9.2 °C
Čehi mēdz iedzert gandrīz pie katras izdevības – krogā, dodoties velo izbraucienā vai atpūtā pie ūdens. Pozitīva attieksme pret dzeršanu nereti tiek atainota arī filmās – parasti ar smaidu kā jautra sabiedrību raksturojoša iezīme. Tomēr realitāte ir skarba. Arī eksperti Čehijā brīdina, ka alkohols un tabaka ir vienas no riskantākajām atkarību raisošajām vielām.
"Alkohols pie mums ir ļoti lēts un plaši pieejams – to var iegādāties būtībā jebkur un katrā laikā. Un alkohola reklāma medijos ir ļoti redzama," atzīmē Ādams Kulhāneks no Kārļa Universitātes Adiktoloģijas klīnikas.
Turklāt jaunās paaudzes pirmā saskarsme ar alkoholu notiek ļoti agrā vecumā – līdz 11 gadiem grādīgo pamēģinājusi ceturtā daļa Čehijas bērnu, bet vecumā līdz 17 gadiem – jau 73 procenti. Eksperti vērtē, ka Čehijas politikas veidotāju nespēja spert efektīvus pretsoļus, piemēram, ierobežojot alkohola tirdzniecību vai palielinot nodokļus, ir ilgtermiņa problēma.
Mantojums vai nasta?
"Čehijas skolēnu aptaujas rāda, ka vairumā gadījumu bērni alkoholu pirmo reizi nobauda ar vecāku atļauju. Problēma ir dzeršanas ritualizācija, kas būtībā piederas svinībām. Pēc tam vecāki nosoda atvasi, kad septītklasnieks no skolas pārnāk piedzēries. Bet bērns tikai atkārto to, ko redz mājās," spriež Narkotiku aprites kontroles dienesta informācijas centra vadītājs Jozefs Šedivijs.
Šedivijs: "Alkohols ir mūsu kultūras mantojums. Lietojot alkoholu, mēs apliecinām savu slāvisko attieksmi. Čehiem nav vēlmes sākt saprātīgi regulēt alkoholu. Un mēs neatzīstam, ka mums ir šāda problēma."
Aptaujas rāda, ka regulāru dzeršanu par pieņemamu uzkata 31% čehu.
Pētniecības centra "PAQ Research" sociologs Daniels Prokops lēš, ka Čehijas iedzīvotāju pārmērīgas alkohola lietošanas ietekme valsts ekonomikai gadā rada zaudējumus 30–50 miljardu čehu kronu (1,2–1,9 miljardu eiro) apmērā, kas ir 0,7–1,2% no IKP. Aptuveni 13 līdz 14 miljardu kronu (502 līdz 540 miljonus eiro) gadā valsts budžetā ienes akcīzes nodoklis par alkoholu. Ja vēl pieskaita PVN, tie ir ap 17 miljardiem kronu jeb 657 miljoni eiro. Tas ir ievērojami mazāk nekā aplēstie zaudējumi.
Lielāko postu naudas izteiksmē veido netiešās izmaksas, kas saistītas ar darba ražīguma zudumu saslimstības un priekšlaicīgas mirstības dēļ (54%), kā arī veselības aprūpes izmaksas (23%).
Līdzšinējais Nacionālais narkotisko vielu aprites kontroles dienesta koordinators
Jindričs Voborils uzskata, ka alkohola patēriņu varētu samazināt, padarot to dārgāku, palielinot akcīzes nodokli un vairāk līdzekļu ieguldot profilaksē. Viņaprāt, valdība ir nepietiekami aktīva šajā jomā.
Voborils, kurš šovasar atkāpās no amata, cita starpā minējis, ka saskāries ar spiedienu no "dažām lielām nozarēm". "Protams, esmu pieradis pie spiediena, netīrām spēlēm un negodīgām darbībām vai personīgiem draudiem, kuru pēdējā gada laikā ir bijis ne mazums gan no privātpersonu, gan dažādu legālo un nelegālo nozaru pārstāvju puses. Bet esmu pārliecinoši darījis savu darbu," viņš teica.
Arī čehi rāda uz tūristiem
Saskaņā ar Čehijas Statistikas biroja un citu avotu apkopotajiem skaitļiem čehi ir viena no visvairāk alkoholu cienošajām pasaules nācijām. Tomēr līdzīgi kā Latvijā vai Kuka salās, arī Čehijā ir sastopams uzskats, ka valsts dzeršanas statistiku "uzskrūvē" tūristi.
