6.8 °C
Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā nākamās nedēļas valdības sēdes darba kārtībā premjers Krišjānis Kariņš ("JV") plāno iekļaut ziņojumu par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā. Tas bija viens no jautājumiem, par kuru valdības veidošanas laikā bija vislielākie strīdi. Pēc koalīcijas sanāksmes K. Kariņš pirmdien to atzina, apstiprinot, ka par valsts kapitālsabiedrību nākotni koalīcijā joprojām nav vienprātības.
"Taču mums ir jāvirzās kapitāla tirgus virzienā, lai šie lielie behemoti, kas mums valstī ir, varētu vēl vairāk un asāk kalpot mūsu ekonomikas augšupejai," teica K. Kariņš, atsaucoties uz Ārvalstu investoru padomes ieteikumu.
Par to, kāpēc šis iekšējo spriedzi raisošais jautājums ir jāaktualizē laikā, kad daudzi sagaida koalīcijas vienošanos par kopīgu Valsts prezidenta kandidātu, izskan tikai minējumi. Viena no versijām ir, ka K. Kariņam ir svarīgi, lai valdība par to izšķiras, kamēr Valsts prezidents vēl ir Egils Levits. Kā zināms, "Apvienotā saraksta" līderis Uldis Pīlēns bija pret valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, jo tas nozīmētu to daļēju privatizāciju. "AS" nostāja nav daudz mainījusies. Frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka ne viņš, ne frakcijas kolēģi vēl nevarot izdarīt secinājumus, kamēr nav zināms, par kādām kapitālsabiedrībām ir runa. "AS" nevarot piekrist valsts stratēģisko kapitālsabiedrību kotēšanai biržā. Tāpēc esot jāsaprot, kas ir stratēģiskā infrastruktūra – vai tikai "Latvijas valsts meži" un "Latvenergo", vai tā ir arī, piemēram, dzelzceļa un ostu infrastruktūra. Ja ar to domāti "Latvijas loto" vai "Latvijas koncerti", tad iebildumu nevarētu būt, piebilda E. Tavars.
Valdības veidošanas laikā partijas koalīcijas līgumā vairākkārt laboja formulējumu par valsts kapitālsabiedrībām. Līguma gala redakcijā tās ierakstīja: "Vērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību apvienotas pārvaldības izveidi. Valsts stratēģiskos aktīvus un kritisko infrastruktūru paturēt valsts kontrolē. Atsevišķos gadījumos, ja tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, izmantot tādus finanšu instrumentus, kas sekmē tautsaimniecības attīstību." K. Kariņš nedēļas sākumā minēja vairākus iemeslus, kāpēc ir svarīgi "virzīties uz priekšu ar šo jautājumu". Viņš vairākkārt uzsvēra Ārvalstu investoru padomes rekomendācijas un to, ka Lietuvā un Igaunijā jau tas notiek, tāpēc "arī mums neklājas tik labi kā kaimiņiem, kur tā jau ir norma".
Atbildot uz jautājumu, K. Kariņš atzina, ka tā ir daļēja valsts kapitālsabiedrību privatizācija, bet tā nebūtu privatizācija 90. gadu izpratnē. "Mūsu valstī lielās kapitālsabiedrības aizvien ir iesēdinātas ministrijās, mums ir pārāk liela politiskā ietekme par šo kapitālsabiedrību darbību. Ceru, ka līdz jaunnedēļai varēsim nonākt pie kopsaucēja," piebilda K. Kariņš.
"Apvienoto sarakstu" preses konferencē pārstāvēja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, kurš apstiprināja, ka "AS" sagaida konkrētāku informāciju, kuri uzņēmumi ar to ir domāti, "lai nebūtu pārsteigumu". Taču atšķirībā no E. Tavara, viņš premjeram deva lielākas cerības, pieļaujot iespēju vienoties.
Nacionālās apvienības nostāja ir samērā neitrāla. "Kapitāla tirgus attīstība ir valsts kopējā prioritāte," apstiprināja ekonomikas ministre Ilze Indriksone, kura uzskata, ka tas ir liels izaicinājums gan valstij, gan pašvaldībām. Pēc I. Indriksones domām, ir uzņēmumi, kurus varētu diezgan drīzā laikā kotēt biržā, tādējādi iegūstot papildu resursus un iespēju attīstībai, vienlaikus padarot to pārvaldību caurspīdīgāku. Taču I. Indriksone arī atgādināja, ka valdības veidošanas laikā partijas vienojās veikt izvērtējumu par ieguvumiem un iespējamajiem riskiem, pēc tam tad varētu pieņemt lēmumu. "Stratēģiskos resursus pārvaldošās kapitālsabiedrības, kas mūsu izpratnē ir, piemēram, "Latvijas valsts meži" un "Latvenergo", noteikti nebūtu tās pirmās, kas būtu jākotē biržā," uzsvēra ekonomikas ministre I. Indriksone.
