Light rain 5.2 °C
C. 14.11
Fricis, Vikentijs
SEKO MUMS
Reklāma
Niklāvs Strunke. "Kapri. Palazzo a Mare". 1925. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija.
Niklāvs Strunke. "Kapri. Palazzo a Mare". 1925. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija.
Foto: Normunds Brasliņš/Publicitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Reklāma

Godinot Niklāvu Strunki 130. jubilejā

"Niklāvs Strunke ir viens no visnozīmīgākajiem latviskās gara pasaules tulkiem latviešu tēlotājmākslā. Tas ir liels un svēts pienākums – būt par savas tautas dzīves un zemes ziņas tulku. Viņš bija ne vien izteikts latviskā gara interprets, bet arī ļoti daudzpusīgs mākslinieks."

Tā par mākslinieku Niklāvu Strunki (1894–1966) 1966. gada 29. oktobrī, atvadoties no mākslinieka, kurš bija aizgājis mūžībā savā Romas dzīvoklī, rakstīja izdevums "Latvija Amerikā".

Jau no 4. oktobra līdz 20. novembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā apskatāma izstāde "Čau, Niklāv Strunke!", kas tapusi kā sveiciens un veltījums māksliniekam 130. dzimšanas dienā. Daudzpusīgais Niklāvs Strunke ir viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu starpkaru modernistu pirmajā paaudzē – gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs un grāmatu ilustrators, darbojies dekoratīvajā un lietišķajā mākslā, rakstījis par mākslu, tādējādi atstājot ievērojamu radošo mantojumu.

Dzimis un kā karavīra dēls pirmos dzīves gadus pavadījis tēva dienesta vietā – Polijas pilsētiņā Gostiņinā, uz savu dzimteni – Vaidavas ciema "Palmēniem" – Niklāvs atceļoja 1903. gadā, bet vēlāk Valmierā mācījās Liepiņa proģimnāzijā kopā ar Valmieras puikām Pāvilu Rozīti, Jāni Kārkliņu, Linardu Laicenu. Te vienpadsmit gadu vecumā, pamudinot pievērsties mākslai, notika liktenīga sastapšanās ar mākslinieku Teodoru Ūderu, te viņš apguva latviešu valodu un sāka apzināties savu latvietību. "20. gadsimta vēstures un paša biogrāfijas krasie pavērsieni slavenāko latviešu "itāli" aizveda no Vaidavas līdz Romai. Saiknes ar abām šīm viņa mūža gaitā nozīmīgajām vietām, tāpat kā ar emigrācijā par otru dzimteni atzīto Itāliju, ir apzināti akcentētas un atspoguļotas šajā izstādē," stāsta izstādes zinātniskā konsultante, mākslas vēsturniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja Dr. art. Aija Brasliņa. Laikabiedru vidū viņš bija pazīstams arī ekscentriskā paštēla, piparotās valodas un uz Rīgu atvestā itāliskā sveiciena "čau" dēļ.

Niklāvs Strunke. "Pilsēta (Ainava)". 1919. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija.

Izstādē apskatāmas dažādu daiļrades periodu liecības – eļļas gleznas, akvareļi, zīmējumi, oriģinālilustrācijas un fotogrāfijas. LNMM projektā piedalās ar 25 mākslas darbiem un 25 fotoreprodukcijām, arī – pēdējā laika jaunieguvumiem no Strunkes ģimenes krājuma.

Jāņa Krieva pagājusī nākotne

No piektdienas, 18. oktobra, līdz 26. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāma ievērojamā latviešu dizainera un vides mākslinieka Jāņa Krieva pirmā retrospekcija "Pagājusī nākotne" (kurators Vilnis Vējš), kas daudzpusīgi iepazīstina ar viņa sniegumu dizainā, kinētikas, vides un interjera mākslā.

Jānis Krievs (1942–2016) bija viens no spilgtākajiem latviešu grafiskā dizaina, vides un interjera māksliniekiem un kinētiskās mākslas pārstāvjiem. Ir mākslas vēsturnieki, kas uzskata, ka viņa paveiktais ir cienīgs nostāties vienā rindā ar Riharda Zariņa, Anša Cīruļa, Jūlija Madernieka un citu pirmskara dizaina klasiķu, kā arī pēckara laikabiedru – avangardiskās arhitektes Martas Staņas, dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķa un praktiķa Valda Celma – vārdiem. Autora radošajam mantojumam ir īpaša, izcila vieta Latvijas dizaina vēsturē, un tā lielākā daļa glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā.

Reklāma
Reklāma

Viņa nozīmīgākie dzīvē īstenotie objekti – Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas vides dizains un stacijas pulksteņa kinētiskais risinājums, Daugavpils kultūras pils skatuves kinētiskā siena, Dzelzceļnieku kultūras pils kinētiskais objekts un skatuves cilnis, Rīgas Sporta pils foajē interjers u. c. – līdz mūsdienām nav saglabājušies. Jānis Krievs ir šī laikmeta protagonists, kurš pratis adaptēt laikmeta pretrunas: no vienas puses – plānveida ekonomikā pieejamos resursus un varas interesi tos ieguldīt jaunu publisko telpu radīšanā (īpaši saistībā ar 1980. gada Maskavas olimpiskajām spēlēm), no otras – latviešu mākslinieku orientāciju uz Rietumu dizaina paraugiem, progresīvajām idejām un novatorismu.

Saklausot nākotni

No piektdienas, 18., līdz 25. oktobrim, tradicionāli uzmanību vēršot uz mūsdienu skaņumākslas daudzveidību, skanēs Latvijas Komponistu savienības organizētais jaunās mūzikas festivāls "Arēna", vienā arēnā uzstāties aicinot spilgtākos pašmāju un ārzemju atskaņotājmāksliniekus un kolektīvus.

Piektdien, 18. oktobrī, "Arēnu" LNB Ziedoņa zālē ar koncertu "Laika poētika" ieskandinās valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", pie diriģenta pults stājoties tā daudzpusīgajam mākslinieciskajam vadītājam Normundam Šnē. Koncerta lielākā intriga būs Platona Buravicka jaundarbs – vijoļkoncerts "Vakuuma domēni", kura solopartija rakstīta Magdalēnai Gekai.

Pārsteigumiem piesātināts būs arī festivāla otrais vakars 22. oktobrī – koncerts "Kosmosa stabules" Reformātu baznīcā. Tā pirmā daļa atvēlēta JVLMA kompozīcijas nodaļas jauno talantu svaigākajiem veikumiem, bet otrā – unikālajam franču muzikālajam brīnumam "Erwan Kerawec Ensemble", kurā apvienojušies četri Bretaņā sakņotu dažādu dūdu paveidu spēles lielmeistari.

Paralēli koncertiem no 19. līdz 25. oktobrim būs arī iespēja paviesoties galerijā "Istaba", kur Mika Magones kūrētajā "Arēnas istabā" ik dienu notiks sarunas par un ap festivāla programmu, kā arī nelieli koncerti.

Ilzes Laizānes meditācija

Ilzes Laizānes personālizstāde "Ābolu gads".

Mākslas galerijā "Bazar’t" līdz 31. oktobrim atvērta mākslinieces Ilzes Laizānes personālizstāde "Ābolu gads", kurā apskatāmi vairāki eļļas tehnikā veidoti darbi, kas tapuši gan pēdējos gados, gan šovasar.

Artūra Virtmaņa apokaliptiskā pastorāle

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra galerijā atklāta jauna ekspozīcija, kas šoreiz ir Artūra Virtmaņa jaundarbs "Pastorāle". Tā ir mākslinieka versija par idilles un vētras kontrastu, kas prezentēta laikmetīgas pastorāles garā.

Aptauja

Kā vērtējat LASI.LV rakstu kvalitāti?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma