Aizrotētie mediķi gatavojas tiesāties ar Stradiņa slimnīcu

Pēc publikācijas "Latvijas Avīzē" ("Dakter, kur tu esi?", 7. marta numurs), kur tika atklātas būtiskas darba organizācijas problēmas P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Neatliekamās medicīnas centrā (NMC), kā arī citēta mediķu rakstītā vēstule slimnīcas valdei, tās priekšsēdētājs Rinalds Muciņš ir izdevis rīkojumu aizrotēt uz citām nodaļām divus augsti profesionālus ārsta palīgus un medicīnas māsu, kā arī pieredzējušu atbildīgo ārsti. Redakcijai ir zināmi šo mediķu vārdi un uzvārdi, bet viņi lūdza tos publiski neminēt.

Esot piedzīvots pietiekami daudz ļoti nepatīkamu situāciju, atklāti paužot savas domas gan par neatrisinātajām problēmām NMC, gan arī centra vadītāja vietnieka Roberta Fūrmaņa rupjo izturēšanos pret saviem kolēģiem. Slimnīcas vadītājs Muciņš pat neesot uzskatījis par vajadzīgu personīgi iepazīstināt mediķus ar savu rīkojumu, bet lūdzis kādam no saviem kolēģiem to viņiem aiznest.

Patlaban ar Stradiņa slimnīcas arodorganizācijas palīdzību viņi gatavojot prasību tiesā pret Stradiņa slimnīcu, kas izdevusi, viņuprāt, prettiesisku rīkojumu, pārkāpjot Darba likumu.

Arodorganizācijas vadītāja anestezioloģe un reanimatoloģe Sarmīte Plūme sacīja: "Protams, savus darbiniekus aizstāvēsim ar demokrātiskām metodēm. 

Neatliekamās medicīnas centra darbinieki vērsās valdē ar lūgumu apturēt izdoto rīkojumu par viņu pārvietošanu uz citām nodaļām, bet tas netika izdarīts, un tagad diemžēl ir aizgājis tik tālu."

NMC darbinieki par nepatīkamām situācijām, ko ne tikai viņiem, bet arī citiem kolēģiem rada nepieņemamā, cieņu aizskarošā R. Fūrmaņa attieksme, vērsušies ar iesniegumu arī slimnīcas ētikas komisijā, ko vadīja endokrinoloģe Lauma Jaunozola (patlaban komisijai ir cits vadītājs, jo iepriekšējai komisijai ir beidzies pilnvaru laiks). Toreizējā komisijas vadītāja pastāstīja, ka izskatīts jautājums par komunikācijas un darba kultūras sakārtošanu NMC. Neko vairāk daktere nevēlējās skaidrot, vien piebilda, ka, paužot viedokli slimnīcas valdei, neesot slēpusi, ka, iespējams, ir cilvēki, kuri no vadošiem amatiem esot jātur pa gabalu. "Neminēšu uzvārdus, bet gribu uzsvērt, ka diemžēl medicīnā vadītāju amatus pārsvarā ieņem cilvēki, kuriem nav izglītības vadības jautājumos," atzina Jaunozola.

"Latvijas Avīze" lūdza šos pārmetumus komentēt pašam R. Fūrmanim. Viņš atbildēja, ka ne pret vienu darbinieku neesot rupji izturējies, acīmredzot tie esot meli.

Lūdz palīdzību Saeimas komisijai

Kāpēc slimnīcas vadītājs izdevis šādu rīkojumu aizrotēt projām no NMC cienījamus un pieredzējušus mediķus laikā, kad NMC katastrofāli trūkst mediķu? Vai valdei ir pieņemami, ka tās darbinieki gatavo prasību tiesai pret savu darba devēju?

Rinalds Muciņš ar slimnīcas sabiedrisko attiecību speciālistes Evijas Mileiko starpniecību atbildēja: 

"Uzņēmumā ar vairāk nekā 3000 darbiniekiem dažādas izaicinošas situācijas un kolēģu savstarpējās nesaprašanās ir neizbēgamas. Reizēm tās pāraug konfliktos, jautājums – vai tie ir konstruktīvi, uz attīstību un procesu sakārtošanu vērsti, vai tomēr destruktīvi.

 Slimnīca uzskata, ka konfliktu risināšanā tieši sadarbības stratēģija ir pareizais ceļš, bet, lai to veiktu, ir nepieciešams ilgāks laiks un vēlēšanās sadarboties. Slimnīca risina visus konfliktus, izmantojot instrumentus un iespējas, kas ir tās rīcībā, jo apzinās, ka katra atrisināta situācija ir solis tālākai slimnīcas attīstībai."

Izskatās, ka slimnīcas valdi neuztrauc tas, ka personāls ir nolēmis vērsies tiesā. Darbinieki teic, ka slimnīcas vadībai esot daudz lielāks satraukums par to, ka šis fakts ir nonācis ārpus ārstniecības iestādes sienām. Par to tagad ir informēta arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, jo, kā pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"), komisija esot saņēmusi vēstuli no Stradiņa slimnīcas ar daudzu ārstu parakstiem. Viņi, redzot, ka valde nevēlas iesaistīties, lūdz parlamenta komisiju izvērtēt konfliktsituāciju NMC, kas novedīs līdz tiesas procesam. 

NMC atbildīgo ārsti, kura faktiski padzīta no savas ilggadējās darba vietas, kolēģi no citām slimnīcas klīnikām raksturo kā augsti profesionālu dakteri darbā ar sarežģītiem akūtiem pacientiem, kā taisnīgu un koleģiālu mediķi.

Komisijas vadītāja Bērziņa nosūtījusi vēstuli slimnīcas valdes priekšsēdētājam Muciņam, kurā lūdz slimnīcas vadītājam atrisināt konfliktsituāciju NMC un informēt par iespējamajiem piedāvātajiem risinājumiem. I. Bērziņa informēja, ka maija pēdējā nedēļā esot plānota komisijas izbraukuma sēde uz Stradiņa slimnīcu, lai cita starpā iepazītos arī ar darba apstākļiem Neatliekamās medicīnas centrā.

Padomei pirmā dzirdēšana par notiekošo

Veselības ministrija ir šīs universitātes slimnīcas kapitāldaļu turētāja, un veselības ministre Līga Meņģelsone ir informēta par problemātiskajiem darba apstākļiem NMC, kā arī valdes nespēju tos uzlabot. Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders informēja, ka ministrija kā PSKUS kapitāldaļu turētāja lūgs slimnīcas valdi sniegt skaidrojumus par iespējamiem neapmierinošajiem darba apstākļiem un izveidojušos situāciju slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā. Veselības ministrijas uzstādījums esot skaidrs – slimnīcas vadības, tajā skaitā visu līmeņu vadītāju, pienākums ir ne tikai rūpēties par pacientu veselības uzlabošanos, pacienta pieredzi ārstniecības iestādē, bet arī par personāla labsajūtu, lai ikviens veselības aprūpē iesaistītais varētu veltīt visus savus resursus tiešajiem darba pienākumiem.

Diemžēl uzņēmuma padomei, kurai ir jāuzrauga valdes darbs, ir pirmā dzirdēšana par pašreizējo samilzušo situāciju NMC. 

Padomes priekšsēdētājs Reinis Ceplis nezināja, ka valdes pasivitāte ir novedusi pie prasību gatavošanas tiesai.

Jau aizvadītā gada nogalē ne tikai pieminētie četri mediķi, bet arī citi NMC darbinieki bija uzrakstījuši vēstuli slimnīcas valdei un padomei, kurā izklāstītas visas ilgstoši neatrisinātās problēmas, kas darbinieku ieskatā novedušas pat pie pacientu drošības apdraudējuma. Ceplis pastāstīja, ka pēc tam NMC esot veikts iekšējais audits, lai pārliecinātos, vai vēstulē paustais atbilstot auditā konstatētajam, un esot izstrādāts rīcības plāns, lai ieviestu uzlabojumus. Pagaidām esot pāragri runāt, kāds no tā esot rezultāts.

"Ir kaut kādas lietas, kas neapšaubāmi ir maināmas, un tas arī tiek darīts. Viena lieta ir tā, kā strādā darba organizācija, bet otra lieta ir cilvēku savstarpējās attiecības. To, kas attiecas uz organizāciju, mēs pārvaldām, bet savukārt, kas attiecas uz cilvēkiem kā personībām, tas ir stipri sarežģītāk. 

Man rūp, ka mediķi prasa tiesisko aizsardzību un vēlas sniegt prasību tiesai pret slimnīcu par prettiesisku valdes rīkojumu, un es prasīšu paskaidrojumu no valdes. 

Mani interesē apstākļi, kādēļ cilvēki šādi rīkojās. Darba likums ir pietiekami stings un aizsargā darba ņēmēju tiesības. Protams, ka likumu nedrīkst pārkāpt, un šī informācija par to, ka tas varētu būt noticis, man ir jaunums. Ja kāds vēršas tiesā ar prasību un tā ir pamatota, turklāt darba lietas izskata paātrinātā tempā, tad to jau nevar saukt vienkārši par cilvēku emocijām," uzskata Ceplis.

Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks, kurš atbild par valsts uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldības jautājumiem, neiedziļinoties šajā konkrētajā gadījumā, skaidroja, ka viens no padomes jautājumiem ir uzraudzīt valdes darbu un uzdot valdei meklēt risinājumus. "Ja ir vienas struktūrvienības konflikts ar valdi, tad skaidrs, ka tam ir jābūt padomes uzmanības lokā. Savukārt kapitāldaļu turētājs var dot padomei tiešu uzdevumu risināt konfliktu," skaidroja Vilks.