Vācijā pēc ilgstošām domstarpībām sabrukusi valdošā trīs partiju – sociāldemokrātu (SPD), zaļo un brīvo demokrātu (FDP) – koalīcija, kas SPD kanclera Olafa Šolca vadībā tika izveidota pēc 2021. gada rudenī notikušajām Bundestāga vēlēšanām.

Reklāma

Šolca lēmums

Šolcs trešdienas vakarā no amata atlaida finanšu ministru Kristianu Lindneru, kurš ir FDP priekšsēdētājs. Vācu mediji vēsta, ka viņa vietā tiks iecelts federālās kancelejas valsts sekretārs Jērgs Kukīss, kurš ir tuvs Šolca padomnieks. Šolca valdību pametuši vēl divi FDP ministri – tieslietu ministrs Marko Bušmanis un izglītības ministre Betīna Štarka-Vacingere. Toties satiksmes ministrs Folkers Visings nolēmis pamest FDP un palikt amatā. Šolcs, kurš iecerējis vadīt mazākuma valdību, paziņojis, ka 15. janvārī Bundestāgā tiks rīkots uzticības balsojums viņa valdībai. Ja valdība šo balsojumu neizturēs, kas arī tiek sagaidīts, martā varētu notikt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

"Dārgie līdzpilsoņi, es būtu vēlējies aiztaupīt jums šo grūto lēmumu, īpaši šādos laikos, kad pieaug nenoteiktība," paziņoja Šolcs, kurš par šo lēmumu paziņoja neilgi pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās. Skaidrojot lēmumu no amata atbrīvot koalīcijas partneru līderi, Šolcs pauda, ka Lindners esot "zaudējis viņa uzticību". Ministrs esot atlaists, lai "novērstu kaitējumu mūsu valstij", skaidroja kanclers. 

"Pārāk bieži Lindnera kungs nepiemērotā veidā ir bloķējis likumu pieņemšanu," 

norādīja Šolcs. Kanclers esot lūdzis Lindneru mīkstināt budžeta tēriņu noteikumus, lai varētu sniegt lielāku palīdzību Ukrainai, tomēr finanšu ministrs esot atteicies.

Daudz domstarpību

Šolca vadītajā valdībā pēdējā laikā bija vērojamas aizvien lielākas domstarpības nodokļu un ekonomisko reformu jautājumos. Šīs pretrunas tā arī nav izdevies pārvarēt. Lindners un fiskāli konservatīvā FDP uzstājusi, ka valdībai stingri jāievēro noteikumi par sabalansētu budžetu, un aicināja uz nodokļu mazināšanu, bet koalīcijas kreisā spārna partijas gribēja saglabāt tēriņus sociālajai aizsardzībai un stimulēt ekonomikas izaugsmi. Sabiedriskās domas aptaujās par FDP šobrīd ir gatavi balsot apmēram 4% vēlētāju, kas apdraud šīs partijas iespējas iekļūt nākamajā Bundestāga sasaukumā, kam nepieciešams pārvarēt piecu procentu barjeru. 

FDP politiķi jau kādu laiku domājuši par Šolca valdības pamešanu, lai tā uzlabotu izredzes nākamajās vēlēšanās, norāda izdevums "Politico".

Raidorganizācija "Deutsche Welle" atgādina, ka trīs partiju koalīcijas gala aizsākumu var meklēt Vācijas Konstitucionālās tiesas pagājušā gada 15. novembrī pieņemtajā lēmumā, ar kuru valdībai tika aizliegts Covid-19 pandēmijas seku likvidēšanai paredzētos līdzekļus izlietot citām vajadzībām, kas radīja 60 miljardu eiro lielu robu budžetā, un nespēja atrast pietiekami daudz līdzekļu visām prioritātēm valdību vajā arī tagad. Kopš tā laika aizvien skaidrāk kļuvušas redzamas pretrunas koalīcijā, kur FDP iestājusies par labēju ekonomisko politiku, bet SPD un zaļie – par kreisu. Valdošās koalīcijas partijas ar vājiem rezultātiem aizvadījušas gan Eiropas Parlamenta vēlēšanas, gan arī vairākas federālo zemju vēlēšanas Vācijas austrumos. Lindners pagājušajā nedēļā nāca klajā ar ekonomisko reformu rosinājumu, ko Vācijas mediji nosauca par koalīcijas "šķiršanās" dokumentu – tik krasas atšķirības tur redzamas no FDP koalīcijas partneru prioritātēm. Lindners tajā iestājās par zemākiem nodokļiem, kā arī aicināja uz mazāk ambicioziem mērķiem, domājot par klimata pārmaiņu apkarošanu. Ar šādiem rosinājumiem ministrs bija cerējis veicināt Vācijas ekonomikas pieaugumu.

Opozīcija pieprasa rīcību

Pēc atbrīvošanas no amata Lindners esot Šolcam rosinājis vēlēšanas rīkot nākamā gada sākumā, tomēr kanclers esot atteicies. 

"Mūsu valstij vajadzīga valdība, kas ne tikai pastāv, bet arī rīkojas," paziņoja Lindners, piebilstot, ka "demokrātijā no vēlētājiem nevienam nav jābaidās". 

Uz steidzamāku uzticības balsojuma un pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu uzstāj arī opozīcijā esošie kristīgie demokrāti (CDU) un to sabiedrotie Bavārijā – Kristīgi sociālā savienība (CSU). Sabiedriskās domas aptaujās CDU/CSU ir pārliecinoši populārākais politiskais spēks, kad droši vien pēc vēlēšanām uzņemtos valdības vadīšanu. CDU Frīdriha Merca vadībā pēdējos gados ir iestājusies par stingrāku imigrācijas politiku, kā arī par lielāku militāro palīdzību Ukrainai. Mercs norādījis, ka Šolca vadītā "koalīcija nesabruka tikai FDP rīcības rezultātā", tā sāka brukt, sākot ar "2022. gada 24. februāri", kad Krievija iebruka Ukrainā. Kopš tā laika koalīcija uz katru krīzi reaģējusi lēni un novēloti, kas apliecina, ka tajā "nav vienprātības", piebilda CDU priekšsēdētājs. Ņemot vērā Vācijas starptautiskās saistības, tostarp gaidāmos samitus, Vācijai ir nepieciešama rīcības spējīga valdība, un uzticības balsojums būtu jārīko "ne vēlāk par nākamās nedēļas sākumu", bet vēlēšanas varētu rīkot "janvāra otrajā pusē", paudis Mercs. Savukārt CSU frakcijas vadītājs Bundestāgā Aleksandrs Dobrints Šolca lēmumu uzticības balsojumu rīkot 15. janvārī nosaucis par "necieņu pret vēlētājiem". Amatu zaudējušais Lindners jau paudis gatavību FDP vadīt arī nākamajās parlamenta vēlēšanās.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.