24 °C
Katrīna Neiburga ir viena no nozīmīgākajām un produktīvākajām māksliniecēm Latvijas laikmetīgās mākslas laukā. Veidojusi videodarbus, arī mūzikas video, uzņēmusi filmas, radījusi scenogrāfijas un projekcijas operai un teātrim, darbojusies instalācijas, objektu mākslas un performances žanrā. Saņēmusi nozīmīgas kultūras balvas. Katra viņas personālizstāde nenoliedzami ir Notikums Latvijas vizuālajā mākslā, kas noteikti jāredz.
"Sologāmija" – tā nosaukts jaunākais Katrīnas Neiburgas uznāciens, kas no sestdienas, 8. jūnija, līdz 4. augustam būs apskatāms Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē.
Izstādes neparastā nosaukuma pamatā ir vēsturisks fakts: 1993. gada decembrī amerikānietes Lindas Beikeres radinieki un tuvākie draugi saņēma īpatnēju uzaicinājumu uz kāzām, kurās nebija paredzēta līgavaiņa klātbūtne. Kāzu ceremonijā, kas norisinājās viņas 40. dzimšanas dienā, 75 viesu un septiņu līgavas māsu klātbūtnē Linda salaulājās pati ar sevi, uzsverot, ka tas nav ne skumju vadīts, ne feministisks akts. Pasaules laulību vēsturē Lindas Beikeres kāzas tiek minētas kā viens no pirmajiem sologāmijas gadījumiem mūsdienu sabiedrībā. Šim piemēram 2003. gadā sekojusi arī Dženifera Hoza, bet 2022. gadā plašu rezonansi medijos izraisīja indiešu blogeres Kšamas Bindu paziņojums par tradicionālu hindu kāzu ceremoniju pašai ar sevi.
Personālizstādē, kas pievēršas sologāmijas izpētei un šīs parādības interpretācijām, Katrīna Neiburga caur emocionālu piesātinājumu un vieglu ironiju reflektē sev raksturīgā atvērtumā un personīgās pasaules irdinājumā. Vairākās video epizodēs autore radījusi pietuvinātu pašnovērojumu dažādās ikdienas situācijās. Pieejama arī sologāmijas rokasgrāmata, kurā apkopotas vairāku kultūras personību refleksijas par šo tēmu. Izstādes kuratore Auguste Petre ir neatkarīga profesionāle, galerijas "ASNI" līdzdibinātāja un vadītāja. Nozīmīgāko pēdējā laika projektu vidū ir "Audiovizuālā vasaras galerija" (2023) sadarbībā ar radio "Tīrkultūra", "Mareunrol’s" personālizstāde "Fieldwork: Invisible exercises" (2023)" u. c.
"Rīgas festivāla" pārsteigumi
Piektdien, 7. jūnijā, Lielajā ģildē "Latvijas koncertu" rīkoto "Rīgas festivālu" atklās vērienīgs koncerts, kurā uz skatuves kāps Kaspara Putniņa mākslinieciskajā pārziņā esošais Latvijas Radio koris – pasaules mēroga kormūzikas zvaigznes, kuru sniegums novērtēts arī ar prestižajām "Grammy" un "Gramophone" balvām. Viņu jaunāko koncertprogrammu "Bezgalības krelles" veido astoņu dažādu paaudžu latviešu komponistu jaundarbi ar Noras Ikstenas radītajiem spilgti tēlainajiem tekstiem, kas apdzied astoņas Saules sistēmas planētas. Jaundarbus Latvijas Radio korim radījuši komponisti Arturs Maskats, Santa Ratniece, Anna Fišere, Mārtiņš Viļums, Platons Buravickis, Ēriks Ešenvalds, Juris Karlsons un Andris Dzenītis.
Bet sestdien, 8. jūnijā, Spīķeru koncertzālē uz skatuves kāps izcili džeza mūziķi – pianists Matīss Žilinskis, kontrabasists Andris Grunte un sitaminstrumentālists Artis Orubs.
Lielauces baznīcas garīgā atdzimšana
Svētdien, 9. jūnijā, plkst. 18 Lielauces baznīca ar koncertu svinēs 280 gadus kopš pamatakmens iesvētīšanas un 200 gadus kopš ērģeļu būvniecības. Koncerts notiks pie baznīcas drupām, jo arī ērģeļu vairs nav. Uz koncertu aicinās izcilais saksofonists Aigars Raumanis un soprāns Iveta Apine, kas kopā ar Rīgas Doma ērģelnieku Aigaru Reini atskaņos Georga Frīdriha Mīteļa baznīcas būvniecības laikā Rīgā rakstītu mūziku un latviešu komponistu – Emīla Dārziņa, Ērika Ešenvalda, Romualda Jermaka, Ingmāra Zemzara un Jāņa Lūsēna – skaņdarbus.
"Ērces" – Rīgas Zoodārzā
"Žanriski šī izrāde atrodas kaut kur starp šekspīrisku traģēdiju, disnejīgu multeni, vēsturisku eposu, romantisku drāmu un meksikāņu seriālu. Turklāt tas viss – par kukaiņiem, gliemjiem un zirnekļiem. Man patiešām šķiet, ka būs ļoti forši," tā libreta autors Klāvs Mellis stāsta par teātra trupas "Kvadrifrons" jauno iestudējumu – kukaiņu operu visai ģimenei "Ērces", kas pirmizrādi piedzīvos 7., 8. un 9. jūnijā Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā. Tās notikumu centrā atrodas kāda saticīga kukaiņu komūna, kuras rāmā dzīve sagriežas kājām gaisā, kad viņu mājās uz jenotsuņa muguras iejāj divas noslēpumainas svešzemju klejotājas – Suņērce un Taigas ērce. Kareivīgāk noskaņotie Latvijas kukaiņi pret iebraucējām izturas ar neslēptu nepatiku un gatavojas cīņai. Tikmēr starp kādu no svešzemju ērcēm un vienu no Latvijas kukaiņiem uzplaukst romantisks, bet fatāls mīlas sakars. Operas libretu mūzikā ietērpusi akustiskās un elektroakustiskās mūzikas komponiste Oļesja Kozlovska, savukārt inscenējumu veido režisore Paula Pļavniece un kustību režisors Rūdolfs Gediņš.
Fokusā – Portugāle
No svētdienas, 9., līdz 15. jūnijam Rīgā un Stāmerienā ar daudzveidīgu izrāžu un meistarklašu programmu norisināsies starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls "Laiks dejot 2024". Tā programmā vairākas izrādes no Portugāles, kā arī Kanādas, Kamerūnas un, protams, Latvijas dejas mākslinieku izrādes un filmas. Festivāla portugāļu programma veidota sadarbībā ar kuratori un laikmetīgās dejas mākslinieci Žoanu fon Majeri Trindadi.
Īru mežģīnes Liepājā
Piektdien, 7. jūnijā, plkst. 17 Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejā "Hoijeres kundzes viesu nams" atklās Īrijas mežģīņu izstādi "Smalkais skaistums", kas tapusi sadarbībā ar Īrijas vēstniecību Latvijā un Īrijas mežģīņu darinātāju ģildi. Izstāde vēsta par Īrijas mežģīņu darināšanas tradīcijām, tajā varēs aplūkot vairāk nekā 50 oriģinālas, rokām darinātās mežģīnes, kas tapušas dažādās tehnikās no 19. gadsimta līdz mūsdienām.
