1961. gada rudenī ASV latviešu trimdas žurnāla "Laikmets" redakcijā, nedaudz pieklibojot, ienāca neparasta izskata cilvēks. Buraudekla bikses, platmale ar lielu apmali un tumšais iedegums liecināja, ka viņš ir no tālām zemēm. 

Viesis pie redaktora galda pienāca ar nopietnu seju, rokā turēdams savu manuskriptu. Pat no tālienes varēja redzēt, ka tas uzrakstīts kārtīgā, kaligrāfiskā rokrakstā. Redaktors sāka šķirstīt lapas, saprotot, ka viņa rokās nonācis unikāls materiāls, taču, kad viņš pacēla acis, viesis jau bija aizgājis.

"Tas ir neticami! Viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem! Tas taču ir Latvijas baleta solists Artūrs Piķieris, kuru jau ceturtdaļgadsimtu kā apglabājuši baletomāni. Rīgā 30. gados klīda runas, ka Artūram Latīņamerikas indiāņi noņēmuši skalpu un viņš nomiris," redaktors teica kolēģiem.

Tam bija liela ticamība. Rotaļāšanās ar dēkainību jau toreiz bija pazīstamā baleta mākslinieka Artūra Piķiera otrā daba. Īsu brīdi pazibējis uz Baltā nama skatuves, viņš tikpat pēkšņi pagaisa. Pagāja 23 gadi, un, kā no miglas atbrīvojies, pēkšņi iznira par mirušu turētais Artūrs.

Meiteņu mīlulis

Artūrs Kirils Piķieris (Sabans) dzimis 1915. gadā latvieša Jēkaba ​​Piķiera un polietes Annas Sabanas ģimenē. Tēvam piederēja neliela tirdzniecības firma, kas pārdeva mēbeles. Artūram vēl bija brāļi un māsas, un divi jautri onkuļi – cirka mākslinieki.