9.2 °C
“Vai bijušais prezidents Donalds Tramps ir risks [NATO līguma] 5. pantam?” – tādu ļoti tiešu jautājumu Latvijas premjerministrei Evikai Siliņai 2024. gada martā, astoņus mēnešus pirms ASV prezidenta vēlēšanām, uzdeva amerikāņu domnīcas “Atlantic Council” organizētās diskusijas vadītājs, CNN žurnālists Orens Libermans, uz ko saņēma koķetu pretjautājumu: “Kā jūs domājat?”.
Zālē atskanēja smiekli, kuriem piebalsoja arī jautātājs, piebilstot, ka viņš te ir tas, kas uzdod jautājumus, taču tālākā saruna aizvirzījās prom no Trampa iespējamās uzvaras vēlēšanās uz vispārīgāku NATO lomas apspriešanu.
Latvijas amatpersonas ir bijušas ļoti piesardzīgas, izsakoties par iespējamo ASV vēlēšanu iznākumu un tā sekām, taču 6. novembra rītā gan premjere Evika Siliņa, gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajā tīklā “X” pasteidzās apsveikt Trampu ar uzvaru, lai gan tobrīd balsu skaitīšana vēl formāli turpinājās.
"Apsveicu Donaldu Trampu ar uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās! Latvijas prioritāte ir turpināt stiprināt transatlantiskos sakarus. Mēs paļaujamies uz spēcīgu ASV vadību pasaulē. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris un spēcīgais NATO sabiedrotais. Latvija aizsardzībai tērē virs 3%,” angļu valodā rakstīja Siliņa.
Zīmīgs ir pēdējais teikums, kas atgādina, ka Tramps savas pirmās prezidentūras laikā īpašu uzmanību pievērsa tam, kuras NATO valstis pilda savas saistības un nodrošina vismaz 2% no IKP aizsardzībai. Tramps bieži uzsvēris, ka negatavojas aizsargāt tos, kas “nemaksā rēķinu”. Baltijas valstis šajā ziņā var uzskatīt par teicamniecēm, ko Tramps arī savulaik atzinīgi novērtēja, piemēram, 2018. gadā uzaicinot uz Balto namu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentus un sveicot viņus simtgades jubilejā. Noprotams, ka pašlaik tiek liktas cerības uz to, ka Republikāņu partijas politika šajā ziņā būs konsekventa, joprojām īpašu uzmanību pievēršot tieši aizsardzības finansiālajam aspektam.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs par iepriekšējo Trampa prezidentūras periodu atgādināja vēl tiešāk, pie sava ieraksta pievienojot bildi, kur viņš (tolaik vēl kā ārlietu ministrs) redzams kopīgā bildē ar Donaldu Trampu un viņa dzīvesbiedri Melāniju. "Apsveicu ASV ievēlēto prezidentu Donaldu Trampu, ceram uz sadarbību ar jums, lai stiprinātu divpusējās attiecības un transatlantisko partnerību. Eiropai ir vajadzīgas spēcīgas ASV, un ASV ir vajadzīga spēcīga Eiropa. Latvija ir un būs spēcīgs un uzticams ASV partneris," raksta Rinkēvičs.
Var teikt, ka šāda nogaidoša reakcija, vienlaikus cenšoties atrast optimistiskus aspektus notikušajā, raksturo Latvijas politikas “pamatstraumes” attieksmi. Protams, ir arī citas, kas atbilst tam, kādu vietu politiskajā spektrā ieņem paudējs. No “progresīvo” puses ir vilšanās, kā arī mēģinājumi dramatizēt notikušo. Piemēram, Saeimas deputāte no partijas “Progresīvie” Mairita Lūse raksta: “ASV vēlēšanu iznākums ir briesmīgs ASV, Latvijai, Ukrainai, videi, sievietēm, LGBTQ+ tiesībām un vienkārši cilvēcīgumam. Eiropai jābūt stiprai un jāstrādā kopā. Arī individuāli, pēc tam, kad esat aptvēruši notikušo, rīkojieties! Stājieties NVO vai partijās! Mums šis ir jāiztur!” Līdzīgu nožēlu pauž arī citi šī politiskā spārna pārstāvji, taču ne tie, kas ir vadošos amatos – piemēram, “Progresīvo” ministri vēlēšanu iznākumu nav komentējuši.
Savukārt neslēptu sajūsmu par ASV vēlēšanu iznākumu pauž populistiskās partijas “Latvija pirmajā vietā” politiķi. Partijas līderis Ainars Šlesers Trampa tēlu atklāti ir izmantojis savās PR kampaņās, bet pēdējā laikā tas tiek darīts arvien tiešāk. Piemēram, Šlesers soctīklos publicēja fotokolāžu, kur viņš redzams blakus Trampam, savukārt viņa partijas biedri 6. novembrī pie parlamenta ēkas bildējās ar sarkanām cepurītēm “Make America Great Again”.
Šlesers politiski mēģina pasniegt sevi kā Trampa līdznieku, cerot, ka tas viņam palīdzēs gūt panākumus nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kurās “LPV” līderis grib kļūt par galvaspilsētas Rīgas mēru. Eiropas Parlamentā partija “Latvija Pirmajā vietā” ir pievienojusies Ungārijas premjera Viktora Orbāna rosinātajai politikas grupai “Eiropas Patrioti”.
“Tieši Orbāna attiecības ar Trampu nodrošinās, ka “Eiropas Patriotiem” būs cieša sadarbība ar ASV,”
iepriekš paudis Šlesers.
Ārpolitikas eksperti Latvijā savos vērtējumos pagaidām ir diezgan atturīgi par to, ko gaidīt no Trampa otrās prezidentūras. Rīgas Stradiņa universitātes lektors, analītikas un risku vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis ziņu aģentūrai LETA norādījis, ka pagaidām neesot zināms pilnais prezidenta administrācijas saraksts, tostarp tas, kas varētu ieņemt aizsardzības sekretāra un valsts sekretāra amatu. Viņš atgādina, ka iepriekšējā Trampa administrācijā "bija cilvēki, kuri izprot Baltijas valstu drošību un Ukrainas stāstu". Eksperta vērtējumā, jārēķinās ar ASV sabiedrības polarizāciju, kas arvien vairāk varētu mainīt tās fokusu no ārpolitikas uz iekšpolitiku. "Mums pašiem ir jādara savs mājasdarbs. (..) Tādi jautājumi kā [karš] Ukrainā, kas ir absolūti mūsu drošību ietekmējoši, galvenokārt būs uz mūsu pašu pleciem," uzskata Vargulis. Savukārt militārais eksperts, Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš atgādina, ka, Trampam pirmo reizi kļūstot par ASV prezidentu, Krievija par to priecājās, taču drīz vien Trampa lēmumi tai sagādāja "aukstu dušu", jo bijuši neparedzami.
Bijušais Aizsardzības ministrijas valsts seketārs Jānis Garisons LETA norādījis: “Kopumā Trampa prezidentūra būs izaicinājumiem bagāts periods, bet vienlaikus tas, iespējams, ir būtisks, lai eiropieši sāktu domāt nopietnāk par savu drošību, nevis tikai paļautos uz ASV kā galveno drošības īstenotāju.”
Aptauja
Kuru kandidātu labprātāk redzētu ASV prezidenta amatā?
