Festivāls "Bildes": atkalredzēšanās priekā

Priecīga ziņa – pavisam drīz atkal varēsim baudīt mūzikas un mākslas festivālu "Bildes" – šoruden jau 35. reizi. Ieplānotie astoņi koncerti notiks VEF Kultūras pilī un mūzikas namā "Daile" laikā no 11. oktobra līdz 9. novembrim.

Kā jau iederas nozīmīgas jubilejas reizē, festivāla norisi kuplinās pievienotās vērtības: fotoizstāde ""Bilžu" dalībnieku mākslinieciskotās pastkastes Latvijā 2020–2023", ko varēsim skatīt VEF Kultūras pilī 11., 12. oktobrī un 8., 9. novembrī, kā arī festivāla atcerei iegādājams krāšņs izdevums "Pastkastīšu albums", kurā apkopotas akciju "ApGlezno un noBildē savu pastkastīti" un "Pastkastīte – mājas vizītkarte!" fotogrāfijas ar aprakstiem.

Koncerti ar 35 gadu atceres spozmi

Kopš 2019. gada dažādu ierobežojošu apstākļu, galvenokārt kovida sērgas, dēļ festivāls "Bildes" nenotika. Bet nu ilgi gaidītās "Bildes" ir klāt! Pirmais festivāls "Bildes" notika 1985. gadā toreizējā Rīgas Politehniskā institūta studentu klubā Anglikāņu baznīcā. Koncertos uzstājās plašs mākslinieku loks, tostarp ansamblis "Optimisti", Ieva Akuratere, Kaspars Dimiters, Harijs Užāns, Sandra Ozolīte, diskžokejs un mākslinieks Ainars Mielavs, kā arī grupas "Remix", "Jumprava", "Elpa", "Tip Top", "Neptūns", "K. Remonts" un citi. Festivālā atklāja arī jaunus talantus, piemēram, togad plašāka publika iepazina mūziķu grupas "Dzeltenie pastnieki", "Opus", metālisko sastāvu – "Opus Pro" un leģendāro Pitu Andersonu ar grupu "Arhīvs", kurš līdz "Bildēm" šaurā lokā bija spēlējis un dziedājis rokenrolu jau vairāk nekā divdesmit (!) gadus! 

Savukārt rīkot mūziķu radošo darbu izstādes ierosināja Igo, festivālam vārdu deva Kaspars Dimiters, festivāla emblēmu autors – Uldis Baltutis.

Logo.

Foto: Foto no „Bilžu biroja“ arhīva / Latvijas Mediji

Taču par visu festivāla "Bildes" veidotāju, tradīcijas sargātāju kļuva Tija Auziņa: "Šogad jubilejas reizē koncertos kopā pulcināsim mūsu lieliskos un uzticīgos mūziķus – gan tos, kas aktīvi muzicējuši jau pagājušajā gadsimtā, gan tos, kas "Bildēs" sevi pieteikuši šajā gadsimtā, gan tos, kam "Bilžu" skatuve ir bijusi radošā ceļa sākums, gan arī mūziķu bērnus, kuri, ejot vecāku pēdās, patlaban jau veido Latvijas mūzikas vēsturi." 

Viņa arī piebilst, ka īpašs gandarījums būs atkal redzēt, dzirdēt visas mūzikas grupas, solistus, kas bijuši klāt festivāla "Bildes" dzimšanas laikā un turpmāko gadu koncertos. 

Šā gada festivāla dažādās norises būs interesantas un izzinošas arī mākslinieku bērniem, mazbērniem un pat mazmazbērniem.

Fotoizstāde par personificētām pastkastēm

Apmeklējot koncertus VEF Kultūras pilī 11., 12. oktobrī un 8., 9. novembrī, šī greznā nama foajē būs skatāma fotoizstāde ""Bilžu" dalībnieku mākslinieciskotās pastkastes Latvijā 2020–2023". Gados, kad nenotika tradicionālais koncertu festivāls, "Bilžu biroja" direktore Tija Auziņa organizēja cita veida mākslas akcijas. Turpinot mūzikas un mākslas festivāla "Bildes 2019" izstādē "Pastkastītes" un akcijā "ApGlezno un noBildē arī Tu savu pastkastīti!" iesākto, "Bilžu" mūziķi un mākslinieki 2020. gada vasarā devās braucienā pa Kurzemi un 2021. gada vasarā pa Vidzemi, lai dāvinātu pašu apgleznotās pastkastītes uzņēmumiem un kultūras norišu vietām. 

2022. gadā "Bilžu" mākslinieki brauca uz Zemgali, Sēliju, fotogrāfijā redzam Aizkraukles novads Bilstiņu ciema iedzīvotājus pie savām jaunajām pastkastēm

Foto: Foto no „Bilžu biroja“ arhīva / Latvijas Mediji

Savukārt 2022. gadā organizēja radošo braucienu pa Zemgali un Sēliju. Tija Auziņa: "Ne visi aizdomājas, cik būtiska nozīme ir pastkastei. Lai arī aizvien retāk saņemam sūtījumus, tomēr pastkastīte ir mūsu apdzīvotās vietas, arī vides vizītkarte, kas liecina par mūsu saimnieka stāju, izjūtu, prasmi un estētiku. Ir taču patīkamāk saņemt sūtījumu glīti sakoptā, nevis vecā nolupušā vai sarūsējošā pastkastē." Pateicoties šīm "Bilžu" organizētajām pastkastīšu apgleznošanas akcijām, kurās iesaistīja arī vietējos laikrakstus, skolas, mūsu valsts vide kļuvusi daudz sakoptāka, glītāka. Personificētās mākslinieciska dizaina pastkastītes no māksliniekiem saņēma, piemēram, Kurzemē: Šokolādes muzejs Pūrē, kafejnīca "Apšukrogs", Kandavas tūrisma informācijas centrs, Kandavas novada muzejs, Kalnmuižas pils, Valdeķu muiža – tās pastkaste tika rotāta ar šai pilij raksturīgo arhitektūras elementu gliemežnīcas attēlu.

Vidzemē pie pastkastītēm tika, piemēram, kafejnīca "Fazenda" Siguldā, uzņēmums "Straupes piens", Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs, Ungurmuiža, E. Veidenbauma muzejs "Kalāči", Mucu muzejs Valmieras novadā un lauku sēta "Lantus". Aizkraukles novadā – Ērberģes muiža, Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs "Kalna ziedos", Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" Neretā, Aizkraukles novada un Kokneses Tūrisma informācijas centrs un Bilstiņu ciema desmit vēsturiskās mājas u. c.

Mākslinieki ne vien palīdzēja un radīja prieku jauno pastkastīšu īpašniekiem, bet arī ar savu rīcību – "Dariet kā mēs, dariet vēl labāk!" – mudināja un joprojām iedvesmo ikvienu aplūkot savas un arī apkārt esošās pastkastītes, tās sakopt, mākslinieciski atjaunot vai nu apgleznojot, vai kā citādi apdarinot. 

Kā šo "Bilžu biroja" ierosmi izdaiļot pastkastes vērtē paši autori?

Gleznotājs Aleksejs Naumovs: "Ideja par pastkastītēm ir ģeniāla!

Vēstuļu kastītes primāri pilda cilvēku sazināšanās funkciju, bet šī akcija satuvināja arī kaimiņus, kuri ikdienā nemaz nebija īpaši pazīstami. Te es varu paslavēt Tiju un "Bilžu" kustību, kas veicināja arī vides sakopšanu, ienesot krāsainību ikdienišķās lietās un varbūt pat dzīvē. Simboliski uz pastkastītes gleznoju jūru, kuģus un ceļus, kas izgaist, bet to vietā rodas jauni. Arī vēstules ceļš ir sasniegt adresātu, kurš to ļoti gaida. Kad mērķis ir piepildīts, rodas atkal jauns ceļš un ir citas sūtītāja un saņēmēja emocijas."

Būs izdevums "Pastkastīšu albums"

Ir taču tīkami pēc pasākuma iegūt īpašumā glītu izdevumu, ko pēcāk pārskatīt, atcerēties. Par godu šā gada jubilejas "Bildēm" tiks laists klajā "Pastkastīšu albums", kurā apkopotas apgleznoto pastkastīšu fotogrāfijas, pie tām pievienots arī apraksts.

"Bilžu biroja" direktore Tija Auziņa arī stāsta, ka notikušas "Mazo bilžu" pastkastīšu apgleznošanas akcijas Ķekavas novadā, piemēram, tās akcijā "Pastkastīte – mājas vizītkarte!" Ķekavas novadā tapa pastkastīte Ķekavas vidusskolai. Kate Rutka, kuru konsultēja skolotāja Ilona Korņilko, veidojot pastkastītes dizainu, iedvesmojusies no bērzu alejas stāsta. 1985. gadā pirmie Ķekavas vidusskolas absolventi iestādīja šos bērzus kā dāvanu nākotnei, kā simbolu savai saiknei ar vietu, kur viņi pieauga un mācījās sapņot. Šie bērzi kļuva par dzīvu atmiņu, augot līdzi ar katru nākamo paaudzi. Dizaina pamatā ir vienkāršība un dabas harmonija. Bērzi simbolizē izturību, skaistumu un nepārtrauktu izaugsmi – tie ir līdzīgi ceļam, kuru izvēlas katrs no mums. Zīmīga pastkastīte ir arī pirmsskolas izglītības iestādei "Bitīte" – "Bišu māja ziedošā pļavā". 

Bērnudārzā "Bitīte" ir 12 grupas, un katrai grupai ir savs pļavas zieda nosaukums. Tie arī atspoguļoti uz jaunās pastkastītes. Iepriekšējā bija kļuvusi pavisam skumīga, neievērota un vientuļa, kas nemaz nepiestāv bērnudārzam. Tagad tā ir koša, ziedoša, sanoša un atbilstoša "Bišu mājai ziedošajā pļavā". 

Sociālās aprūpes centrs “Baldone” ieguvusi jauku pastkasti ar vāverītes attēlu, to gleznojusi Daiga Sabule.

Foto: Foto no „Bilžu biroja“ arhīva / Latvijas Mediji

Pie savas apgleznotas pastkastes ticis arī Sociālās aprūpes centrs "Baldone". Pastkaste novietota iekštelpā – ir labi pamanāma, jo izvietota pirms ieejas administrācijas nodaļā. Autore Daiga Sabule: "Apgleznojot šo pastkastīti, man bija ļoti svarīgi, lai tā būtu koša, labi pamanāma un radītu prieku katram, kurš to ieraudzītu. Pastkastītes centrā uzgleznota šķelmīga vāverīte, kas ir arī mūsu mazās pilsētiņas Baldones ģerbonī. Vāverīte tur rokās riekstu, un arī tas ir simboliski, jo mēs ļoti lepojamies ar mūsu pilsētas teritorijā esošo slēpošanas trasi "Riekstukalns"." 

“Nopirkām mūsu sapņu māju 2023. gada ziemā, tāpēc šo gadalaiku atainojām uz pastkastītes,” ideju atklāj Vija Gubiņa, kuras apgleznotā pastkaste gaida sūtījumus Odukalnā

Foto: Foto no „Bilžu biroja“ arhīva / Latvijas Mediji

Protams, visvairāk mākslinieciski apdarinātās pastkastes darinājuši paši privātmāju īpašnieki, piemēram, Vijas Gubiņas mākslas veikums Odukalnā "Bite un Ods Odukalnā", par kuru saimniece teic: "Nopirkām mūsu sapņu māju 2023. gada ziemā, tāpēc šo gadalaiku atainojām uz pastkastītes. Esam aktīva dzīvesveida un ekstrēma sporta veida piekritēji, tāpēc izvēlējos parādīt mūsu mīļākos ziemas hobijus. Vīrs slēpo, bet es snovbordoju jau vairāk nekā desmit gadu. Mēs ne tikai šļūcam no kalna, bet arī droši lecam no tramplīniem. Mans dzimtais uzvārds ir Bite, tāpēc arī šajā darbā tieku attēlota kā bite, bet vīrs – kā ods, jo brīžiem viņš daudz čīkst. Un, protams, ka kalns apzīmē mūsu mīļo Odukalnu. Visi apkaimē dzīvojošie ir sirsnīgi un atsaucīgi cilvēki, kuriem suņi bieži izmūk no sētām."

Līdzīgas pastkastīšu apgleznošanas akcijas risinājās arī Aizkraukles novadā un Rīgā – Čiekurkalnā, kur pērn vietējie iedzīvotāji varēja iepazīties ar "Bilžu" mūziķu un mākslinieku veidoto izstādi "Pastkastītes", kas bija skatāma Čiekurkalna bibliotēkas dārzā. Turpat visas vasaras garumā notika arī pastkastīšu apgleznošanas darbnīcas, kurās pastkastītes apgleznoja ar noturīgajām "Sadolin" āra krāsām. Tajās "Bilžu" mākslinieki iepazīstināja čiekurkalniešus ar dažādām mākslinieciskošanas tehnikām un konsultēja par krāsu izvēli. Protams, padarītais tika arī novērtēts, atzinību un pozitīvu novērtējumu guva daudzi. 

Čiekurkalna iedzīvotājs Rinalds Straume par savu pastkastīti “Latvian Red” atklāj, ka, pateicoties viņa vecmāmiņai Ausmai Stonkus (dzim. Taube), kura bija tekstilmateriālu krāsošanas speciāliste, esam atguvuši īsto Latvijas karoga krāsu toni

Foto: Foto no „Bilžu biroja“ arhīva / Latvijas Mediji

Akcijā "Pastkastīte – mājas vizītkarte!" Čiekurkalnā piedalījās vairāki vietējie, piemēram, Rinalds Straume par savu pastkastīti "Latvian Red" atklāj: "Mana vecmāmiņa Ausma Stonkus, dzimusi Taube, bija tekstilmateriālu krāsošanas speciāliste, kuras rīcībā padomju okupācijas 70.–80. gados nonāca arī ārzemju krāsu toņu katalogi. Laikos, kad Latvijas karogs bija aizliegts, šajos katalogos neiztrūkstoši ir atrodams krāsu tonis "Latvian red". 80. gadu beigās Maskavas ielā Rīgā darbojās karogu cehs jūras kuģu vajadzībām. Tajā Ausma kādu laiku visai sarežģīto "Latvian Red" toni centās uzjaukt un pārnest uz auduma. Nokrāsoto karogu, kas atbilda Latvijas pirmās brīvvalsts standartam, Ēvalds Valters ar Albertu Belu 1988. gada 12. novembrī uzvilka Rīgas pils Svētā Gara tornī. Ausma Stonkus mūžībā devās 2022. gada vasarā. 1910. gadā celtais dzimtas nams Čiekurkalna 5. šķērslīnijā uz gadu palika tukšs. Nākamajā vasarā tajā uz dzīvi atgriezās meita Anita ar ģimeni."

Pie Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas Čiekurkalna 1. līnijā 64 atrodas keramiķes Agneses Sunepas apgleznotā pastkastīte “Bibliotēkas lāča stāsts”

Foto: Foto no „Bilžu biroja“ arhīva / Latvijas Mediji

Lai dzīvo pastkastīšu kopiena!

Pie Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas Čiekurkalna 1. līnijā 64 atrodas keramiķes Agneses Sunepas apgleznotā pastkastīte "Bibliotēkas lāča stāsts": "Reiz sensenos laikos kādā mežā dzīvoja vientuļš lācis. Ne liels, ne mazs, varbūt viņu sauca Pūks, bet varbūt kaut kā citādi. Kādu dienu, pastaigājoties pa mežu, lāčuks atrada kādu dīvainu priekšmetu. Pienākot tuvāk, izrādījās, ka tā ir grāmata. Lācis no sākuma grāmatu pagaršoja, paostīja, tad atvēra, pamazām sāka iepazīt burtus un lasīt. Tas bija tik saistoši!... uzzināt par kādu citu lāci Pūku, sivēntiņu, ēzelīti un pārējiem. Te pēkšņi pienāca vakars, kļuva tumšs un sāka pūst vējš. Grāmata savicināja lapas un pacēlās gaisā. Lācis tik ļoti gribēja uzzināt tālākos lācīša Pūka piedzīvojumus, ka nelaida grāmatu vaļā. Ieķēries grāmatas vākos, viņš lidoja cauru nakti. Atausa rīts, un grāmata sāka lēnām laisties lejā. Lāčuks nolaidās kādas mājas pagalmā. Pārejot pirmajām bailēm, lāčuks, saņemot grāmatu ķepās, gāja iepazīties ar apkārtni. Izrādās – viņš bija nokļuvis Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkā. Kā viņam te patika! Vesela bibliotēka ar interesantām grāmatām, kas jāizlasa! Bērni, kas nāk spēlēties, lasīt un draudzēties. Bibliotekāres piedāvāja lāčukam palikt, un viņš, protams, piekrita. Nu jau vairāk nekā 20 gadus lācis vairs nav vientuļš. Viņš strādā par Bibliotēkas lāci Bērnu nodaļā un ir laimīgs." 

Nozīmīga ir arī pastkastīte pie Pētera Zeltiņa dzimtas mājas 2. šķērslīnijā, to apgleznojusi māksliniece Līva Skane. Pastkastīte veltīta nozīmīgai personībai Čiekurkalnā un kādas Šreienbušas (vecais Čiekurkalna nosaukums) dzimtas aizsācējam – Pēterim Zeltiņam. Dzimis 1880. gadā, pēc tēva nāves kopā ar māti no Augstrozes pagasta pārcēlies uz Rīgu, ar ko ļoti lepojies. Paraksts uz pastkastītes ar daudzajiem izgreznojumiem pieder P. Zeltiņam jaunībā, par to liecina arī lepnais uzraksts pastkastītes augšpusē – Rīgā, Šreienbušā. Viņš bijis sabiedrisks cilvēks. Darbojies Šreienbušas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdē, bijis aktīvs Čiekurkalna kultūras veicināšanas biedrības dalībnieks, dziedājis vietējā korī un piedalījies vairākos Dziesmu svētkos. Šī viņa aizraušanās redzama nošu līnijās – mūzika, kas bija blakus visu viņa mūžu. Pēteris strādājis daiļdārznieka un ainavu arhitekta Andreja Zeidaka vadībā, iekārtojot Brāļu kapus un Meža kapus, stādījis arī Gaujas ielas liepu aleju. Ļoti skaisti iekopis savu dārzu. To visu pastkastītē simbolizē koku lapas. Pētera Zeltiņa iesāktās tradīcijas viņa dzimta, kas jau piektajā paaudzē dzīvo Pētera Zeltiņa uzceltajā mājā, turpina arī šobrīd. Teātra maska uz pastkastītes simbolizē ēkas iemītnieku saistību ar Latvijas kultūras dzīvi.

Sava pastkastīte tapusi arī vietējam bērnudārzam "Čiekuriņš". Šī Rīgas 5. pirmsskolas iestāde ir īpaši iecienīta, jo jau vairāk nekā 50 gadus atrodas pašā Čiekurkalna sirdī – Gaujas ielā. Bērnudārzā darbojas piecas grupas un strādā patiesi sirsnīgi un lieliski darbinieki.