 tūkstošu eiro sodu par sankciju pret Baltkrieviju pārkāpšanu, veidos kopīgu frakciju Seimā.

Savukārt "Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas" priekšsēdētājs Valdemārs Tomaševskis izcēlās ar Svētā Georga lentītes nēsāšanu 9. maija piemiņas pasākumu laikā un aktīvi iestājās pret šī simbola aizliegšanu 2022. gadā. Vairākums partijas "Nemunas rītausma" un "Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības" biedru šogad nobalsoja pret sankciju pagarināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju.

Prezidents G. Nausēda uzsvēra, ka jaunā koalīcija varētu būt ārkārtīgi nestabila, jo, ja viena partija izstātos, tā balansētu uz 71 balss vairākuma: "Un šeit var rasties lielas problēmas, un šī koalīcija var vienkārši neizdzīvot."

"Kauna diena" – jau drīzumā

Jaunās koalīcijas veidošanu pavada ne tikai politiskas sarunas, bet arī sabiedrības pretestība – tuvākajā laikā Viļņā plānota "Kauna dienas" kampaņa, kas paredzēta tajā pašā dienā, kad Seimā tiks parakstīts koalīcijas līgums. Organizatori uzsver, ka šī nav opozīcijas akcija, bet gan pilsoņu paziņojums par politisko sarkano līniju pārkāpšanu.

Organizatori apgalvo, ka protesta galvenais mērķis ir paust nosodījumu sociāldemokrātu lēmumam veidot valdību kopā ar partiju "Nemunas rītausma" – šī ir otrā reize, kad sociāldemokrāti ir lauzuši pēc vēlēšanām doto solījumu neveidot koalīciju ar šo partiju.

"Kauna diena pienāks, kad sociāldemokrāti, atkal lauzuši doto vārdu, nodos valsti pārvaldībā partijai "Nemunas rītausma", kuru vada tiesas atzīts apmelotājs un melis, un savām rindām pievienos Tomaševskim paklausīgus cilvēkus,

politiķus, kas iebilst sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, antivakseru ideologus," pasākuma iniciatori raksta "Facebook" pasākumaaprakstā.

Pagaidām nav skaidrs, cik dalībnieku pulcēsies "Kauna dienā", tomēr organizatori ir pārliecināti, ka protests kļūs par masveidīgāko pilsonisko akciju Lietuvā šogad. Politikas apskatnieki uzsver, ka šī demonstrācija varētu būtiski ietekmēt jaunās koalīcijas leģitimitāti sabiedrības acīs, pat ja tiktu nodrošināts formāls vairākums Seimā.

Koalīcija, kuru neviens negribēja

Pēc 2024. gada vēlēšanām 11. novembrī koalīcijas līgumu parakstīja trīs partijas – Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija, kurai ir visvairāk mandātu, demokrātiskā partija "Lietuvas vārdā" un partija "Nemunas rītausma". Jau toreiz daudzi politologi prognozēja, ka šī koalīcija sabruks pirms tās pilnvaru termiņa beigām, un politoloģe Rima Urbonaite to raksturoja kā "koalīciju, kuru neviens nevēlas".

Koalīcijas nestabilitātes galvenais iemesls ir tas, ka tajā tika uzaicināta pievienoties Remigija Žemaitaiša vadītā galēji labējā partija "Nemunas rītausma". R. Žemaitaitis ir slavens ar saviem antisemītiskajiem un citiem pretrunīgiem izteikumiem – 2024. gada aprīlī Lietuvas Konstitucionālā tiesa atzina, ka viņš ir lauzis Seima deputāta zvērestu un rupji pārkāpis Konstitūciju. Pēc šī lēmuma R. Žemaitaitis nolika Seima deputāta mandātu, bet rudenī piedalījās vēlēšanās un tika atkārtoti ievēlēts parlamentā.

R. Žemaitaiša ‒ vienas no valdošās koalīcijas galvenajām personām ‒ nedienas nebeidzās ar Satversmes tiesas spriedumu – Viļņas apgabaltiesa pašlaik izskata R. Žemaitaiša krimināllietu par naida kurināšanu pret ebrejiem un holokausta noliegšanu pēc tam, kad Seims 2024. gada decembrī atcēla viņa juridisko imunitāti.

Šāda koalīcija nav nekas jauns

Politologs Igns Kalpoks: "Nav nekas jauns, ka "protesta partijas" iegūst noteicošo lomu – mēs to esam redzējuši jau iepriekš, kad vēlēšanās uzvarēja partijas, kas tika uzskatītas par populistiskām.

"Nemunas rītausma" joprojām ir visproblemātiskākā partija šajā savienībā, tomēr arī zemnieki dod savu artavu." No vienas puses, viņi savulaik bija galvenā valdošā partija, un Lietuva nesabruka, bet, no otras puses, tagad šajā partijā ir tādi cilvēki kā Igns Vēgele, kura ģimenei ir problēmas sankciju apiešanas dēļ.

Šo koalīciju var traktēt kā "pēdējo iespēju". "Nemunas rītausmas" reitingi ir tādi, ka ir liels jautājums, vai viņi vēlreiz iekļūtu Seimā. 

Tādēļ tiks pieliktas visas iespējamās pūles, lai saglabātu šo vairākumu, jo citas iespējas vienkārši nebūs.

Jautājums ir par to, vai topošajai premjerei Ingai Rugiņienei ir kompetence nostrādāt visu termiņu, vai arī mēs piedzīvosim jaunas turbulences.

Viņaprāt, koalīcijas partneri pagaidām nedemonstrē atklāti prokrievisku noskaņojumu, tomēr "velns slēpjas detaļās": "Nav nepieciešams būt pilnīgi atklāti prokrieviskiem un teikt, cik ļoti mēs mīlam Putinu, lai pastrādātu ļoti neglītas lietas, vājinot Lietuvas starptautisko pozīciju. Žemaitaitis, Valis Ažolas, "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija" vai Vēgele noteikti nav tie, kas pieturētos pie spēcīga proukrainiska kursa."

Vērtējot sabiedrisko personu plānoto "Kauna dienas" protestu, viņš joprojām ir skeptisks par tā ietekmi uz valdību: "Šīs partijas var atļauties ignorēt šādus protestus, jo neviens, kurš dosies protestēt, nebūs viņu vēlētājs. Tās ir divas nesaistītas lietas. Bet mobilizācija pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti svarīga – tā ir skaidra neapmierinātības paušana."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes