Atšķirībā no saules izmantošanas, kur pēdējos divos gados piedzīvots lēciens, saražotās elektrības apjomam pieaugot pat 80 reižu, vēja ķeršanā praktiski esam mīņājušies uz vietas.
Pareizāk sakot, šajā laikā esam cēluši jaunu ministriju un likumisko ietvaru vēja parku izbūvei, nevis jaunas vēja turbīnas. Tomēr turpmākie gadi Latvijas ainavā sola arvien vairāk vēja turbīnu, kas daļā sabiedrības, īpaši vietējās kopienās, netiek uztverts ar sajūsmu un izsaucis pat pretvēju.
"Ja salīdzināmies ar pārējām Baltijas valstīm, vēja enerģijas ražošanā iedzinējos atrodamies jau vairāk nekā desmit gadu," teic Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Atpalicība sakņojas vēsturē – ap 2010. gadu, kad Igaunija un Lietuva mērķtiecīgi nostājās uz vēja enerģijas attīstības sliedēm, mēs to vēl nedarījām.
Kas pirmie būvēs?
Asociācijas vadītāja vērtējumā noteiktības vektors vēja enerģijas attīstības jomā Latvijā parādījies tikai kopš 2022. gada, kad tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Kā svarīgu šīs ministrijas veikumu viņš atzīmē nepieciešamā normatīvā ietvara un sistēmas sagatavošanu, kas nu ļauj ķerties arī pie pašu vēja elektrostaciju (VES) izbūves.
Šobrīd pie pārvades tīkla ir rezervēta nepilnus 6000 MW liela atjaunīgās elektroenerģijas jauda, no kā 60% veido saules, 14% – vēja un 26% – dažāda veida hibrīdo elektrostaciju projekti.
Lai visas pieteiktās vēja jaudas realizētu, neskaitot hibrīdos projektus un ņemot vērā, ka vienas modernās turbīnas jauda ir ap 7 MW, Latvijā jāizbūvē ap 120 jaunu vēja turbīnu.
"Nākamgad redzēsim, kā minimums, viena vai divu modernu, vērienīgu vēja parku būvniecību Latvijā," zina solīt Toms Nāburgs. "Runa ir par projektiem ar 15–16 turbīnām un apmēram 100 MW kopējo jaudu katrā no tiem. Šādu vēja parku uzreiz varbūt nebūs ļoti daudz, bet būtu veselīgi turpmāk ik gadu realizēt pa diviem trim šāda veida projektiem. Līdz 2030. gadam Latvijā varētu būt izbūvēti pieci līdz septiņi vēja parki," prognozē asociācijas vadītājs.
Būvniecībai gatavākie projekti atrodas Jelgavas, Tukuma un Smiltenes novadā: AS "Latvenergo" Kaigu purva vēja parks ar 16 turbīnām un kopējo jaudu 108,8 MW; SIA "Eolus" Pienavas vēja parks ("Pienava Wind") ar 19 turbīnām un kopējo jaudu līdz 160 MW; SIA "WPR2" pieteiktais vēja parks "Augstkalni", kura izbūvei piesaistīts somu investors "Taaleri Energia" ar 17 turbīnām un 102 MW jaudu.
Vēja parka būvniecība var prasīt vairāk nekā gadu, tāpēc pirmās turbīnas var sākt griezties 2026. gadā.
Ietekmes uz vidi novērtējumam (IVN) Vides pārraudzības valsts birojā pērn bijis lielākais vēja parku projektu pieteikumu birums. Šā gada sākumā dažādās izvērtēšanas stadijās, ieskaitot pabeigtos, kopumā bija 40 projekti. Ar 24 vēja parkiem līderos ir Kurzemes reģions, pieci projekti iecerēti Zemgalē, septiņi – Vidzemē, trīs – Latgalē un viens projekts ir saistīts ar Rīgas plānošanas reģiona teritoriju, liecina vides aktīvistu biedrības "Zaļā brīvība" apkopotie dati.