5.2 °C
"Latvijas Avīze" novados skaidroja – kā sociālie darbinieki, paši maznodrošinātie ļaudis uztver to, ka samazinās pārtikas atbalsta paku izsniegšanu. Dienvidkurzemes novada pašvaldības sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja Oksana Strēle cer, ka arī nākamajā gadā maznodrošinātie tomēr saņems pakas, jo tas viņiem ir liels atbalsts.
No 33 tūkstošiem novada iedzīvotāju tādu ir 339, starp viņiem 234 pensionāri, 42 bērni, 33 strādājošie un 30 invalīdi. Trūcīgo statuss novadā ir 1235 cilvēkiem.
"Mūsu novērojumi liecina, ka maznodrošinātajiem šīs pakas ir ļoti vajadzīgas. Lauku reģionos dzīve nav viegla. Daudz ir pensionāru, kas visu mūžu strādājuši, bet saņem mazas pensijas. Domājam, kā šo cilvēku grupu atbalstīt, bet visu atstāt uz pašvaldību pleciem ir liels slogs. Lai nākamgad mūsu maznodrošinātie saņemtu pakas kā līdz šim, vajadzētu ap 100 000 eiro. Ja nebūs šo paku, tad no tā maznodrošinātā statusa ikdienā cilvēkam, manuprāt, ir maza jēga, ir vēl atlaides īpašuma nodoklim, elektroenerģijai, iespējām mācīties un pilnveidoties.
Un tas ienākumu slieksnis starp trūcīgo un maznodrošināto nemaz nav tik liels. Manuprāt, jābūt kādam kompromisam – kaut mazāk, bet pārtiku maznodrošinātajiem tomēr būtu jāturpina saņemt,"
pārliecināta O. Strēle.
Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta sociālā darbiniece Mairīte Alfuse tuvojošos situāciju raksturo kā samērā traku. "Cenas mūsu pagasta divos veikalos augstākas nekā pilsētā. Kur tad mani tantuki var aizbraukt? Šis nav īstais brīdis, kad atteikties no pakām maznodrošinātajiem. Neslēpšu, ka arī ieradumam liels spēks. Visvairāk sāp par pensionāriem, kuri visu mūžu godprātīgi strādājuši un nu saņem ap 400 eiro pensiju, dzīvo daudzdzīvokļu mājās un ziemā par apkuri tērē līdz pat pusei no pensijas. Liela daļa šo cilvēku strādājuši Cīravas putnu fermā – pēdējais tās īpašnieks ar nodokļiem izdarījās tā, ka darbiniekiem pensijas nekrājās," stāsta M. Alfuse.
Kamēr pagastmājā runājamies, atveras durvis un ienāk viena no bijušajām putnu fermas strādniecēm, 81 gadu vecā Vaira Kļava. Dzīvojot viena privatizētā dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā. Pensija 400 eiro, bet apkure dārga: janvārī par to samaksājusi 200 eiro. Daudz naudas aizejot zālēm un dakteriem, un maz kas paliekot pāri. "Cenas veikalos visu laiku ceļas. Pārdevējas stāsta, ka nespējot cenu zīmes mainīt: tās ceļoties gandrīz ar katru preču vedumu," rokas žņaudzījot, stāsta pensionāre.
"Mēnesī maznodrošinātajiem izdalu ap 50 paku, lielāko daļu pensionārēm vecumā virs 70 gadiem, otra lielākā daļa aiziet daudzbērnu ģimenēm, kam arī nav viegli. Pie mums šīs pakas sasniedz mērķi vistiešākā veidā.
Ir cilvēki, kas cep garšīgu maizi no tiem miltiem un auzu pārslām, kas pakās. Ne visi cilvēki var atrast darbu, daudzi braukā uz pilsētām strādāt. Negribu nosodīt tos jaunos cilvēkus, kuri netiek uz zaļa zara, jo ne visiem no dabas tas ir dots. Pažēloju arī liderīgos, pēdējam dzērājam uzticos, reizēm arī viļos. Bet dzīve ir tāda, ka ne vienmēr var zināt, kur katru tā novedīs. Un – ja paskatās atpakaļ – tad nekāda saulainā bērnība šiem liderīgajiem arī nav bijusi," teic M. Alfuse. Par valdības lēmumu maznodrošinātajiem no nākamā gada vairs neizsniegt pārtikas pakas viņa spriež: "Varēja jau agrāk pateikt. Bet gan jau izdzīvosim. Esam rūdīti. Visu ko velkam tagad no ziedojumiem, ko var savilkt. Žēl tikai cilvēku, kuri visu mūžu godprātīgi dzīvojuši un strādājuši, bet tagad viņiem nākas ciest."
Ziema būšot smaga
Liepājā ir 1117 maznodrošinātas ģimenes (1327 cilvēki), kam šīs pakas ir liels atspaids, man stāsta arī Liepājas valstspilsētas pašvaldības sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece Gita Kirste-Putniņa. Pagaidām gan satraukuma neesot – emocijas un pārdzīvojumus dienests sagaidīšot pēc Jaungada, kad arī lemšot, ko darīt.
"Būs ļoti smagi, sevišķi ziemas periods un marts, kad palielinās arī maznodrošināto skaits, bet samazinās darba iespējas, tostarp bērniem, kas rudenī atrod iespējas piestrādāt.
