7.2 °C
"Mums nav ne skolas, ne bērnudārza, ne pasta un bibliotēka kļuvusi par kultūras saliņu," saka Zosēnu bibliotēkas vadītāja Irene Prīse. Lauku teritorijās, kur pēc administratīvi teritoriālās reformas notika vērienīgas pārmaiņas, bibliotēkām nākas veikt aizvien jaunas funkcijas. Zosēnu bibliotēka ir viena no tām, kam uzticēta klientu apkalpošana un jāpieņem dažādi maksājumi – komunālie, zemes nodokļi un citi. Tāpat jāveic ikdienas darbs – jāizsniedz grāmatas lasītājiem, jārīko pasākumi.
Bibliotēkas vadītāja I. Prīse stāsta, ka bibliotēkā ir ap pusotra simta lasītāju un daļa no viņiem izmanto vēl citus pakalpojumus. Bērnu pagastā esot ļoti maz, un viņi apmeklē izglītības iestādes Jaunpiebalgā, Vecpiebalgā, Taurenē un Dzērbenē. Grāmatas lasot arī tie bērni, kas vasarā atbrauc pie vecvecākiem, tāpēc nākas domāt par viņu piesaistīšanu, tiek rīkotas radošās darbnīcas. Šopavasar nosvinēti jurģi, un tagad mazā lauku bibliotēka mājo jaunās un gaišās telpās. "Galvenais, lai cilvēki nāk un lasa. Tagad daudzās skolās vairs nav obligātās literatūras, bet vismaz daļā ir. Bērniem ir jālasa, nevis jāsēž telefonos," tā Irene Prīse.
Vairāk pienākumu
Arī Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Natālija Krama sarunā ar "Latvijas Avīzi" apliecina, ka bibliotēkām uzticēto pienākumu skaits ir audzis – tagad tās pilda izglītības, komunikācijas, brīvā laika pavadīšanas un sociālo funkciju.
"Bibliotēkas ir kā tādas saliņas, kur saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu – pieeju internetam, apmācības, konsultācijas, pasākumus," stāsta Natālija Krama.
Pavisam Cēsu novadā ir 25 bibliotēkas un astoņās no tām izveidoti klientu apkalpošanas centri (KAC). Tie atrodas pagastos tālu no pagastu pārvaldēm, un tiem pašvaldība deleģējusi klientu apkalpošanu. Iespējams, ka turpmākajos gados pēc pašvaldības ieteikuma šī funkcija tiks veikta arī citās publiskajās novada bibliotēkās.
"Pagastu bibliotēkas ir ļoti vajadzīgas. Ne visiem iedzīvotājiem mājās ir dators, interneta pieslēgums un nepieciešamās prasmes. Bibliotekārs apmāca cilvēkus, konsultē un palīdz, neskatoties, vai ir izveidots klientu apkalpošanas centrs vai nav. Tā ir laba lieta, jo vienlaikus veicina arī bibliotēku apmeklētību," spriež N. Krama.
Tieši iedzīvotāju digitālo prasmju attīstība un digitālās plaisas mazināšana ir viens no darbības mērķiem, ko Cēsu Centrālā bibliotēka izvirzījusi savā stratēģijā 2023.–2027. gadam. Tas arī nozīmē, ka bibliotekāriem nemitīgi jāmācās un jāapgūst jaunas prasmes un zināšanas.
Kopienas centri
Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite stāsta, ka Kuldīgas novada iedzīvotāji bibliotēku pakalpojumus var saņemt 26 vietās – Kuldīgā un Skrundā, kā arī novada 18 pagastos, vairākos no tiem bibliotēkām ir arī pakalpojumu sniegšanas vietas. Šobrīd nevienā no bibliotēkām neesot izveidots klientu apkalpošanas centrs, jo tādi pieejami Kuldīgā, Skrundā un Alsungā, taču daudzas no KAC funkcijām bibliotēkas tāpat veic, gan konsultējot par e-pakalpojumiem, gan esot kā starpnieki starp iedzīvotājiem un pašvaldību daudzos aktuālos jautājumos, piemēram, tā tas bijis, organizējot apkures pabalstu pieteikšanu un risinot citus jautājumus.
"Pagastu bibliotēkas patiešām var uzskatīt par kopienas centriem, tā ir vieta, kur ļaudīm pulcēties, pilnveidot digitālās prasmes, gūt pilnvērtīgu informāciju par lokālās kultūrvides mantojumu,
kā arī saņemt galveno pakalpojumu, kuru var gūt tikai bibliotēkās – bezmaksas piekļuvi grāmatām, presei, informācijai. Pēdējā laikā mūsu bibliotēkas aktīvi iesaistās arī citās iniciatīvās – gan viedo ciemu aktivitātēs, gan demokrātijas izpratnes veicināšanā," stāsta D. Girvaite.
Vai bibliotēkām deleģēto funkciju skaits varētu pieaugt? Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore N. Krama spriež, ka nedrīkst visu uzkraut bibliotēkām. Ja bibliotēka izpilda visas funkcijas, tas jau esot daudz. Turklāt ne mazums atkarīgs no bibliotēku darbiniekiem, cik viņi ir atvērti pasākumu organizēšanai, sadarbībai ar skolām, klientu piesaistīšanai. Papildus vēl jāveic novadpētniecības darbs. Nule kā Cēsu Centrālās bibliotēkas sistēmai pievienojusies arī Neredzīgo biedrības bibliotēka, kas tagad pārdēvēta par Valdemāra bibliotēku, un tas nozīmē plašākas iespējas klientiem, tostarp digitālo grāmatu pieejamību.
