Nacionālais simfoniskais orķestris — izaicinājumu priekšā

LNSO mājvieta – Lielā ģilde – slēgta renovācijai, bet no 2025. gada jūnija orķestrim būs jālūkojas pēc jauna mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta.

Tas nu ir noticis – ar trešo piegājienu Lielā ģilde slēgta renovācijai. Kādi muzikāli notikumi Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO) paredzēti šajā vasarā? Kur tas turpmāk strādās un muzicēs? Un kāda pēc renovācijas izskatīsies pati Lielā ģilde?

Maijā izskanēja LNSO pēdējie koncerti Lielajā ģildē, kura nu slēgta renovācijai, taču atgriezties restaurētajā ēkā ieplānots jau pēc diviem gadiem – 2026. gada rudenī – ar LNSO simtgadei veltītu koncertu.

Kas notiek ar Rīgas filharmoniju, un kas mainīsies Lielajā ģildē?

Kā zināms, nākotnē LNSO pastāvīgā mājvieta paredzēta Rīgas filharmonijā, kuru iecerēts atklāt 2029. gadā un kurp tad no jau renovētās Lielās ģildes uz visiem laikiem pārcelsies arī orķestris. Rīgas filharmonija šobrīd ir sarunu procesā par projektēšanas darbu līguma slēgšanu ar arhitektiem. Notiek projektēšanas darbu izmaksu aplēses. Pēc tam tiks izstrādāts būvprojekts un būs skaidras projekta izmaksas, un tad varēs ķerties klāt būvdarbiem. Filharmonijas projektu paredzēts finansēt, sadarbojoties valstij un pašvaldībai, šajā gadījumā – Rīgas domei.

Indra Lūkina.

Foto: Publicitātes

Kad notika pirmais mēģinājums iziet no Lielās ģildes, LNSO darba procesam tika pielāgots viens Dailes teātra halles gals, bet, kā saka LNSO direktore Indra Lūkina, "tā jau ir vēsture". Tiesa gan, teātra publika vizuāli baudīt šo vēsturi varēs vēl ilgi.

Nu LNSO mēģinājumiem iemantota mājvieta Kongresu namā, kas publikai tagad ir slēgts un tiek gatavots renovācijai, pēc kuras tas pārvērtīsies par Rīgas filharmoniju. Orķestra mēģinājumi notiks Kongresu nama Lielajā zālē. Tur ir daudz telpu arī mazākiem sastāviem un individuāliem mēģinājumiem. Varētu sacīt, ka tādējādi orķestris "iesilda" savu nākotnes mājvietu.

Raksturojot Lielo ģildi, brīnišķīgu ēku, apveidā, kādu pazīstam jau sešdesmit gadus, varētu teikt, ka tā atrodas uz 14. gadsimta pamatiem, kurus var redzēt, nokāpjot lejā. Paceļoties augstāk, ienākam 17. gadsimtā, tālāk – jau divdesmitajā gadsimtā, un pēc renovācijas iesoļosim 21. gadsimtā. Lielajā ģildē ir saglabājušās milzīgas kultūrvēsturiskas vērtības, ar kurām saistīti ārkārtīgi interesanti stāsti un vietas.

Indra Lūkina stāsta, ka renovācijas mērķis ir panākt pieejamību vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri daudzus gadus nav varējuši apmeklēt koncertus augsto kāpņu dēļ. Pēc renovācijas publikai būs savs lifts un izpaliks garais kāpiens uz zāli un īpaši – balkonu. Būtiska ir arī energoefektivitātes uzlabošana namā, saglabājot kultūrvēsturisko ēkas vērtību.

Zane Korola.

Foto: Publicitātes

"Uzņemties izstrādāt šo pārbūves projektu bija liels izaicinājums no daudziem aspektiem – daudzie gadsimti, kas apvienoti šajā namā, daudzie ēkas stāvi, kā arī dažāda veida tehniskie un kultūrvēsturiskie ierobežojumi. Bija jāatrod pareizais risinājums, kas apmierinātu gan orķestra, gan klausītāju vajadzības, gan Kultūras mantojuma pārvaldes, gan Rīgas būvvaldes prasības. Visnotaļ sarežģīts uzdevums. Viens no projekta mērķiem un uzdevumiem bija arī palielināt sēdvietu skaitu Lielajā zālē, taču skaidrs, ka to izdarīt nav vienkārši, jo nekādas būvapjoma izmaiņas nebija pieļaujamas, bet vienlaikus bija jārada būtiski uzlabojumi ēkas loģistikai un arī cilvēku mobilitātei šajā namā. Būtisks trūkums, kas līdz šim traucēja ģildei pilnvērtīgi funkcionēt, ir kravas lifta neesamība, kas ierobežo mūzikas instrumentu un apskaņošanas aparatūras transportēšanu uz skatuvi un no tās. Tagad tāds lifts paredzēts. Ieplānots būtiski uzlabot pašu mūziķu telpas – sakārtojot gan mājinieku (LNSO) darbavietas un garderobes, gan viesmākslinieku atpūtas telpas," stāsta Lielās ģildes arhitektūras koncepcijas idejas autore, arhitekte Zane Korola (inženieru birojs "CMB").

Lielākie pārbūves darbi skars tieši Lielo zāli, kas saistīts ar vienu no jau minētajiem projekta mērķiem – palielināt sēdvietu skaitu. Līdz ar to zālē bija nepieciešama arī lielāka gaisa telpa un tās kubatūra. Tādēļ, lai atvērtu gaisa telpu, nācās atteikties no esošajiem iekārtajiem akustiskajiem griestiem. [Tiesa, uz lielu vietu skaita palielinājumu cerēt nevar. Līdz šim Lielās ģildes zālē bija 699 sēdvietas, bet pēc renovācijas paredzētas 730. – V. K.]

Diemžēl trīs koncertvietu pēc renovācijas Lielajā ģildē nebūs. Lielā zāle un Minsteres zāle darbosies ar tādu pašu plānojumu un funkciju kā līdz šim, bet Baltā zāle daļēji tiks atvēlēta mākslinieku vajadzībām.

Tātad – Lielā zāle ir tā ēkas daļa, kas izmainīsies visvairāk, bet, protams, nav aizmirsts arī par kasu zonu, lai atvieglotu biļešu iegādes iespējas, kā arī garderobes telpām un visu, kas saistīts ar labierīcībām pagraba zonā, kuras arī paredzēts pārbūvēt un pielāgot mūsdienu prasībām.

"Svaigs gaiss tiks nodrošināts ne vien Lielajā zālē, bet arī mākslinieku darba telpās. Būtiski, ka arī bibliotēka pēc renovācijas atradīsies citā vietā ēkā. Ņemot vērā, ka Lielajā ģildē jau ir vairāku manu kolēģu, arhitektu veikumi, arī, piemēram, Modra Ģelža izveidots interjers un arhitektūra, tas prasa respektu un cieņu arī pret šo samērā jauno mantojumu. Lielās zāles interjerā būs jūtama saikne ar vēsturiski autentisko zāles interjeru – tikai citā materialitātē.

Jaunais Lielās zāles arhitektoniskais tēls ir refleksija par zāles 19. gadsimta risinājumiem, kad sienu un griestu apdare tika veidota ar grezniem koka panelējumiem, kas sākotnēji tika iecerēti cinkā. Panelējuma principi tika pielietoti arī 20. gadsimta ēkas pārbūvē, proti, otrā stāva vestibila apdarē.

Tagad mana izvēle zāles griestus veidot ar gaisīgiem metāla panelējumiem ir saistīta ar akustiskajām prasībām palielināt skatītāju sēdvietu skaitu zālē, bet vienlaikus tas ļauj gaisam netraucēti plūst pa visu telpu, padarot zāli vieglāku, smalkāku, kas vairāk tuvojas mūzikas instrumentu uzbūves raksturam," stāsta arhitekte Zane Korola. "Viss kopā tas bija liels izaicinājums atrast kompromisu un piedāvāt risinājumus, kas spētu sadzīvot gan ar vēsturisko mantojumu, gan to papildināt ar mūsdienīgu funkciju un efektivitāti, kas nepieciešama gan ēkas lietotājiem, gan apmeklētājiem. Izaicinājumu patiešām daudz!"

"Dievu mijkrēslis" un "LNSO vasarnīca"

Kaut arī vasara nupat pilnbriedā, būtu aplami sacīt, ka LNSO devies atpūtā. Orķestra direktore Indra Lūkina izceļ divus būtiskus muzikālus notikumus.

Pēc dažām dienām, 3. augustā, piepildīsies sens LNSO mākslinieciskā vadītāja Tarmo Peltokoski sapnis – orķestris piedalīsies Riharda Vāgnera operu tetraloģijas "Nībelunga gredzens" noslēdzošās operas "Dievu mijkrēslis" koncertuzvedumā Cēsu mākslas festivālā. [Vairāk par to – 2. lpp. "Kultūrzīmju" izvēle.]

Savukārt mēneša beigās – no 23. līdz 25. augustam – desmito reizi īstenosies sens orķestra sapnis – festivāls "LNSO vasarnīca", kas šoreiz atkal notiks Rēzeknes "Gorā", iemīļotā koncertzālē, kur šogad atkal atzīmēs "Baltijas ceļa" jubileju – jau 35. gadadienu –, kas tiek svinēta 23. augustā. Šajā dienā festivālu atklās Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris ar iecienīto pianistu Luku Geņušu Maestro Gintara Rinkēviča vadībā. Programma būs visai klasiska – Bēthovens, Ravēls, Čurļonis.

Nākamajā vakarā Gustava Mālera Trešās Simfonijas atskaņojumā Andra Pogas vadībā piedalīsies lietuviešu mecosoprāns Justīne Gringīte un Latgales apvienotais koris. Var teikt, ka šovasar festivāls "LNSO vasarnīca" būs ar visnotaļ Latgales piesitienu.

Vērts izcelt ļoti īpašu projektu, kas domāts ģimenēm ar bērniem un kurā iesaistīsies LNSO kamerorķestris sadarbībā ar Rīgas 1. bērnu pamatskolas perkusionistu ansambli. Tiks piedāvāta muzikāla izrāde jeb muzikāls sapnis "Japānas pasaka", ko stāstīs Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs. Skaņdarbu raksta komponists Rihards Zaļupe. Kā saka Indra Lūkina, tas orķestrim ir sirds darbs un domāts bērniem ar īpašām vajadzībām: "Ja mēs viņiem dodam iespēju atklāt savus mākslinieciskos talantus, viņi var ļoti daudz." Rēzeknē šī programma tiks spēlēta "Gora" Mazajā zālē, bet rudenī arī Rīgā.

Un trešajā koncertā, kas notiks 25. augustā, pie diriģenta pults stāsies Jānis Stafeckis, kurš ir dzimis un audzis tuvu Rēzeknei un kuram "Gors" ir viena no pirmajām skatuvēm.

"Programmu veidoju, balstoties uz manis ļoti cienītā komponista Jura Karlsona pirms septiņpadsmit gadiem radītu skaņdarbu "Vakarblāzma", saka diriģents Jānis Stafeckis. "Toreiz komponists visai skumīgi izteicās, ka interese par tradicionālo kultūru un latgaliešu tautasdziesmām arvien iet mazumā, taču izrādījās, ka viņam nebija taisnība. Rēzeknes vidusskolā darbojas tradicionālās mūzikas nodaļa, kur jaunieši pēta gan Latgales kultūru, gan tradicionālo muzicēšanu. Tā 25. augusta koncertā caur "Vakarblāzmu" un Jāņa Ivanova mūzikas citātiem un lielo ieguldījumu mūzikā nonāksim arī pie seniem dziedāšanas slāņiem, kuri izmantoti Edgara Cīruļa (klavieres), Jāņa Rubika (kontrabass) un Rūdolfa Dankfelda (bungas) džeza trio skaņdarbā. Piedalīsies arī tradicionālās mūzikas nodaļas audzēknes, sešas dziedātājas. Savukārt "Dzeguzītes" dziesmu dziedās soliste Liene Skrebinska."

Jaunā LNSO sezona

Jauno rudens/ziemas sezonu LNSO sāks septembrī un visai neikdienišķi. Sezonas atklāšanas koncerti tiks spēlēti trīs dažādās vietās.

19. septembrī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē orķestra nākamās sezonas rezidējošā māksliniece Vineta Sareika sniegs kamermūzikas programmu kopā ar LNSO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Tarmo Peltokoski, kuru šoreiz redzēsim un dzirdēsim pianista ampluā. Ar nākamo sezonu orķestris uzsāks jaunu tradīciju – ieviesīs rezidējošā mākslinieka statusu. Kā pirmā tā būs vijolniece Vineta Sareika, Berlīnes filharmonijas orķestra koncertmeistare, kura nākamā gada pavasarī vadīs arī koncertu ar stīgu sastāvu. Nākamajā dienā, 20. septembrī, orķestris dosies uz Lietuvu, kur savu sezonu atklās Viļņas jaunajā, nesen renovētajā koncertzālē.

"Tā kā mūsu sadarbība ar Lietuvas Valsts simfonisko orķestri ir sena, jau daudzkārt esam viesojušies pie viņiem un viņi pie mums, šī būs draudzīga apmaiņa, jo mūsu festivālu "Vasarnīca" jau būs atklājis orķestris no Viļņas diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā," stāsta Indra Lūkina." Savukārt mēs nu dosimies uz Viļņu, bet nākamajā dienā, 21. septembrī, to pašu sezonas atklāšanas programmu spēlēsim "Gorā" Rēzeknē. Viļņas koncertzāli pagaidām esam redzējuši tikai fotogrāfijās, bet zāle izskatās ļoti iespaidīgi, un arī mūsu lietuviešu kolēģi stāsta, ka akustika tur esot brīnišķīga."

Jaunās dzīves stratēģija

Jau sezonas atklāšanas koncerti iezīmē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra turpmāko dzīves stratēģiju. Vismaz turpmākos divus gadus LNSO nebūs vienas konkrētas koncertu mājvietas, kāda līdz šim bija Lielā ģilde. Turpmāk Rīgā simfoniskos koncertus LNSO spēlēs "Hanzas peronā". Publikai neesot jābaidās, ka tā nav īsta akustiskā zāle, jo akustiskie inženieri to maksimāli pielāgojuši simfoniskajiem koncertiem un arī skatītāju vietu skaits būs tikpat liels kā ģildē, pat izmantojot tikai divas trešdaļas no "Hanzas perona". Savukārt kamermūzikas koncerti notiks mūzikas namā "Daile", jau iemīļotā mazo sastāvu muzicēšanas vietā. Viens vienīgs koncerts septembra sākumā notiks Rīgas Latviešu biedrības namā. Īpašs ne tikai vietas, bet arī mākslinieciskās programmas ziņā, jo ar LNSO uzstāsies somu mūzikas leģenda, somu diriģēšanas tēvs Jorma Panula, kurš būs ieradies Rīgā gan strādāt ar LNSO, gan sniegt meistarklases Latvijas jaunajiem diriģentiem. Redzēt Jormu Panulu pie LNSO pults varēsim, pateicoties Tarmo Peltokoski, kurš uzaicināja savu profesoru, pirmo un, domājams, svarīgāko skolotāju, kurš piekritis atbraukt uz Rīgu savā cienījamā vecumā.

Ārpus Rīgas koncerti turpmāk notiks Cēsīs, Ventspilī, "Gorā" Rēzeknē, Jūrmalā un arī Liepājā. Programmas tiks pielāgotas vietām un vietas programmām.

Kurš nomainīs Tarmo Peltokoski?

Jaunajā sezonā LNSO būs pārstāvēti daudzi latviešu diriģenti. Pirmoreiz pie LNSO pults "Lenesona" programmā stāsies Māris Kuģis, diriģēs Oskars Mitrēvics un Aivis Greters. Un, protams, arī pieredzējušie diriģenti – Māris Sirmais Garīgās mūzikas festivālā, kur LNSO piedalīsies Brukneram veltītā programmā. Diriģēs arī iepriekšējais orķestra mākslinieciskas vadītājs Andris Poga, viesosies goda diriģents Vasilijs Sinaiskis un, protams, Tarmo Peltokoski, kuram saskaņā ar līgumu nākamā sezona, kas sāksies šoruden, būs trešā un noslēdzošā LNSO galvenā diriģenta postenī. Šajā statusā šo talantīgo un spilgto mākslinieku pēdējo reizi pie LNSO pults redzēsim 2025. gada jūnijā koncertā Dzintaru koncertzālē. Līdz ar to LNSO priekšā jauns izaicinājums – lūkoties pēc jauna mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta.

Indra Lūkina par situāciju saka: "Varu publiku mazliet nomierināt, apliecinot, ka Tarmo Peltokoski no mums pavisam nešķirsies. Ar viņu turpināsim sadarbību kā ar diriģentu, bet, protams, lūkojamies pēc jauna mākslinieciskā vadītāja un skatāmies arī ārpus Latvijas. Izvēle notiks tāpat, kā pieņemts orķestriem visā Rietumu pasaulē. Es kā orķestra direktore uzrunāju kandidātu, bet galīgais lēmums tiek pieņemts pēc visu orķestra mūziķu balsojuma. Piemēram, Andris Poga savulaik piekrita kļūt par māksliniecisko vadītāju tikai ar noteikumu, ja par viņu nobalso visi mūziķi."

Vaicāta, cik ilgi orķestris var strādāt bez mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta, Indra Lūkina sacīja, ka tas nav strikti noteikts ar likumu. Bet ir skaidrs, ka pēc tāda talanta kā Tarmo Peltokoski kā orķestra, tā publikas gaidas un vēlmes ir ļoti lielas.

Tiks turpināta arī tradīcija ar rezidējošiem komponistiem. Nākamajā sezonā tas būs Artūrs Maskats un sezona tiks atklāta ar viņa "Tango", orķestrim viesojoties jau minētajā sezonas atklāšanas koncertā Viļņā 20. septembrī Tarmo Peltokoski vadībā.