20 °C
Svētdien, 24. martā, Lielajā ģildē skanēs Jura Kulakova un Pētera Aigara dramatiskā kantāte "Sarkanais vilciens".
Šogad aprit 75 gadi kopš traģiskā 1949. gada 25. marta, kad masveida deportāciju laikā padomju vara no Latvijas uz Sibīriju izveda vairāk nekā 42 000 iedzīvotāju, no kuriem daļa gāja bojā jau ceļā. Šī diena kļuvusi par vienu no drūmākajām lappusēm mūsu tautas vēsturē, un ir svarīgi apzināties, ka ikviena Latvijas iedzīvotāja pienākums ir cienīt un sargāt savu valsti, zemi, cilvēkus, kultūru un valodu. Jura Kulakova kantāte ir veltījums komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Trimdas latviešu dzejnieka Pētera Aigara radītās poēmas "Sarkanais vilciens" priekšvārdā teikts: "Dzeja veltīta latviešu tautas aizvestiem, mirušiem un cietušiem padomju varas laikā." Kantāte ir spilgts, saturiski dziļš un muzikāli spēcīgs skaņdarbs, kas personīgi un emocionāli uzrunā gan klausītājus, gan atskaņotājmāksliniekus.
Uzvedumā piedalīsies solisti Ieva Akuratere, Ivars Cinkuss un Nauris Puntulis, aktieris Jēkabs Reinis, rokgrupa "Pērkons", kamerorķestris un kori – Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara", VEF Kultūras pils sieviešu koris "Dzintars", Ogres novada Kultūras centra sieviešu koris "Rasa". Uzveduma mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa. Koncertuzvedums būs īpašs veltījums mūžībā aizgājušajam izcilajam komponistam, multiinstrumentālistam un grupas "Pērkons" dibinātājam Jurim Kulakovam.
Uz ekrāniem – filma "Patrīcija"
Vakar pirmizrādi piedzīvoja režisoru Dāvida Ernštreita un Ineses Kļavas dokumentālā filma "Patrīcija" (studija "Mistrus Media"). Tā vēsta par visu laiku labāko Latvijas slēpotāju Patrīciju Eiduku un viņas ģimeni – tēvu, kurš kopš mazotnes gatavoja meitu olimpiskajām spēlēm, brāļiem, kuri kļuva par viņas spēcīgo atbalstu –, par dzīves pārbaudījumiem, sporta aizkulisēm un jaunas sievietes gribasspēku. Stāsts nav tikai par sportu, bet par ģimenes atbalstu, mīlestību, rūpēm citam par citu, neatlaidību un spēku. Filmas galvenais operators ir Normunds Pavlovskis, montāžas režisore Inese Kļava, komponists Otto Auniņš, skaņu režisors Artis Lūsis, producenti Elīna Gediņa-Ducena un Gints Grūbe.
"Windstream" draudzēsies ar džezu
Šovakar VEF Kultūras pilī festivāla "Windstream" atklāšanas koncertā skanēs džeza mūzika. Pirmo reizi Latvijā viesosies un ar orķestra "Rīga" mūziķiem, spēlējot koncertprogrammu ar gaumīgu akadēmiskās un džeza mūzikas eklektiku, sadarbosies un pie orķestra "Rīga" un bigbenda diriģenta pults stāsies pasaulē pieprasīts džeza mūziķis no Vācijas – Štefens Šorns. Viņš ir plaši pazīstams kā zemo koka pūšaminstrumentu speciālists, saksofonists, komponists, diriģents un pedagogs. Koncerta pirmajā daļā spēlēs orķestra "Rīga" pūtēju koncertorķestra sastāvs, kurā nozīmīgā solo lomā būs viens no spožākajiem latviešu džeza mūzikas jaunās paaudzes pārstāvjiem – trompetists Kristians Kalva, kurš skolojies pie Eiropas vadošajiem džeza trompetistiem Hāgas Konservatorijā. "Sevi identificēju vairāk kā džeza mūziķi, lai gan ļoti daudz ikdienā spēlēju arī akadēmisko mūziku, un šis koncerts, manuprāt, ir izcils paraugs, kā šos abus žanrus apvienot," viņš teic. Koncerta otrajā daļā Šorna oriģinālmūzika un aranžējumi izskanēs orķestra bigbenda sniegumā.
Divi iedvesmas pilni koncerti
Tā Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" raksturojis savas tikšanās ar skatītājiem, kas notiks piektdien, 22. martā, koncertzālē "Latvija" Ventspilī un sestdien, 23. martā, Lielajā ģildē Rīgā. Pie orķestra diriģenta pults stāsies Aivis Greters, kopā ar "Sinfonietta Rīga" mūziķiem tēlojot Ludviga van Bēthovena Heroiskās simfonijas patētisma pilnās skaņu ainas un meklējot Volfganga Amadeja Mocarta galantā Flautas koncerta valdzinošākos motīvus. Solista godā – Parīzes Filharmonijas pirmā flauta Vinsents Likā, kurš ar Latvijas publiku tiekas otro reizi. Klausītājus sagaida arī latviešu mūzikas pirmatskaņojums – Jēkaba Jančevska "Trīs Bēthovena citāti". Vēl nesen par "Gada jauno mākslinieku" pasludinātā diriģenta Aivja Gretera vārds arvien biežāk izskan arī starptautiskā mērogā – savulaik kora "Kamēr..." līderis nu jau regulāri stājas Eiropas orķestru priekšā un sadarbojas arī ar Rīgas un Gēteborgas opernamiem. "Šī programma man ir personiski ļoti tuva – tajā tiek skarti arī manas dzīves dažādie posmi," teic Aivis Greters.
Zvaigznes koncertē Liepājā
Rīt, 21. martā, Liepājas starptautiskajā zvaigžņu festivālā koncertzālē "Lielais dzintars" skanēs talantīgās Šimkus dzimtas pārstāves, pianistes Aurēlijas Šimkus solovakars. Viņas starptautiskā karjera aizsākās jau 16 gadu vecumā, par savu otro soloalbumu "Bach. Ich ruf’ zu dir" Aurēlija 2016. gadā ieguva prestižo "Echo Klassik" balvu.
Sestdien, 23. martā, ar izcilā itāļu operu ģēnija Džuzepes Verdi Rekviēmu izskanēs Zvaigžņu festivāla noslēguma koncerts, kurā piedalīsies Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā, kā arī solisti.
Koklētāji tiksies Jūrmalā
Piektdien, 22. martā, Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Dubultu koncertzālē norisināsies saulgriežu laikam veltīts kokļu mūzikas koncerts "Pavasara vakarā" ar Latvijas koklētāju ansambļu un folkloras kopas "Mare" piedalīšanos. Šo un arī aprīlī gaidāmos koncertus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs ar mērķi atskatīties uz aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem un iezīmēt pirmos soļus kokļu mūzikas repertuāra plānošanā nākamajiem svētkiem.
"Margrietiņas" – "Kino Bizē"
No 22. līdz 24. martam kinoteātrī "Kino Bize" klasikas kino vakaros demonstrēs digitāli restaurēto režisores Veras Hitilovas filmu "Margrietiņas" ("Daisies"), kas pēc iznākšanas tika aizliegta līdz Padomju Savienības sabrukumam. Laikā, kad čehu režisore Vera Hitilova pirmizrādīja savu otro pilnmetrāžas filmu, Čehoslovākija jau divdesmit gadus bija represīvā komunistu režīma varā. "Margrietiņas" stāsta par divām jaunām sievietēm, kuras nolemj pilnībā izbaudīt apkārtējās pasaules pagrimumu un izlaidīgumu.
Grāmatu izstāde – Liepājā
Liepājas muzejā atklāta grāmatu oriģinālsējumu izstāde "Izlasītas grāmatas", kas veltīta latviešu grāmatniecības piecsimt gadiem. Apskatāmi latviešu mākslinieku–grāmatsējēju darbi – vairāk nekā 150 grāmatu oriģinālsējumi, ko iesējuši 37 profesionāli grāmatsējēji, grāmatu mīļotāji, lasītāji un literatūras cienītāji no Latvijas un Lietuvas. Lielu daļu grāmatsējēju, kuru darbi apskatāmi izstādē, vieno gūtā izglītība Tallinas Mākslas institūtā (šodien – Igaunijas Mākslas akadēmija).
