Partly cloudy -0.9 °C
P. 13.12
Lūcija, Veldze
SEKO MUMS
Reklāma
Pirms 15 gadiem Čehijas krogos izdzēra pusi (51%), bet pērn – vairs tikai trešdaļu (30%) no kopejā alus patēriņa.
Pirms 15 gadiem Čehijas krogos izdzēra pusi (51%), bet pērn – vairs tikai trešdaļu (30%) no kopejā alus patēriņa.
Foto: Shutterstock

Čehi mēdz iedzert gandrīz pie katras izdevības – krogā, dodoties velo izbraucienā vai atpūtā pie ūdens. Pozitīva attieksme pret dzeršanu nereti tiek atainota arī filmās – parasti ar smaidu kā jautra sabiedrību raksturojoša iezīme. Tomēr realitāte ir skarba. Arī eksperti Čehijā brīdina, ka alkohols un tabaka ir vienas no riskantākajām atkarību raisošajām vielām.

Reklāma

"Alkohols pie mums ir ļoti lēts un plaši pieejams – to var iegādāties būtībā jebkur un katrā laikā. Un alkohola reklāma medijos ir ļoti redzama," atzīmē Ādams Kulhāneks no Kārļa Universitātes Adiktoloģijas klīnikas.

Turklāt jaunās paaudzes pirmā saskarsme ar alkoholu notiek ļoti agrā vecumā – līdz 11 gadiem grādīgo pamēģinājusi ceturtā daļa Čehijas bērnu, bet vecumā līdz 17 gadiem – jau 73 procenti. Eksperti vērtē, ka Čehijas politikas veidotāju nespēja spert efektīvus pretsoļus, piemēram, ierobežojot alkohola tirdzniecību vai palielinot nodokļus, ir ilgtermiņa problēma.

Mantojums vai nasta?

"Čehijas skolēnu aptaujas rāda, ka vairumā gadījumu bērni alkoholu pirmo reizi nobauda ar vecāku atļauju. Problēma ir dzeršanas ritualizācija, kas būtībā piederas svinībām. Pēc tam vecāki nosoda atvasi, kad septītklasnieks no skolas pārnāk piedzēries. Bet bērns tikai atkārto to, ko redz mājās," spriež Narkotiku aprites kontroles dienesta informācijas centra vadītājs Jozefs Šedivijs.

Šedivijs: "Alkohols ir mūsu kultūras mantojums. Lietojot alkoholu, mēs apliecinām savu slāvisko attieksmi. Čehiem nav vēlmes sākt saprātīgi regulēt alkoholu. Un mēs neatzīstam, ka mums ir šāda problēma."

Aptaujas rāda, ka regulāru dzeršanu par pieņemamu uzkata 31% čehu.

Pētniecības centra "PAQ Research" sociologs Daniels Prokops lēš, ka Čehijas iedzīvotāju pārmērīgas alkohola lietošanas ietekme valsts ekonomikai gadā rada zaudējumus 30–50 miljardu čehu kronu (1,2–1,9 miljardu eiro) apmērā, kas ir 0,7–1,2% no IKP. Aptuveni 13 līdz 14 miljardu kronu (502 līdz 540 miljonus eiro) gadā valsts budžetā ienes akcīzes nodoklis par alkoholu. Ja vēl pieskaita PVN, tie ir ap 17 miljardiem kronu jeb 657 miljoni eiro. Tas ir ievērojami mazāk nekā aplēstie zaudējumi.

Lielāko postu naudas izteiksmē veido netiešās izmaksas, kas saistītas ar darba ražīguma zudumu saslimstības un priekšlaicīgas mirstības dēļ (54%), kā arī veselības aprūpes izmaksas (23%).

Līdzšinējais Nacionālais narkotisko vielu aprites kontroles dienesta koordinators 

Jindričs Voborils uzskata, ka alkohola patēriņu varētu samazināt, padarot to dārgāku, palielinot akcīzes nodokli un vairāk līdzekļu ieguldot profilaksē. Viņaprāt, valdība ir nepietiekami aktīva šajā jomā. 

Voborils, kurš šovasar atkāpās no amata, cita starpā minējis, ka saskāries ar spiedienu no "dažām lielām nozarēm". "Protams, esmu pieradis pie spiediena, netīrām spēlēm un negodīgām darbībām vai personīgiem draudiem, kuru pēdējā gada laikā ir bijis ne mazums gan no privātpersonu, gan dažādu legālo un nelegālo nozaru pārstāvju puses. Bet esmu pārliecinoši darījis savu darbu," viņš teica.

Arī čehi rāda uz tūristiem

Saskaņā ar Čehijas Statistikas biroja un citu avotu apkopotajiem skaitļiem čehi ir viena no visvairāk alkoholu cienošajām pasaules nācijām. Tomēr līdzīgi kā Latvijā vai Kuka salās, arī Čehijā ir sastopams uzskats, ka valsts dzeršanas statistiku "uzskrūvē" tūristi.

Reklāma
Reklāma

Kā pierādījums tam tiek minēts pandēmijas laiks, kad saskaņā ar aģentūras "Nielsen" pētījumu (2020. gada janvāris–septembris) Čehijā pārdotā alus vērtība samazinājusies par 22%, bet stipro alkoholisko dzērienu – par 31%. Tas atspoguļo situāciju pirmā lokdauna laikā. Nākamajā vasarā alus pārdošanas rādītāji atgriezās ierastajā līmenī, bet citu alkoholisko dzērienu patēriņā – ne.

Stipro alkoholisko dzērienu pārdošanas apjoma krituma iemesls, visticamāk, bija restorānu un viesnīcu slēgšana un ārvalstu tūristu, kā arī viesstrādnieku aizplūšana no valsts.

Taču precīzu tūristu īpatsvaru alkohola patēriņā ir grūti noteikt. Pēc vērtspapīru tirgotāja "BH Securities" analītiķa Štēpana Krečeka teiktā, ir skaidrs, ka statistika uzrāda izkropļotu ainu un alkohola tūrisms liek čehiem izskatīties pēc lielākiem dzērājiem, nekā patiesībā viņi ir.

"2018. gadā Prāga bija 20. visvairāk apmeklētā pilsēta pasaulē ar kopumā 8,8 miljoniem tūristu, kur katrs pilsētā nakšņoja vidēji 2,5 naktis. Tā kā alus dzeršana ir tradicionālās čehu kultūras daļa, noteikts daudzums kopējā alkohola patēriņā ir tūristu, nevis Čehijas iedzīvotāju pienesums," portālam "Echo24" skaidrojis arī Alkohola ražotāju un importētāju savienības izpilddirektors Vladimirs Darebņiks. Viņš arī piebildis, ka Čehijā 2018. gadā pastāvīgi ikdienā strādāja 568 700 ārvalstnieku, ievērojama daļa no viņiem pamatā no Polijas vai Ukrainas: "Savu brīvo laiku viņi pavada, lietojot alkoholu."

Jāņem vērā, ka Čehijā alu vai vīnu drīkst ražot arī mājās, nepārsniedzot 2000 litru uz vienu mājsaimniecību. 

Stipro alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos ir aizliegta, tomēr izņēmums ir spirta brūži, kuros lauksaimnieki savu augļu ražu ierobežotā daudzumā drīkst pārstrādāt spirtā.

Lielākie pasaules alus dzērāji?

Lai arī alus dzeršanā Čehija joprojām ieņem līderpozīcijas pasaulē, kopš pandēmijas tā patēriņš ir samazinājies. 2020. gadā alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju Čehijā kritās līdz 135 litriem. Šā gada maijā vidējais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija vairs 128 litri, kas ir vēsturiski zemākais rādītājs pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Saskaņā ar Čehijas Alus un iesala darītavu asociācijas sniegto informāciju ilgstošā ekonomiskā nenoteiktība un izmaiņas patērētāju uzvedībā negatīvi ietekmējušas alus patēriņu un pārdošanas īpatsvaru krogos un restorānos. 

Pirms gada Čehijas restorānos un krogos tika izdzerts 31%, 2022. gadā – 30% no kopējā alus patēriņa, bet pirms 15 gadiem tie bija 51%. 

"Diemžēl pagājušajā gadā gaidīto pārdošanas apjomu atgriešanos kavēja nelabvēlīgā ekonomiskā situācija," skaidro asociācijas direktors Tomāšs Slunečko. Pēc viņa teiktā, mainās patērētāju paradumi, cilvēki arvien vairāk izvēlas bezalkoholisko alu vai dažādus alus dzērienus.

Reklāma
Reklāma

Arī stiprā alkohola pārdošanas apjomi Čehijā šā gada pirmajā pusgadā samazinājās par 51,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, liecina Stipro alkoholisko dzērienu ražotāju un importētāju savienības dati. Tāpēc organizācija mudina politiķus atcelt turpmāko akcīzes nodokļa celšanu stiprajiem dzērieniem, kas plānota 2025. un 2026. gadā.

Fakti 

Alkohola patēriņš un posts Čehijā

Čehija ir viena no pasaules valstīm ar vislielāko vidējo absolūtā alkohola patēriņu uz iedzīvotāju (gada vidējais patēriņš ir 10 litri tīrā alkohola uz vienu iedzīvotāju, ieskaitot visus iedzīvotājus).

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem ik dienu vai gandrīz katru dienu alkoholu lieto 7–10% pieaugušo čehu, dzeršanu reizi nedēļā vai biežāk atzinuši 12–13% pieaugušo.

7–9% iedzīvotāju ietilpst augsta riska dzērāju grupā, bet vēl 8–10% iedzīvotāju – vidēji augsta riska grupā. Pēc dažiem aprēķiniem, kopā tie ir aptuveni 1,3 miljoni Čehijas iedzīvotāju.

Alkohola izraisīto nāves gadījumu skaits valstī ir 6–7 tūkstoši gadā (6% no kopējā nāves gadījumu skaita), vislielākā alkohola ietekme šajā ziņā ir 35–44 gadu vecuma grupā (vairāk nekā 20%). Lielākā daļa šo nāves gadījumu ir saistīti ar aknu slimībām un organisma saindēšanos.

2022. gadā Čehijā reģistrēti 4,8 tūkstoši satiksmes negadījumu, kas izraisīti reibumā (4,8% no kopējā satiksmes negadījumu skaita). Šajos negadījumos bojā gāja 46 cilvēki, tā ir desmitā daļa no visiem ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušajiem.

Čehu mājsaimniecību izdevumi par alkoholu un cigaretēm 2022. gadā veido 3% no kopējiem tēriņiem – 2% par alkoholu un 1% – par tabakas izstrādājumiem.

Tiek lēsts, ka līdz pat divām trešdaļām visu vardarbības gadījumu ģimenēs ir saistīti ar dzeršanu.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma