Mist 4.1 °C
O. 03.12
Evija, Jogita, Raita
SEKO MUMS
Reklāma
Biedrības "Latvijas pirmās palīdzības vienība" valdes priekšsēdētāja Inita Bišofa secina: "Pašvaldībām būs vēl vairāk jāiespringst, lai atbalstītu savus iedzīvotājus."
Biedrības "Latvijas pirmās palīdzības vienība" valdes priekšsēdētāja Inita Bišofa secina: "Pašvaldībām būs vēl vairāk jāiespringst, lai atbalstītu savus iedzīvotājus."
Foto: Artis Drēziņš / Latvijas Mediji

"Latvijas Avīze" novados skaidroja – kā sociālie darbinieki, paši maznodrošinātie ļaudis uztver to, ka samazinās pārtikas atbalsta paku izsniegšanu. Dienvidkurzemes novada pašvaldības sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja Oksana Strēle cer, ka arī nākamajā gadā maznodrošinātie tomēr saņems pakas, jo tas viņiem ir liels atbalsts.

Reklāma

No 33 tūkstošiem novada iedzīvotāju tādu ir 339, starp viņiem 234 pensionāri, 42 bērni, 33 strādājošie un 30 invalīdi. Trūcīgo statuss novadā ir 1235 cilvēkiem.

Aptauja

Kā vērtējat to, ka pārtikas atbalsta pakas saņems trūcīgie un krīzē nonākušie, bet maznodrošinātie vairs nē?

"Mūsu novērojumi liecina, ka maznodrošinātajiem šīs pakas ir ļoti vajadzīgas. Lauku reģionos dzīve nav viegla. Daudz ir pensionāru, kas visu mūžu strādājuši, bet saņem mazas pensijas. Domājam, kā šo cilvēku grupu atbalstīt, bet visu atstāt uz pašvaldību pleciem ir liels slogs. Lai nākamgad mūsu maznodrošinātie saņemtu pakas kā līdz šim, vajadzētu ap 100 000 eiro. Ja nebūs šo paku, tad no tā maznodrošinātā statusa ikdienā cilvēkam, manuprāt, ir maza jēga, ir vēl atlaides īpašuma nodoklim, elektroenerģijai, iespējām mācīties un pilnveidoties. 

Un tas ienākumu slieksnis starp trūcīgo un maznodrošināto nemaz nav tik liels. Manuprāt, jābūt kādam kompromisam – kaut mazāk, bet pārtiku maznodrošinātajiem tomēr būtu jāturpina saņemt," 

pārliecināta O. Strēle.

Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta sociālā darbiniece Mairīte Alfuse tuvojošos situāciju raksturo kā samērā traku. "Cenas mūsu pagasta divos veikalos augstākas nekā pilsētā. Kur tad mani tantuki var aizbraukt? Šis nav īstais brīdis, kad atteikties no pakām maznodrošinātajiem. Neslēpšu, ka arī ieradumam liels spēks. Visvairāk sāp par pensionāriem, kuri visu mūžu godprātīgi strādājuši un nu saņem ap 400 eiro pensiju, dzīvo daudzdzīvokļu mājās un ziemā par apkuri tērē līdz pat pusei no pensijas. Liela daļa šo cilvēku strādājuši Cīravas putnu fermā – pēdējais tās īpašnieks ar nodokļiem izdarījās tā, ka darbiniekiem pensijas nekrājās," stāsta M. Alfuse.

Kamēr pagastmājā runājamies, atveras durvis un ienāk viena no bijušajām putnu fermas strādniecēm, 81 gadu vecā Vaira Kļava. Dzīvojot viena privatizētā dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā. Pensija 400 eiro, bet apkure dārga: janvārī par to samaksājusi 200 eiro. Daudz naudas aizejot zālēm un dakteriem, un maz kas paliekot pāri. "Cenas veikalos visu laiku ceļas. Pārdevējas stāsta, ka nespējot cenu zīmes mainīt: tās ceļoties gandrīz ar katru preču vedumu," rokas žņaudzījot, stāsta pensionāre.

"Mēnesī maznodrošinātajiem izdalu ap 50 paku, lielāko daļu pensionārēm vecumā virs 70 gadiem, otra lielākā daļa aiziet daudzbērnu ģimenēm, kam arī nav viegli. Pie mums šīs pakas sasniedz mērķi vistiešākā veidā. 

Ir cilvēki, kas cep garšīgu maizi no tiem miltiem un auzu pārslām, kas pakās. Ne visi cilvēki var atrast darbu, daudzi braukā uz pilsētām strādāt. Negribu nosodīt tos jaunos cilvēkus, kuri netiek uz zaļa zara, jo ne visiem no dabas tas ir dots. Pažēloju arī liderīgos, pēdējam dzērājam uzticos, reizēm arī viļos. Bet dzīve ir tāda, ka ne vienmēr var zināt, kur katru tā novedīs. Un – ja paskatās atpakaļ – tad nekāda saulainā bērnība šiem liderīgajiem arī nav bijusi," teic M. Alfuse. Par valdības lēmumu maznodrošinātajiem no nākamā gada vairs neizsniegt pārtikas pakas viņa spriež: "Varēja jau agrāk pateikt. Bet gan jau izdzīvosim. Esam rūdīti. Visu ko velkam tagad no ziedojumiem, ko var savilkt. Žēl tikai cilvēku, kuri visu mūžu godprātīgi dzīvojuši un strādājuši, bet tagad viņiem nākas ciest."

Ziema būšot smaga

Liepājā ir 1117 maznodrošinātas ģimenes (1327 cilvēki), kam šīs pakas ir liels atspaids, man stāsta arī Liepājas valstspilsētas pašvaldības sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece Gita Kirste-Putniņa. Pagaidām gan satraukuma neesot – emocijas un pārdzīvojumus dienests sagaidīšot pēc Jaungada, kad arī lemšot, ko darīt.

"Būs ļoti smagi, sevišķi ziemas periods un marts, kad palielinās arī maznodrošināto skaits, bet samazinās darba iespējas, tostarp bērniem, kas rudenī atrod iespējas piestrādāt. 

Reklāma
Reklāma

Tie nebūs alkoholiķi vai slimnieki, kuri pirmie cietīs, – pirmos sitienus uzņems pensionāri, bērni un invalīdi. 

To zinu, jo Dienvidkurzemes novadā pazīstu visus pakas saņēmējus, Liepājā – gandrīz visus. Un zinu arī skaitļus. Latvijā no maznodrošinātām personām ap 80% ir pensionāri un bērni, Dienvidkurzemes novadā un Liepājā – pat 84%," man saka biedrības "Latvijas pirmās palīdzības vienība" valdes priekšsēdētāja Inita Bišofa, kura nodarbojas ar paku izsniegšanu un piegādi. "Cīravnieki, kas strādāja putnu fermā, pat cietīs divreiz: vispirms par viņiem nemaksāja sociālo nodokli un viņiem ir mazas pensijas un tagad viņiem vēl pakas atņem. Jādomā, kā šādiem cilvēkiem palīdzēt. Kādreiz bija simtlatnieku programma – tagad nav arī tās. Darbspējīgie vēl kaut ko izdomās, bet ko iesāks pensionāri un invalīdi? Būs lielāks spiediens arī uz mūsu zupas virtuvi – jau tagad 120 porcijas dienā apēd. Arī tas, ka trūcīgie saņems mazāk paku – ceturksnī divu vietā vienu, nav nekas labs. Pašvaldībām būs vēl vairāk jāiespringst, lai atbalstītu savus iedzīvotājus."

Biedrības telpās uzturos pāris stundu, un visi, kas atnāk pēc pakām, ir pateicīgi un laipni. Nāk gan ļaudis gados, gan vidējā, gan jaunā vecumā, gan trūcīgie, gan maznodrošinātie. Kādam, protams, sejā dzīve ievilkusi kaitīga ieraduma grumbas.

Atnākusi arī gados jaunā Ilze ar savu dēliņu Jāni, viņas ģimene ir maznodrošinātie. Sieviete strādājot par pavāri, bet, visticamāk, viņa tikšot atlaista, jo dēls daudz slimojot un tāpēc jāpaliek mājās. Bērna tēvs gan maksājot uzturlīdzekļus, bet nedaudz. Tētis nevar palīdzēt, jo pats smagi slims. Kā vientuļai mātei ir valsts dzīvoklis un mājokļa pabalsts.

Liepājnieki Ilze un Jānis nākamgad vairs nesaņems atbalsta pārtikas pakas. "Slikti..." secina Ilze.

"Neesmu ne sliņķe, ne alkoholiķe, nesmēķēju, bet dzīve tā iegrozījusies, ka man šīs maznodrošinātajiem domātās pakas ļoti noder. Pilnīgi visa pārtika lieliska, arī skolas paciņa bērnam jauka. Esmu dzirdējusi, ka mums pakas vairs nepienākšoties. Tas ir slikti... Bet gan jau būs labi," Ilze tomēr nezaudē optimismu.

Bijušais jūrnieks 53 gadus vecais Olafs ir trūcīgais, viņš neko nezaudēs. 

Pašnodarbinātais namu apsaimniekošanā, bet ar maziem ienākumiem. Varētu strādāt veikalā astoņas stundas dienā, bet par minimālo algu ij negrasoties to darīt. 

Viņš teic, ka pārtikas paka esot laba, tikai auzu pārslas un olu pulveri kādam uzdāvinot. Esot redzējis olu pulveri arī atkritumu kastēs – cilvēki nezinot, ko ar to iesākt.

"Raudāt gribas par formālismu"

Krāslavas novada Dagdas biedrības "Dagdas invalīdu brālība NEMA" vadītāja Mārīte Zariņa aicina pašvaldības būt iejūtīgākām, sevišķi Latgalē, kur jau tā neklājoties viegli. "Dagdā pēc maniem novērojumiem apmēram puse paciņu saņēmēju ir mazturīgie. Kas ar viņiem būs nākamajā gadā? Pēc būtības liela daļa maznodrošināto ir trūcīgi, tikai šo statusu no pašvaldības grūti dabūt: te zemītes par daudz, te traktors sētmalā, te automobilis. Tās ir lietas, bez kuram šajā Latvijas galā grūti iztikt. Nu kaut kā jocīgi, ka tāpēc nevar dabūt trūcīgā statusu. Vienai ģimenei šo statusu atņēma, jo bija paņēmuši kredītu, lai salabotu savu veco automobili, citai – ka septiņu bērnu māte nebaltai dienai bankā bija uzkrājusi 200 eiro, vēl citai – ka krustmāte pirmklasniekam uz skolas sākumu bija pārskaitījusi 100 eiro. 

Nu, raudāt gribas par šādu formālismu. Bet dzērājs dzer, nestrādā un nedzīvo sliktāk, jo pakas saņem. Būs tikai sliktāk – to es redzu, pēdējā laikā palielinās mūsu zupas virtuves apmeklētāju skaits," 

noraizējusies ir M. Zariņa.

Vai tiešām cietīs badu?

Pārtikas banka "Paēdušai Latvijai" ir Latvijas Samariešu apvienības vadīta pārtikas programma. Arī tās vadītāja Agita Kraukle uzskata, ka atbalsta paku apmēra samazinājums būs ļoti liels trieciens sabiedrības vismazāk aizsargātajai daļai – trūcīgajiem un arī maznodrošinātajiem.

"Cilvēkiem būs jāpārdomā savi tēriņi, un, kā zināms, cilvēki visbiežāk cenšas ietaupīt uz pārtikas rēķina. Tas tiešām var novest pie situācijas, ka cilvēks dzīvo pastāvīgā bada sajūtā. Lai gan labdarības organizācijas, arī "Pārtikas banka", centīsies palīdzēt šiem cilvēkiem, tomēr jāapzinās, ka mēs šo caurumu nevarēsim aizlāpīt. Cilvēku skaits, kas tiks izslēgti no paku programmas, ir ļoti liels. "Pārtikas banka" daļēji šiem cilvēkiem palīdz jau tagad ar pārtikas atlikumu izdali, taču gan kopējais ziedojumu apjoms, gan mūsu kapacitāte ir ierobežota. Šobrīd pateikt, par cik pieaugs palīdzības lūgumu skaits, nevaram, jo pašai mērķgrupai ir jāsaprot, kā turpmāk dzīvot," saka A. Kraukle.

Kā es pirku trūkumpaku

Pārtiku pakām piegādā AS "Dobeles Dzirnavnieks", ar kuru spēkā ir līgums no 2023. līdz 2026. gadam. Pašreizējās pakas produktu sastāva iepirkuma cena ir 25,37 eiro. 12. novembrī kā ķekavietis devos uz Ķekavas (lielā mērā Rīgas guļamrajons) centra lētāko lielveikalu iepirkt trūkumpakas produktus, lai saprastu, cik cilvēki reāli zaudēs. Vispirms centos izvēlēties preces no augstākajiem plauktiem, ar "Eko" un "Bio" atzīmēm kā pakā, bet ne visām precēm bija tāda izvēle, piemēram, šķeltiem zirņiem, rafinētai rapšu eļļai un makrelei savā sulā bija tikai viena izvēle. 

Ja man būtu jānopērk visi šie produkti, es iztērētu 26,88 eiro. 

Šajā summā iekļautas arī olu pulvera un pilnpiena pulvera izmaksas, ko šobrīd nevarot mazumtirdzniecībā nopirkt ne tikai Ķekavā, bet arī nekur citur Latvijā, kā apgalvo šīs nozares speciālisti – tikai lielražošanas vajadzībām. Bet pakā liktais olu pulveris varētu maksāt ap 15 eiro kilogramā, pilnpiena – ap pieciem eiro kilogramā.

Savukārt tad, ja šo paku komplektētu ar vislētāko lielveikalā nopērkamo produkciju, man iznāca, ka būtu jāizdod 22,78 eiro. Cik naudas vajadzēs, ja kāds Cīravas maznodrošinātais nesaņems šo paku un gribēs pēc iespējas lētāk to sakomplektēt vietēja veikalā? Patlaban iznāktu 27,11 eiro, kas ir gandrīz piecus eiro vairāk nekā Ķekavā. Vai tas ir daudz vai maz – gan kopējā summa, gan cenu atšķirībā –, jāspriež katram pašam.

 

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma