Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma veiktajā pētījumā Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki analizējuši reproduktīvās veselības stāvokļa izmaiņas un to ietekmējošo faktoru tendences 15–64 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju vidū, veicot rezultātu salīdzinājumu ilgākā laika periodā (iepriekšējais šāda veida pētījums bija 2011. gadā).

Reklāma

Demogrāfiskā situācija

Kā norāda pētījuma veicēji, pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā iedzīvotāju skaits ir samazinājies gandrīz par pusmiljonu: 2001. gadā valstī dzīvoja 2 353 384, bet 2021. gadā – jau tikai 1 893 223 cilvēki, no tiem ap 54% sieviešu un 46% vīriešu. Vērojama arī reproduktīva vecuma sieviešu skaita samazināšanās. To, ka populācija noveco, pierāda fakts, ka šobrīd sieviešu vidējais vecums ir 45,6 gadi, bet pirms desmit gadiem – 41 (vīriešiem attiecīgi 39,5 un 35,6). Latvijā pēdējo gadu laikā vērojama arī dzemdību un jaundzimušo skaita samazināšanās: 2001. gadā piedzima 19 864, bet 2021. gadā vairs tikai 17 420 bērnu, turklāt mātes vidējais vecums pieauga no 24 līdz 28 gadiem.

Arī tendence par vēlamo bērnu skaitu ģimenē kopš 2003. gada saglabājusies nemainīga.

Visbiežāk aptaujātie 15–49 gadus vecie Latvijas iedzīvotāji atbild, ka ģimenē vēlētos divus bērnus. 

Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos vadošais šķērslis vēlamā bērnu skaita sasniegšanā ir nestabilitāte ienākumos – to min 29% vīriešu un 26% sieviešu, bet piektajai daļai traucē dzīves apstākļu vai veselības problēmas. 

Taču 2023. gadā pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atbild, ka viņiem nav šķēršļu optimāla bērnu skaita sasniegšanai – 35% sieviešu un 29% vīriešu.

Diemžēl mazāk nekā puse sieviešu grūtniecības laikā apmeklē vecāku skolu, bet grūtniecības laikā pret gripu vakcinējas tikai katra desmitā sieviete. Lai gan smēķēšana un alkohola lietošana kopš 2011. gada ir samazinājusies, katra desmitā grūtniece Latvijā smēķē. Piemēram, 2021. gadā vecuma grupā līdz 19 gadiem smēķēja katra ceturtā dzemdētāja.

Analizējot slimības grūtniecēm un dzemdētājām Latvijā pēdējo desmit gadu laikā, pētnieki secinājuši, ka novērojams neinfekciozo slimību izplatības pieaugums. Īpaši pieaudzis aptaukošanās gadījumu īpatsvars, kas palielina cukura diabēta un hipertensijas riskus, piemēram, grūtniecības cukura diabēts, kas ietekmē gan grūtniecības un dzemdību gaitu, gan jaundzimušo veselību, desmit gadu laikā ir pieaudzis par astoņiem procentiem. 

Arī bērna zīdīšanas ilgums – četri mēneši – Latvijā joprojām ir zemāks par Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajiem sešiem mēnešiem.

Neauglība un tās ārstēšana

Pētījumā neauglība tiek definēta kā situācija, kad, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi un nelietojot kontracepcijas līdzekļus, grūtniecība nav iestājusies gada laikā. Kopumā to, ka neauglība varētu būt problēma, atzīst astoņi procenti aptaujāto sieviešu un četri procenti vīriešu. Lielākā daļa sieviešu par šīm aizdomām ir konsultējušās ar ārstu un izmeklējušās, savukārt vīriešu vidū šis īpatsvars ir būtiski mazāks. 37,9% sieviešu un 16% vīriešu, kuriem ir aizdomas par neauglību, to ir ārstējuši.

Statistika liecina, ka 2022. gadā Latvijā neauglības diagnoze tika noteikta 8238 sievietēm un 468 vīriešiem. Kā neauglības cēloņu noteikšanu, tā mākslīgo apaugļošanu apmaksā no valsts budžeta. Kopš 2022. gada medicīniskās apaugļošanas procedūras veikšana tiek apmaksāta sievietēm līdz 40 gadu vecumam (pirms tam līdz 37 gadu vecumam), bet atsevišķos gadījumos arī pēc šī vecuma sasniegšanas. Līdz 2021. gada beigām šo pakalpojumu saņēmušas 5516 pacientes un notikušas 2165 dzemdības.

Sievietes veselība

Pētījums liecina, ka gandrīz puse jeb 44,6% sieviešu ik gadu veic profilaktisko ginekoloģisko apskati (6,8% sieviešu norāda, ka nekad nav veikušas ginekologa profilaktiskās apskates). Tas, cik bieži profilaktiskās apskates tiek veiktas, ievērojami atšķiras dažādās vecuma grupās, piemēram, vecumā no 15 līdz 24 gadiem ginekologu nekad nav apmeklējušas 30,4% sieviešu.

Vecumā no 25 līdz 67 gadiem reizi trijos gados sievietes saņem Nacionālā veselības dienesta uzaicinājumu veikt bezmaksas dzemdes kakla vēža skrīningu, lai atklātu un ārstētu to jau pirmsvēža stadijā. 

Diemžēl mirstības rādītāji no šī ļaundabīgā audzēja Latvijā joprojām ir ievērojami augstāki nekā vidēji ES valstīs – 12,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotāju.

Kā liecina 2020. gada pētījums par 15–74 gadu vecu Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem, no sievietēm, kuras bija saņēmušas šo uzaicinājumu, skrīningu veica tikai 45%. Izplatītākie iemesli tā neveikšanai ir laika trūkums (34,5%) un viedoklis, ka profilaktiskā apskate nav nepieciešama (23,4%).

Pirmajā vietā ļaundabīgo audzēju izplatībā sievietēm ir krūts dziedzera ļaundabīgais audzējs, kuru ik gadu atklāj ap 1200 sievietēm. Lielākais saslimušo sieviešu īpatsvars ir vecumā no 50 līdz 80 gadiem. Piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka uz pērn izsūtītajām 87 769 uzaicinājuma vēstulēm piedalīties valsts apmaksātajā skrīningā (veikt mamogrāfiju) atsaucās tikai 37 718 jeb 43% sieviešu. Pētījumā biežāk minētie iemesli, kāpēc sieviete neveica mamogrāfiju, bija tas, ka viņa jūtas vesela un nav sūdzību, veic krūšu pašpārbaudi, krūtis izmeklē ginekologs, bet gandrīz trešdaļa bija pārliecībā, ka vēzis viņu neskars.

Vīrieša veselība

Latvijā ir ap 10 000 prostatas vēža pacientu, ik gadu to atklāj apmēram 1000 vīriešiem. 

Lielākais ļaundabīga prostatas audzēja gadījumu īpatsvars ir vīriešiem 60–80 gadu vecumā, diemžēl mirstība no tā mūsu valstī ir augstāka nekā vidēji Eiropā.

Kopš 2021. gada Latvijā uzsākts prostatas vēža skrīnings, kas ietver prostatas specifiskā antigēna (PSA) noteikšanu. Pārbaudi vienu reizi divos gados veic visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem vai no 45 gadu vecuma, ja asinsradiniekam ir konstatēts prostatas vēzis. Prostatas vēža skrīningam 2022. gada pirmajā pusgadā tika reģistrēts 143 871 pacients, taču to veica tikai 1,6% jeb 2354 vīrieši, no kuriem 9,7% jeb 229 tests bija pozitīvs.

Pētījums liecina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā urologu profilakses nolūkos apmeklējuši seši procenti aptaujāto vīriešu, biežāk 50–64 gadu vecumā. Ja rastos aizdomas par dzimumorgānu saslimšanu, piemēram, būtu tādi simptomi kā izdalījumi, sāpes, nieze, priekšroka tiktu dota urologa konsultācijai, daļa runātu par to ar ģimenes ārstu, bet 20% nogaidītu, vai nepāriet.

Par pētījumu

  • Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros pētījumu veica no 2020. gada septembra līdz 2023. gada maijam, aptaujājot vairāk nekā 4000 Latvijas iedzīvotāju.
  • Pētījuma dati liecina, ka dzimumdzīvi Latvijas jaunieši uzsāk vidēji 17 gadu vecumā.
  • Biežāk lietotās kontracepcijas metodes – prezervatīvi (29,4%), pārtrauktais dzimumakts (14,5%), hormonālās pretapaugļošanās tabletes (6,3%).
  • Daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām dod priekšroku nedrošām kontracepcijas metodēm un nelieto prezervatīvu gadījuma rakstura dzimumattiecību laikā.
  • Tikai trešdaļai iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par HIV infekciju.
  • Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju vismaz viena no grūtniecībām ir bijusi neplānota.
  • Grūtniecības laikā smēķējusi katra desmitā sieviete.
  • Joprojām daudzi uzskata, ka dalība onkoloģisko slimību skrīningā nav nepieciešama.
  • Tikai puse iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumus pārrunājuši ar saviem bērniem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.