22.3 °C
Pirmo reizi Latvijā izveidotas saules ganības: saules enerģijas parkā ielaists 100 aitu ganāmpulks. To realizējis olu ražotājs "Balticovo", meklēdams labākos veidus, kā apsaimniekot pašpatēriņam izveidoto saules parku.
Lepojoties ar šo savu savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu, "Balticovo" pagājušajā nedēļā arī rīkoja diskusiju, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. "Lai gan visā pasaulē saules ganības ("solar grazing") jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota," vēsta uzņēmuma pārstāvji. "Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus."
"Pagājušogad uzbūvējot vairāk nekā divus hektārus lielo saules paneļu parku, nākamais jautājums bija – ko darīt ar lielo platību, kā apkopt un izpļaut šo milzīgo teritoriju?
Piedāvājumi par teritorijas izpļaušanu bija diezgan dārgi. Tādēļ nonācām pie idejas par saules ganībām," komentē Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors un valdes loceklis.
"Lopkopības sektors Latvijā diemžēl stagnē un aitu skaits sarūk – pagājušogad valstī bija 90 000 aitu māšu, bet šogad to ir vairs tikai ap 70 000. Saules ganības varētu būt viens no risinājumiem, kā veiksmīgi apsaimniekot un izmantot apbūvēto teritoriju, tādējādi arī pakāpeniski uzlabojot situāciju aitkopības nozarē. Pašreiz, uzstādot saules paneļus, platība vairs neskaitās lauksaimniecības zeme, tāpēc atbalsta maksājumi par to nepienākas. Tas ir aicinājums politikas veidotājiem – šādā veidā platības noganot, Lauku atbalsta dienesta maksājumus vajadzētu saglabāt," atzīmē Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas biedrs, norāda uz vairākiem pozitīviem aspektiem saules ganību iniciatīvas ieviešanā:
"Aitām ne visai patīk saule, līdz ar to saules paneļi ir lieliska, noēnota vieta, kur patverties un aitai justies ļoti labi.
Pēdējo gadu laikā aitu saimniecības īpaši cietušas no vilku uzbrukumiem – ap saules parku teritoriju izveidotais žogs pasargā aitas un neļauj plēsējiem tik viegli piekļūt pie tām."
"Mums kā saules parku attīstītājiem, objektu pārvaldniekiem un īpašniekiem ir ļoti aktuāla šādas saules ganību iniciatīvas aktualizēšana un to vērtējam ļoti pozitīvi. Mūsu pieredze liecina, ka aita nekaitē saules parka infrastruktūrai, jo konstrukcijas ir pietiekami noturīgas. Kā viena no lietām, kas nepieciešama saules ganību parkos, ir ūdens nodrošināšana. Ja šo iniciatīvu mums kopīgi izdosies aktualizēt arī Latvijā un abas nozares izveidos ilgtermiņa sadarbību, tad, plānojot saules paneļu parkus, varam uzreiz paredzēt ūdens ieguves vietas," saka Kristaps Dīriņš, SIA "PRO MC" vadītājs un "AJ Power" uzņēmumu grupas pārstāvis.
"Tieši šobrīd politiskajā darbakārtībā ir jautājums, ko darīt ar saules paneļu parkiem.
Vai uz lauksaimniecības zemes, kur ražojam pārtiku, vispār ļaut likt saules paneļus?
Saules ganību piemērs varētu būt labs kompromiss, kura ietvaros mēs apvienojam īpašnieka vēlmi un vajadzību nopelnīt, diversificēt riskus un ražot elektrību, būt neatkarīgiem un turpināt nodarboties ar lauksaimniecību," komentē Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
