17.1 °C
Kamēr liela daļa Latvijas iedzīvotāju priecājas par siltajām dienām un iespēju agri uzsākt peldsezonu, lauksaimniekiem pāragri uzkritušais karstums sagādā grūtības un izaicinājumus.
Pārbauda ūdens kvalitāti peldvietās
Sākoties peldsezonai, valsts zinātniskā institūta "BIOR" eksperti uzsākuši darbu pie peldūdens kvalitātes pārbaudes noteikšanas vairāk nekā 200 peldvietās visā Latvijā.
Pēc pašvaldību pasūtījuma institūta "BIOR" eksperti visu vasaru līdz pat 15. septembrim reizi mēnesī dosies uz iecienītākajām iedzīvotāju peldvietām un ņems ūdens analīžu paraugus ar speciālu aprīkojumu. Šobrīd institūta "BIOR" eksperti peldūdens paraugus ņem no ūdenstilpēm Rīgā, Gulbenes, Valmieras novadā, Valkas novadā, Alūksnē, Ludzā, Rēzeknes novadā un Rēzeknē, Salaspilī, Ogres, Ropažu novadā, Jūrmalā, Tukuma un Bauskas novadā.
Līdz šim "BIOR" laboratorijā saņemtajos peldūdens paraugos ūdens mikrobioloģiskā kvalitāte atbilst prasībām, un visās ūdenstilpēs ir atļauts peldēties.
Lauksaimnieku izaicinājums – agrā vasara
Sausuma un karstuma ietekmē atsevišķos Latvijas reģionos jau cietuši sējumi, pāragri sākušas ražot zemenes, kā arī uz lauka augošajiem kultūraugiem un augļu dārziem pastiprināti uzbrūk dažādi kaitēkļi un slimības, ziņo biedrība "Zemnieku saeima".
"Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē lauksaimnieku ikdienas paradumus sezonas laikā. Arvien vairāk jāmācās pielāgoties laika apstākļiem un dažādiem to radītiem riskiem," tā biedrības "Zemnieku saeima" valdes locekle Maira Dzelzkalēja- Burmistre.
Ummja lobēlijām – saudzības režīms
Aizsargājot un saudzējot reto un īpaši aizsargājamo ūdensaugu Dortmaņa lobēliju, Ummja ezerā no 1. jūnija līdz 15. augustam noteikts sezonāls uzturēšanās aizliegums.
Ezera krastā ir atļauts pastaigāties, uzturēties un sauļoties, bet iebrišana ūdenī, peldēšanās vai pārvietošanās ar laivu un citiem peldlīdzekļiem ir noteikumu pārkāpums,
par ko piemērojams naudassods. Noteikumu ievērošanu uzraudzīs Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) valsts vides inspektori un Ādažu novada pašvaldības policijas darbinieki, regulāri apsekojot ezera teritoriju. Sezonas lieguma laikā cilvēkiem aizvien ir pieejamas alternatīvas ūdenstilpes tuvākajā apkārtnē – netālu esošā Rīgas līča piekraste, līdzās esošais Lilastes ezers, Dzirnezers, Pulksteņezers, Kadagas ezers, Garezeri, Lielais un Mazais Baltezers, kā arī Gauja.
Jāklauvē daudzās durvīs
Valsts vides dienests skaidro, kur ziņot par traucējošu smaku, trokšņiem vai šaubīgu peldūdens kvalitāti. Un izrādās, ka par to atbild atšķirīgas institūcijas.
Skaļa mūzika vai traucējoši masu pasākumi – zvani Pašvaldības policijai! Troksnis, ko rada transports, – zvani pašvaldībai!
Tieši pašvaldības savā administratīvajā teritorijā veic un plāno pasākumus trokšņa piesārņojuma līmeņa samazināšanai, kas saistīti ar autotransporta un tramvaju trokšņa radīto piesārņojuma līmeni, kā arī nosaka klusos un potenciāli klusos rajonus.
Tomēr, ja kaimiņos esošais ražošanas uzņēmums rada pārlieku lielu troksni, zvani Valsts vides dienestam! Tieši VVD izsniedz atļaujas uzņēmumiem piesārņojošo darbību veikšanai, kas attiecas arī uz pieļaujamo trokšņa līmeni.
Nezini, vai ūdenstilpe ir pietiekami tīra, lai tajā peldētos, vai pastāv aizdomas par ūdens kvalitāti tajā – vērsies pašvaldībā vai meklē informāciju Veselības inspekcijā!
Redzi mežā vai pļavā izmestus būvniecības atkritumus, nolietotas riepas vai sadzīves atkritumus – uzņem fotoattēlu un ziņo vides SOS lietotnē! Par vidē pamanītu piesārņojumu iespējams ziņot VVD Operatīvajam koordinācijas centram, zvanot pa tālruni 26338800.
Konstatējot traucējošu smaku ilglaicīgi – zvani VVD, izņemot gadījumus, kas saistīti ar sabiedrisko ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu un privātmāju apkuri.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
