Donalda Trampa uzvarai ASV prezidenta vēlēšanās tiek veltīti spilgti apzīmējumi. Atkarībā no vērtētāja simpātijām tā ir vai nu "šokējoša", vai "apbrīnojama", īsi sakot – "vēsturiska". Es personīgi šādu skatījumu uzskatu par pārspīlētu.

Vispirms tik sakāpināta attieksme vēlreiz apliecina mūsdienu cilvēka dzīvošanu tā saucamajos burbuļos, kuras rezultātā iznākuma nesakrišana ar gaidīto vai par vismaz pareizu atzīto uzrāda blakus dzīvojošo atšķirīgā viedokļa ignorēšanu. Jāpiezīmē, ka "pilnīgā šokā" būtu Trampa atbalstītāji, ja būtu uzvarējusi Kamala Harisa. Tomēr "burbuļi" nav nekas jauns. 2019. gadā iznākušajā krājumā "Rūpēs par dvēseli. Vērtību likteņi" filozofs Igors Šuvajevs citēja vairākus 18. gadsimta autorus. Apzīmējumi, protams, citi, tomēr, manuprāt, runa ir par to pašu. Žans Žaks Ruso (1712–1778) jau 18. gadsimta vidū raksta: "Mums ir fiziķi, ģeometri, ķīmiķi, astronomi, dzejnieki, mūziķi, gleznotāji, taču mums vairs nav pilsoņu." Hēlderlins (1770–1843) darbā "Hiperions" uzsver: "Skarbi vārdi, tomēr teikšu tos, jo tā ir patiesība: nevaru iedomāties tautu, kas būtu saraustītāka par vāciešiem. Amatniekus tu redzi, bet neredzi nevienu cilvēku, redzi domātājus, bet ne cilvēku, priesterus, bet ne cilvēku, kungus un kalpus, jauniešus un noliktos ļaudis, bet ne cilvēku…"