Dana Bjorka un Čehova teātris uzkāpis uz cīņas takas

"Manī ir gan latviešu, gan slāvu sākums, un ļoti patīk izbaudīt šīs divas esības," "Latvijas Radio 3" ēterā teikusi Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka.

Pagājušajā nedēļā viņa nonāca viedokļu krustugunīs ar izteikumiem par to, ka Rīgas dome traucē Čehova teātrim pildīt valsts deleģētos uzdevumus, jo kavējot reklāmu izvietošanu krievu valodā. Viņasprāt, tā ir kaitnieciska un neētiska rīcība, it sevišķi, ņemot vērā, ka Kultūras ministrija (KM) ir uzdevusi visām kultūras valsts kapitālsabiedrībām palielināt savus ieņēmumus – Čehova teātrim tie ir 405 000 vai 2%. Teātris neizslēdz arī tiesāšanos.

Danas Bjorkas vadītais Čehova teātris kara laikā Ukrainā ir izcēlies ar virkni būtisku, kritiķu augsti vērtētu un vēsturi skaidrojošu izrāžu – "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos", "Hamlets", "Skatuve ugunī", "Mātes piens" u. c. Teātrī iestudējuši arī latviešu režisori Laura Groza, Viesturs Kairišs un citi, starp teātra skatītājiem pēdējā laikā ir aizvien vairāk latviešu. Teātrī patvērumu raduši kā ukraiņu, tā arī baltkrievu un krievu aktieri, kas atbēguši uz Latviju.

"Mūsu teātris ir kategoriski pret karu un agresiju," katras izrādes sākumā skanēja direktores aicinājums. Viņa arī vienmēr ir aicinājusi sabiedrību nevērsties pret krievu valodu un Latvijas krieviem, 

kam neesot nekādas saistības ar citas valsts rīcību, šādi tiekot nodēvēta par viltus sociolingvisti. Nenoliedzams ir fakts, ka ilgus gadus Rīgā (tāpat kā pārējās trijās Baltijas valstīs – Viļņā krievu teātris gan ir pārdēvēts par Veco teātri) darbojas profesionāls no valsts budžeta finansēts teātris, kura iestudējumu pamatvaloda ir krievu un iestudējumu kultūrtelpa līdz pat karam Ukrainā bijusi saistīta ar Krieviju kā valsti – Čehova teātra gadījumā runa ir par iepriekšējā direktora Eduarda Cehovala laiku.

KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale norāda – lai sekmīgi uzrunātu skatītāju, Čehova teātra komunikācijā ir jāizmanto krievu valoda, vienlaikus saziņā ar auditoriju teātris strikti ievēro Valsts valodas likuma normas, gan informējot par izrādēm, gan nodrošinot to tulkojumu valsts valodā. Tikmēr Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA), kurš iepriekš ir aicinājis aizliegt krievu valodas izmantošanu pilsētvidē, uzsver, ka 

pašvaldība ir saņēmusi no Tieslietu ministrijas (TM) atbildi, kurā pausta tās jaunā interpretācija – informāciju līdztekus valsts valodai varētu sniegt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tomēr vēl notiekot diskusijas. 

Pašvaldība vēl gaida Valsts valodas centra viedokli.

Rīgas dome turpmāk lēmumus par reklāmām pieņemšot, "pieturoties" pie TM jaunās pozīcijas, kas, jāpiebilst, vēl nav apstiprināta likuma grozījumu formā. Līdz tam, protams, ir iespēja interpretācijām un tiesu darbiem.