15.7 °C
Kurš gan nav dzirdējis seno un ļoti melno anekdoti, kā alkoholiķis, nejauši izlējis svēto dziru uz mājdzīvnieka, izspiež kaķi kā lupatu un lūdzas vēl vienu pilīti… Pārāk melni, lai būtu smieklīgi.
Tikpat melna ir pašlaik realizētā mazo bibliotēku žņaugšana. Jo nerentabli. Bet visādu veidu atskaitēs pieprasītie "izmērāmie rezultāti" ir grūti pierādāmi, jo tad būtu jāmēra iedzīvotāju IQ pirms bibliotēku slēgšanas un desmit līdz 20 gadus pēc.
Man nezināmu iemeslu dēļ esmu iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Universitātes pētījuma "Publisko bibliotēku loma Latvijas sabiedrības lasīšanas veicināšanā" ekspertu aptaujā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādi ir Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumi, kāda ir grāmatu loma sabiedrībā, ko tās stiprināšanai varētu darīt publiskās bibliotēkas. Apgalvojumu anketēšanas divās kārtās bija daudz, un tiem varēja piekrist vai nepiekrist skalā no "pilnībā piekrītu" līdz "pilnībā nepiekrītu" un "nav viedokļa", kuru pat neizmantoju, jo viedoklim ir jābūt!
Varat bakstīt ar pirkstu, ka esmu sazvērestību teoriju meklētāja, taču domātspējīgas tautas iznīcināšana notiek tik klaji, ka nekādas teorijas nav pat jāmeklē – tās redzamas ar neapbruņotu aci. Vispirms, skolās samazinot latviešu valodas un literatūras stundas, nākotnes sabiedrība tiek atradināta no lasīšanas. Pēc dažiem gadiem tas kļūs par iemeslu, lai slēgtu bibliotēkas, jo lasītāju taču kļūst mazāk. Lūk, izmērāms rezultāts, ko var vicināt kā karogu "Nerentabli"!
Lasošs, tātad domātspējīgs un analizētspējīgs vēlētājs valstij ir nerentabls. Lētāk un vieglāk vadīt neizglītotu tautu,
tādu, kas kārpās Maslova piramīdas zemākajā vai vidusdaļā. Tādiem vieglāk piesolīt piena upes ķīseļa krastos. Tagad – pirms Eiroparlamenta vēlēšanām – piena upes līst no visiem medijiem. Uzķeras tie, kas nelasa grāmatas, jo tieši grāmatu lasīšana attīsta kritisko domāšanu. Lūk, kāpēc valodas stundas un bibliotēkas ir kaitīgas!
To, ka bibliotēkas tādā formātā, kādā tās darbojas šodien, ir nevēlamas, mudināja secināt pieminētā anketa. Lielu daļu apgalvojumu bija neomulīgi lasīt, īpaši par iespējamajām nākotnes bibliotēku un bibliotekāru funkcijām. Šo apgalvojumu virkne bija kā anekdotes "Kaķīt, vēl vienu pilīti!" vismelnākā versija. Anketas aizpildītājs bija spiests prātot, kādas vēl funkcijas varētu paģērēt bibliotēkām un bibliotekāriem, lai tās būtu neiespējami izpildīt, tātad – lai rastos iemesls šo kantorīti likvidēt? Mēģinu saprast: anketas mērķis bija izmisīgs, bet maskēts lūgums uz dažiem apgalvojumiem atbildēt "pilnībā piekrītu", bet uz citiem "pilnībā nepiekrītu", lai, apkopojot rezultātus, varētu uzrādīt izmērāmu sabiedrības noskaņojumu? Vai arī anketas slēptais mērķis ir atbildības novelšana no valsts un pašvaldībām uz anketējamajiem – viņi izlēma, kā tam būs būt!
Lūk, daži no apgalvojumiem. "Bibliotēkas pildīs arī pašvaldību klientu apkalpošanas centru funkcijas. Bibliotēkas varētu nodrošināt piekļuvi un konsultācijas par valsts un pašvaldību pakalpojumiem. Bibliotēkas varētu piedāvāt praktisku palīdzību dzimtas vēstures izzināšanā, dzimtas stāstu veidošanā un ierakstīšanā. Bibliotēkas varētu piedāvāt pakalpojumus iedzīvotāju labbūtībai (telpas meditācijas, jogas u. tml. nodarbībām). Bibliotekārs kļūs par kopienas dzīves organizatoru. Bibliotēkas iegūs arvien lielāku lomu kā valsts drošības un demokrātijas garants. Bibliotēkās būs nepieciešami arvien dažādāku jomu speciālisti. Bibliotekāra amats prasīs ļoti daudzpusīgu izglītību. Bibliotekāriem būs jābūt gataviem sniegt mentālās veselības pakalpojumus."
Jā, pat dzimtas koka veidošanu un mentālās veselības pakalpojumus. Vai tiešām, lai bibliotēku nelikvidētu, tai jākļūst par iestādi–orķestri ar "simts vienā", kur vismazākā loma ir grāmatai? Tātad mana pilsoniskā atbildība, aizpildot anketu, ir domāt kritiski, lai kāds arī būtu anketas mērķis. Un es izmantoju sev piešķirto iespēju daudzos gadījumos teikt "pilnībā nepiekrītu". Jo atsakos piedalīties nākotnes sabiedrības degradācijā.
