9 °C
Ja viss būtu ritējis tā, kā paredzēts līgumsaistībās, tad jau tagad Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) mediķi strādātu jaunajā A korpusa ēkā – tas bija jāpabeidz jau 2023. gada aprīlī, un mediķiem bija paredzēts ievākties aizvadītā gada beigās.
Taču tas nav noticis. Vēlāk būvnieks SIA "Velve" bija solījis pabeigt šo objektu līdz martam un nodot ekspluatācijā līdz jūnijam. Šā gada janvāra sākumā "Velve" lūdza atkārtoti pagarināt līguma izpildes termiņu, norādot, ka jaunais iespējamais darbu pabeigšanas laiks varētu būt 2025. gada vasarā. Taču vakar Stradiņa slimnīcas valde paziņoja, ka nolēmusi lauzt līgumu. "Līgums lauzts vienpusēji, jo SIA "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības – netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi. Būvniecības līgums tiks izbeigts ar 2024. gada 13. februāri, un patlaban Stradiņa slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 2024. gada 20. februārī," vēsta slimnīcas pārstāvji.
Papildus visām citām problēmām ar šīs ēkas būvniecību laikā no 2021. gada 26. oktobra līdz pat šim brīdim būves pagrabstāvā, kur atradīsies arī 15 operāciju zāles, sistemātiski esot konstatēts pelējums, ko uzrāda vairākkārt atsevišķās būves zonās noņemtie paraugi. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis sacīja, ka būvnieka SIA "Velve" veiktie pasākumi pelējuma likvidācijai, tostarp pelējuma nomazgāšana, kas vizuāli rada iespaidu, ka tas iznīdēts, neesot vainagojušies ar pozitīvu rezultātu.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" šī gada 8. janvārī veiktās testēšanas pārskats liecina, ka pelējums pagrabstāvā nav novērsts un parādās arī augšējos objekta stāvos. Būvnieks gan noraidīja slimnīcas pārstāvju pārmetumus un informēja, ka pagrabstāvā esot demontējis bojātās daļas, veicis dezinfekcijas pasākumus.
23. janvārī "BIOR" veicis pēdējo pārbaudi, un aizvadītajā nedēļā saņemtie rezultāti uzrādot, ka pelējuma sēni tomēr nav izdevies pilnībā iznīdēt. To "Latvijas Avīzei" apliecināja gan Stradiņa slimnīcas vadība, gan arī būvnieka pārstāvji.
"Pelējuma sēnes iznīdēšana ir ļoti sarežģīts process. Mēs uzdevām būvniekam pilnībā demontēt pagrabu jeb noņemt visas sabūvētās konstrukcijas, atstājot tikai betona sienas, grīdu un nesošos balstus, un ķīmiski apstrādāt pelējuma sēnes pārņemtās vietas.
Mēs esam secinājuši, ka pelējums turpina izplatīties.
Pagrabstāvs ir apmēram 8000 kvadrātmetru jeb futbola laukuma lielumā, turklāt tur ir plānots izvietot operāciju bloku ar 15 zālēm. Jāveic pamatīgs darbs, lai sēni iznīdētu. Diemžēl būvnieki neuzskata, ka tā ir pietiekami nopietna problēma," saka Lauris Vidzis.
Kā pelējums nokļuva līdz sienām
Bet kā tika pieļauta pelējuma sēnes izplatība vietā, kur tiks veiktas operācijas un ārstēti pacienti? Arhitekte Vita Polkovņikova, kura ir arī arhitektu biroja SIA "Sestais stils" valdes priekšsēdētāja un 2017. gadā noslēdza iepirkuma līgumu ar PSKUS valdes pārstāvjiem par Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvprojekta izstrādi un autoruzraudzības veikšanu, stāsta, ka kritiska situācija būvobjektā izveidojusies pēc tam, kad 2022. gada februārī Krievija iebruka Ukrainā un tas ietekmēja arī ekonomisko situāciju Eiropā. Tieši tajā laikā būvniekam bija jāpasūta jumta konstrukcijas jaunajam slimnīcas korpusam. "Kamēr panāca vienošanos, ka tiks piegādāts nepieciešamais materiāls jumtam, un tam bija būtisks sadārdzinājums, neuzliktā jumta un nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ slimnīcas pagrabstāvā iekļuva pamatīgs mitrums.
Būvniekam nekavējoties vajadzēja veikt nepieciešamos pasākumus mitruma likvidēšanai un temperatūras režīma uzturēšanai, bet tas netika operatīvi nodrošināts, tāpēc ļāva attīstīties pelējuma sēnei,"
skaidro arhitekte.
Komisija, apsekojot būvobjektu, 2022. gada 20. aprīļa defektu aktā ir konstatējusi ģipškartona sienu profilu koroziju un pelējumu, ūdeni ģipškartona starpsienās un loksnēs. Bet pelējuma riski ir identificēti jau krietni agrāk, proti, 2021. gada oktobrī būvsapulču protokolā ir norādīts, ka pagrabstāvā jaunuzbūvētās ģipškartona starpsienas uzsūc mitrumu no nokrišņiem, kas var būt iemesls pelējuma attīstībai. 2022. gada 21. februārī būvuzraudzības veiktajā ierakstā elektroniskās kvalitātes kontroles sistēmā ir fiksēts, ka būvniekam ir jāizvairās no šokveida temperatūras paaugstināšanas telpā un jānodrošina ēkas slēgta norobežojošā konstrukcija, aizsardzība pret lietu un nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, nepieciešamības gadījumā izmantojot pagaidu risinājumus. Stradiņa slimnīcas vadība apgalvo, ka būvnieks to neesot veicis.
"Tā ir milzīga bezatbildība no būvnieka puses. Mums ir protokoli un arī būvuzrauga ziņojumi, kuros tiek norādīts uz šiem riskiem, kā arī tas, ka valdei (toreiz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs bija Rinalds Muciņš, kuru vēlāk – 2023. gada oktobrī – jaunā slimnīcas padome kopā ar pārējiem valdes locekļiem atlaida no amata. – M. L.) ir jāreaģē.
Jautājums ir par to, kā valde uz to reaģēja – vai ņēma vērā būvuzrauga izteiktās bažas vai ne," saka pašreizējās uz gadu ieceltās valdes priekšsēdētājs L. Vidzis,
kuram padome ir uzdevusi stabilizēt būvniecības procesu.
Neapzinās, cik bīstami tas būs pacientiem
"Pelējums aug, ja telpās kaut kas nav kārtībā ar klimatu, proti, ja ir mitrums un ventilācijas problēmas. Pagrabstāvs applūda un, lai nerastos pelējuma sēne, tas bija jāizžāvē 48 stundās. Skaidrs, ka nervozitāte ir tāpēc, ka tur būs operāciju zāles. Saliks iekšā dārgu medicīnisko aparatūru, sāks operēt, un tad var gadīties, ka pēkšņi viss ir jāplēš nost, jo parādījies pelējums. Porainie materiāli visi ir jāaizvāc, bet būvnieki negrib to darīt, jo acīmredzot neapzinās, cik bīstami tas būs pacientiem. Pelējuma sēne var izraisīt, piemēram, brūču infekciju. Ja brūce šī iemesla dēļ sastruto, tad gadu jālieto ļoti stipras zāles, kas mijiedarbojas ar citām zālēm," stāsta Stradiņa slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis.
