20.2 °C
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā vasaras izstāžu sezonā līdz 25. augustam apskatāma latviešu mākslinieku grupas darbu izstāde "Ak, figūra, ar ko tu vakardien draudzējies?". Izstādē par vienojošo elementu šoreiz ticis izvēlēts nevis kāds naratīvs, bet gan figūra un tās interpretācija. Figūra šajā gadījumā ir kā simbols, stāstu nesēja un ir sastopama tiešākajā un visplašākajā nozīmē, apdzīvojot kā klasiskās glezniecības, grafikas un tēlniecības formas, tā arī ilustrāciju, fotogrāfiju, video sekvences un ir pat mākslīgā intelekta ģenerēta.
Kā lasāms izstādes kuratores, mākslas zinātnieces un Jūrmalas mākslas stacijas "Dubulti" vadītājas Ingas Šteimanes veidotajā ekspozīcijas aprakstā: "Figūra ir attēlošanas prakses sākotne – mākslas teritorijas dzimšana uz alu sienām. Tāpat figūra ir simbolisku nozīmju nesēja kopš senām kultūrām. Mūsdienās figūra joprojām ir klasisko mākslas pamatu vingrinājums – stāvoša, sēdoša un guļoša, tā redzama studentu darbos. Tehnoloģiju un konceptu attīstība pārplūdina mākslas teritoriju un izspiež figūru no centra. Figūra dažādojas un migrē. Laikmetīgajā mākslā figūru miriādes kā sašķelts kontinents dreifē iespēju un apdraudējumu okeānā. Figūra maskējas, provocē, cīnās un pašiznīcinās. Tā ir piedzīvojusi modernisma deformāciju un noliegumu. Tā ir evolucionējusi no veseluma uz fragmentārismu, no antīka holisma uz psihoanalītisku sašķeltību. Visbeidzot tā ir politizēta un kļuvusi par socioloģisku dokumentu, par pierādījumu politiskajās cīņās."
Mākslinieku skaits, kas pārstāvēti šajā izstādē, ir diezgan kupls – divdesmit viens autors, vieni no spilgtākajiem latviešu laikmetīgajā mākslā, turklāt dažādu paaudžu, mākslas valodu un ideju ievērojamākie pārstāvji. Ekspozīcija veidota, apvienojot krasi atšķirīgu izteiksmes līdzekļu mākslas darbus un pretnostatot tos, taču, neskatoties uz to saturisko un tehnisko dažādību, kas, ticu, bieži vien ir izaicinošākais process grupas izstāžu veidošanā, tie tomēr telpā labi "sadzīvo" un drīzāk harmoniski un simbiotiski viens otru papildina.
Izstādes ekspozīcija ir iekārtota četrās nosacītās daļās ar atsevišķu ievadu – Kristapa Epnera 12 minūšu garu videodarbu "Virve", kuru papildina objekts – gaisā sastindzis vingrinājumu matracis ar virvi, kā arī izstādes apraksts.
Meditatīvi ritmisks un hipnotisks ir tam sekojošais otrais Epnera darbs "Vingrinājumi", arī šis darbs ir videoinstalācija – te redzami dažādi bērni un jaunieši savā ikdienas ķermenisko prakšu rituālā jeb vingrošanas treniņā (kas, patiesību sakot, drīzāk liek aizdomāties par garīgajām praksēm un visu laicīgo), kur atkal un atkal jānoslīpē savu kustību tehnikas – tikai pie absolūtas enerģijas koncentrēšanas, kā arī sava ķermeņa apzināšanās laikā un telpā tas kļūst iespējams. Ķermeņi te lielākoties atrodas mums visneierastākajos stāvokļos, teju levitējoši šķietami blīvajā gaisā – apbrīnas vērti figuranti.
Darbs trāpīgā veidā norāda arī uz mūsdienu sasteigtību, tāpēc iesaku izaicināt sevi un visu 16 minūšu garo video tomēr noskatīties. Šī darba nošķirtība atsevišķā telpā tikai pastiprina tā smalko vizuālā kadrējuma un skaņas saspēli, noskaņu dimensiju, kas metodiski izstādē ievelk un var sākties ceļojums tālāk pa anfilādi.
Papildinot apcerīgos videodarbus, seko divas ideālistiskas un reizē ironiskas Jāņa Mitrevica lielformāta gleznas "Cīņa ar pūķi" un "Eņģeļa pieskāriens" – abos darbos figurē vīrieša eņģeļa tēls. Kriša Salmaņa trīs minūšu garajā video dokumentēta autora performance "Beigas", kur ar papīra naža palīdzību mākslinieka miesā tiek secīgi iegriezti burti, izveidojot vārdu, kas reizē ir darba nosaukums. Viegla humora un zināmas atjautības piepildīts darbs, kas bodyart kustību parāda ne tik fatālā gaismā, kā ierasts.
Turpat blakus Diānas Adamaites 20 dzelteno metafizisko zīmējumu sērijas abstraktā forma liek "iespringt" un meklēt figūru arī te, kaut šajā gadījumā tā varbūt ir vien kā atbalss.
