8.7 °C
Pēc Valsts prezidenta Egila Levita trešdienas paziņojuma par lēmumu nekandidēt atkārtoti uz amatu notikumu attīstība ceturtdien strauji mainījās. Par dienas galveno notikumu kļuva ne vairs "Progresīvo" ilgi noslēpumā turētās kandidātes – Elīnas Pinto – izvirzīšana Valsts prezidenta vēlēšanām, bet gan lielākās Saeimas frakcijas un arī premjera partijas "Jaunā Vienotība" paziņojums nominēt šim postenim ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Valsts prezidenta vēlēšanās Saeimas deputātiem, visticamāk, būs jāizdara izvēle starp trīs kandidātiem, jo arī "Apvienotā saraksta" izvirzītais Uldis Pīlēns no cīņas par Valsts prezidenta amatu neplāno atteikties.
Pagaidām vēl nevar pateikt, kā balsos Nacionālā apvienība, kura savu viedokli varētu konkretizēt nedēļas nogalē. Gan E. Rinkēvičam, gan U. Pīlēnam un E. Pinto pagaidām ir tikai savu frakciju deputātu balsis.
Taču jau tagad ir skaidrs, ka ļoti nozīmīgs būs opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības – otras lielākās Saeimas frakcijas ar 16 mandātiem – lēmums.
ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis žurnālistiem ceturtdien teica, ka ZZS frakcija uzklausīs visus kandidātus izvirzīšanas secībā – tātad pirmais uz sarunu tiks aicināts U. Pīlēns. "Visi trīs kandidāti mūsu acīs ir vienlīdzīgi. Ārkārtīgi dažādi. Katram savi plusi un mīnusi," uzskata V. Valainis, kura vadītā frakcija savu izvēli plāno atklāt tikai prezidenta vēlēšanu dienā – 31. maijā. Taču jau tagad kuluāros izskan minējumi, ka ZZS varētu balsot par E. Rinkēviču.
Lūgts to komentēt, V. Valainis tikai atgādināja, ka ZZS savulaik ir atbalstījusi E. Rinkēviču ārlietu ministra amatā. ZZS un "Vienotība" ir strādājušas kopā arī vairākās valdībās. Ja "Progresīvajiem" neizdodas pārliecināt Saeimas vairākumu par E. Pinto un viņa no sacensības izstājas agrāk nekā "JV" kandidāts, tad, iespējams, par E. Rinkēviču var nobalsot arī "Progresīvie", kas jau būtu 52 balsis. Pagaidām tie ir tikai minējumi un vēl nevar paredzēt, cik balsu galaiznākumā saņems nākamais Valsts prezidents.
Pīlēns visu noved līdz galam
Tas, ka tagadējam Valsts prezidentam Egilam Levitam nav Saeimā vairākuma, bija zināms jau labu laiku, bet viņš savu galīgo lēmumu pieņēma, tā teikt, pēdējā brīdī. Tam "Jaunā Vienotība", šķiet, tomēr bija gatavojusies, jo nepilnu 24 stundu laikā jau pieņēma lēmumu un oficiāli pieteica E. Rinkēviču Saeimas prezidijā.
Tāpat bija iespaids, ka jau iepriekš neformālās sarunās "JV" ir pārliecinājusies par iespēju nodrošināt E. Rinkēviča ievēlēšanu, jo pieredzējušas partijas parasti nosauc savus cilvēkus tikai tad, kad ir drošas par viņu izredzēm.
Uz E. Pinto ievēlēšanu cer arī "Progresīvie", taču politiskais spēks jau būs ieguvējs ar to vien, ka spējis piedāvāt politiskajās diskusijās cienījamu prezidenta kandidāti, kura šo vairāku nedēļu laikā iegūs jaunu publicitāti, kas var nākt par labu viņas turpmākajai karjerai. E. Pinto nav "Progresīvo" biedre, taču vērojumi liecina, ka bijusi šai partijai pietuvināta jau agrāk. Pagaidām nav skaidrs, ko no šīs sacensības iegūs "Apvienotais saraksts", ja U. Pīlēnam neizdosies pārspēt sāncenšus.
E. Tavars žurnālistiem ceturtdien vēlreiz atgādināja, ka apvienība jau valdības veidošanas laikā informējusi partnerus, ka "AS" pirms vēlēšanām solīja iedzīvotājiem virzīt savu prezidenta kandidātu, un šis solījums ir jāpilda. U. Pīlēns "Latvijas Avīzei" vēlreiz apstiprināja, ka neplāno atteikties no cīņas, uz ko viņu aicinājis E. Levits. "Esošā Valsts prezidenta lēmums pēdējā brīdī mainīt domas neliecina neko labu par mūsu demokrātijas kvalitāti.
Kāpēc man būtu jāmaina domas, ja cits kandidāts tā rīkojas. Neredzu nekāda pamata," teica U. Pīlēns.
Tas, ka viņam tagad būs jātiekas prezidentu diskusijās arī ar E. Pinto un E. Rinkēviču, pēc U. Pīlēna domām, liecinot, ka paredzama laba un godīga sacensība. "Tas ir manā raksturā. Ja es kaut ko esmu sācis, tad es cenšos to novest līdz galam," teica U. Pīlēns.
Rinkēvičs var atgriezties Rīgas pilī
Pēc pateicības vārdiem Egilam Levitam "par četru gadu ieguldījumu valsts stabilitātes nodrošināšanā" premjers Krišjānis Kariņš skaidroja, kāpēc "JV" izraudzījusies tieši E. Rinkēviču prezidenta amatam. K. Kariņš uzskata, ka šajā laikā, kad svarīgs uzdevums ir valsts pārstāvniecība starptautiski, kā arī iekšējā un ārējā drošība, E. Rinkēvičs "ir viskvalificētākais kandidāts, jo viņš personīgi pazīst arī citu valstu spēlētājus, spilgti sevi parādījis politikā kā ārlietu ministrs, viņš ir absolūti prognozējams kā Valsts prezidents, jo visas pārbaudes jau sen ir izturējis".
Ja E. Rinkēvičs gūtu Saeimas uzticību, viņam tā jau būtu atgriešanās Rīgas pilī, kurā Valda Zatlera prezidentūras laikā viņš bija Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un faktiski organizēja prezidenta darbu. Tas nozīmē, ka viņš labi pārzina ne tikai Rīgas pils gaiteņus, bet arī prezidenta pienākumus. Pēc V. Zatlera prezidentūras beigām 2011. gadā, kad pēc Saeimas atlaišanas notika 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanas, E. Rinkēvičs piedalījās Reformu partijas veidošanā, no kuras pirmo reizi viņu ievēlēja Saeimā un partija izraudzījās ārlietu ministra amatam. Pēc Reformu partijas darbības beigām daļa tās biedru iestājās "Vienotībā".
Taču, iespējams, drīz vairs E. Rinkēvičs nebūs "Vienotības" biedrs – ja viņš kļūs par prezidentu, tad politiskai darbībai partijā pieliks punktu, jo Valsts prezidenta amats ir politiski neitrāls, preses konferencē uzsvēra E. Rinkēvičs. Viņš ir pārliecināts, ka varētu sākt pildīt darba pienākumus bez iesildīšanās.
Viņa prioritāte būtu drošība, bet esot nepieciešama diskusija par daudziem jautājumiem.
E. Rinkēvičs arī atzina, ka valdībā nav entuziasma dinamiskāk rīkoties, viņš vēlētos redzēt tajā lielāku dinamiku.
"Progresīvo" preses konference, kurā partija iepazīstināja ar E. Pinto, nedaudz palika "JV" paziņojuma ēnā. E. Pinto ir darbojusies Latvijas diasporā Eiropā, strādājusi vairākās ES institūcijās un sabiedriskajās organizācijās. Viņas prioritātes būtu drošība, ilgtspēja, investējot cilvēkos, tostarp aizsargājot visas ģimenes. Trešā prioritāte esot jaunieši. "Ja man tiks dota iespēja, esmu gatava enerģiski un neatkarīgi likt lietā Valsts prezidenta pilnvaras, neslēpjoties pilī, bet dodoties pie cilvēkiem reģionos, tikties ar studentiem," solīja E. Pinto.
