"Piemēram, cilvēks padzirdējis, ka kādā pilsētas lielveikalā kartupeļi ir par 23 centiem kilogramā, bet man par 45 centiem. Tad es atbildu: "Bet visos citos lielveikalos ir vismaz 49 centi kilogramā!" Bet kopumā mums cenas nav lielākas kā veikalos," stāsta V. Petkuns.
Autoveikals apkalpo seniorus
Anita un Mārtiņš Tupiņi tirdzniecībā darbojas jau kopš pagājušā gadsimta. Viņu autoveikals apkalpo Madonas un Cēsu novada viensētu ļaudis gados un pansionātu. Apgrozījums – ap 7000 eiro mēnesī. Cenas esot jūtami zemākas nekā lielveikalos, bet, salīdzinot ar mazajiem lauku veikaliem, kā nu ar kuru. Vienīgais, ar ko nevarot konkurēt, ir lielveikalu un veikalu tīklu akcijas. "Mēs neesam nevienā tīklā jeb, kā smejos, sektā. Ražotāji mums paši pieved klāt svaigu preci. Sīkumus un īpašas preces paši pa veikaliem pielasām klāt, piemēram, kāds piezvana un palūdz "domestosu", lai izmazgātu šmucspaini, citam atkal mazbērni brauc ciemos un viņiem garšojot vistas stilbiņi, cits palūdz zāles no aptiekas," stāsta A. Tupiņa.
Kādi galvenie novērojumi? Cilvēku laukos kļūst arvien mazāk. Daudzus īpašumus nopirkuši pilsētnieki, kam autoveikali nav vajadzīgi, daudzi jau nemaz nedzīvojot ikdienā uz vietas. Agrāk daudzi cilvēki preci ņēmuši uz parāda, tagad vairs ne – izskatoties, ka dzīve kļuvusi labāka. Dzērāji un citi, kas netiek galā ar savu dzīvi, neesot starp šī autoveikala klientiem. Katrs jau iepriekš zinot, cik tērēs. Parasti tie ir 20–30 eiro. Galvenās preces: maize, piens, biezpiens, krējums, olas, gaļa, konfektes. Sevišķi iemīļotos saldumus pērkot pansionātā, jo viss pārējais jau tur esot. Interesanti, ka ne viens vien senioru pāris iepērkas katrs atsevišķi.
Inešu pagasta "Gala Bitēnos" pie autoveikala sastopu trīs pircējus – 89 gadus veco Gunti Liepiņu ar kundzi un suni Džennu, kas, uz pakaļkājām nostājies, iemācījies no veikalniekiem izlūgties cepumus. G. Liepiņš iegādājas lielo "Coca-Cola" pudeli, kafiju, rupjmaizi, baltmaizi, pīrādziņus, galertu. Pēc tam kārta pienāk kundzei, kura preces sarakstījusi uz lapiņas: maltā gaļa, galda desa, biezpiens, krējums, kefīrs, sutināti kāposti, cepumi, konfektes, dzeramā soda, rozīnes, kakao, kafija, sausā kaķu barība, papīra dvielīši. Pensijas abiem pircējiem ap 400 eiro. Iepērkoties reizi nedēļā. Tuvākais veikals viņiem ir piecu kilometru attālumā Inešos. Varētu jau kaimiņiem palūgt, lai aizved uz veikalu, bet neesot vajadzības. Tāpat regulāri braucot ciemos bērni un mazbērni. Tomāti, gurķi, sīpoli izaugot savā dārzā, neesot kur likt.
Līdzīga iepirkšanās ir arī citiem Inešu pagasta senioriem, piemēram, "Salu" saimniekiem Paulim Braķim (80) ar kundzi Zinaīdu. Meita labu laiku dzīvojot Itālijā, līdz ar to vairāk pašiem par sevi jādomājot. Austris (88) un Līga (79) Pūces no "Priežkalniem" autoveikalu izmantojot jau 27 gadus. Par abiem kopā pensija 1300 eiro. Autoveikalā ik reiz atstājot ap 30 eiro, meita no pilsētas piegādājot piena produktus un citas lietas. Kungs gan kādreiz ar kādu aizbraucot uz 15 kilometrus attālajiem Vecpiebalgas veikaliem vai pat Rīgu. A. Pūce ir bijis represēts un izbaudījis Sibīrijas "jaukumus", par šo laiku dzīvi smaida vien. Abi velta sirsnīgus vārdus autoveikala saimniekiem.
Laukos vajag gaišumu
Zintis Bikše (60) no Madonas novada Aronas pagasta ir vēl vīrs spēka gados, kopj mežu un kopā ar kundzi audzē visu veidu dārzeņus Madonas tirgum. Iepērkas 18 kilometru attālās Madonas lielveikalos, kaut gan tuvākais veikals ir sešu kilometru attālajā Liezēres pagasta Ozolu ciemā. Uz turieni aizšaujot, ja kaut kāda sīkuma pēkšņi vakariņām pietrūkst, piemēram, majonēzes, jo lielveikalos tomēr preces esot lētākas. Kad abi aizbraucam uz veikalu Ozolos, Zintis tomēr daļēji maina viedokli – cenas līdzīgas, tomēr lielveikalos lielāka izvēle. Vēl arī lielveikalu atmosfēra: gaišums, mūzika, krāsas. Kad dienām, īpaši tumšajos, pelēkajos mēnešos, no rīta līdz vakaram raujies pa mežu un zemes darbiem, griboties no tā arī izmukt pilsētas spozmē.
Otrs Bikšēm tuvākais veikals atrodas Liezēres pagasta centrā (11 km). Tas tāpat kā veikals Ozolos pieder pasaules vicečempionu motokrosā ekipāžām Daniela un Bruno Lielbāržu ģimenei. Veikali ir "LaTS" tīklā. Veikalu vadītāja Santa Socka teic, ka alkohola tirdzniecības laika maiņa pielāgota ar veikalu darba laiku, taču finansiāli tas nekādu iespaidu nav atstājis. Pēdējos divos gados apkārtnes ļaudis arvien mazāk dodoties uz Madonu iepirkties, jo cenas kļuvušas konkurētspējīgas: tagad nākot pat tie, kas agrāk gājuši garām. Lielākā problēma tomēr – maz iedzīvotāju. Dienā iepērkoties ap pussimts pircēju. Vasarā kāt nākot vasarnieki.
Topā – kartupeļi
Gulbenes novadā katrā no 13 pagastiem ir arī kāds veikaliņš. Deviņi no tiem strādā "LaTS" tīklā, un šajos veikalos neesot jūtamas lielas izmaiņas, stājoties spēkā alkoholisko dzērienu aprites izmaiņām. Laikrakstam "Dzirkstele" "LaTS" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis uzsver, ka lauku veikali nepastāv tikai tāpēc, ka pārdod daudz alkohola.
"Tirgus kopumā ir mainījies, pircēji mainījuši savus paradumus. Lai cik dīvaini tas arī būtu, bet ārpus pilsētām tieši kartupeļi ir pirmajā vietā pēc to pirkšanas, lai gan laukos arī audzē kartupeļus.
Un tas nav tikai šogad, kad kartupeļu raža ir slikta. Tālāk nāk pārējie produkti: piens, olas, augļi un gaļa. Daudz pērk arī alu. Decembrī gan aiz kartupeļiem seko mandarīni," stāsta R. Okmanis. Viņš uzskata, ka darbošanās kādā tīklā veikaliem dod iespēju kļūt spēcīgākiem: "Katrs veikalnieks atsevišķi dažkārt nepaspēj pacelt galvu pāri ikdienas darbiem. Mēs, apmeklējot veikalus un tiekoties ar veikalniekiem, paceļam viņu apvārsni un palīdzam. Pašreiz tīklā neesošu mazo veikalu liktenis ir drūms, bet, protams, aizveras arī mūsu tīklā esošie veikali." Viņš ir pārliecināts, ka maziem veikaliņiem ir nākotne – tie vienmēr būs tuvāk mājām, līdz ar to, ja tie būs moderni, gaiši un sakārtoti, pircējam nebūs iemesla sēsties mašīnā un braukt iepirkties citur. Tomēr lielākā problēma esot paaudžu maiņa – daudzos uzņēmumos bērni nevēloties stāties vecāku vietā, piebilst R. Okmanis.
Bažas par jaunā gada pirmajiem trim mēnešiem
- Par to, ka izmaiņas alkohola tirdzniecības termiņos īpaši sāpīgi ietekmēs tieši lauku veikalus, bažas iepriekš paudis Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs – alkohols ir prece, kam veikali var uzlikt lielāku piecenojumu atšķirībā no ikdienas pārtikas, tagad noteiktās darba stundās veikalam izpaliek dārgāki pirkumi un samazinās ieņēmumi. H. Danusēvičs pašlaik gan nevarot raksturot kopējo veikalu situāciju laukos, jo Ekonomikas ministrija un Pašvaldību savienība vēl nav pabeigušas pētījumus par pārtikas ķēdes noturību mazajos un vidējos uzņēmumos. Pēc datiem, ko Latvijas Tirgotāju asociācijai esot sniegušas veikalu kooperācijas, 10% tirgotāju jau esot slēguši veikalus un vēl apmēram tikpat to varētu darīt ziemā.
- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris vērtē, ka lauku tirgotājiem vislielākās bažas ir par nākamā gada pirmajiem trim mēnešiem. Trīs lietas, kas ietekmēs biznesu: minimālās algas pieaugums (no 1. janvāra minimālā alga būs 780 eiro pašreizējo 740 eiro vietā), alkohola akcīzes nodokļa pieaugums, transporta nodevu (vinješu) cenu pieaugums kravas transporta līdzekļiem. Tas viss solot preču sadārdzinājumu un apgrozījuma vai peļņas samazināšanos, kam varētu sekot arī veikalu darba laiku un darba vietu samazināšana. J. Lielpēteris uzskata – noteikti dzirdēsim par veikalu slēgšanu un arvien vairāk veikaliem, kur štatā ir tikai pārdevējs. Tas nebūšot masveidīgi, bet būšot. Tāpat negatīvu iespaidu turpinot atstāt gan demogrāfiskā situācija, gan cilvēku pārcelšanās uz darbu un dzīvi pilsētās.
Saīsina darba laiku
Alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumu dēļ daļa tīklu "Top", "Aibe" un "LaTS" veikalu strādā ar saīsinātu darba laiku – tā aģentūru LETA informējuši šo veikalu pārvaldnieki SIA "Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācija" un SIA "Latvijas Tirgotāju savienība" pārstāvji.
Veikalu tīkla "Top" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte norāda, ka daļai veikalu ir mainīts darba laiks, samazinot darba stundas gan no rīta, gan vakarā.
Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācijas attīstības direktors Juris Lamberts teicis: "Jau tagad aptuveni 80% mazo veikalu strādā tikai tajās stundās, kad alkoholu atļauts tirgot, jo nav izdevīgi maksāt algas pārdevējiem par to, ka veikalā nav pircēju. Jo lielāki ierobežojumi tiks veikti, jo sarežģītāka situācija būs tirgotājiem." Lamberts atzīmējis, ka alkoholisko dzērienu pārdošanas apjoms ir samazinājies par aptuveni 25%. "No vienas puses, tas ir labi, jo, iespējams, cilvēki mazāk patērē šos dzērienus, no otras puses, būtu muļķīgi dzīvot ilūzijās, ka par šādu apjomu samazinājies "dzērāju" skaits. Visdrīzāk cilvēki vienkārši veido uzkrājumus, iepērkoties lielajos veikalos, vai arī izvēlas apreibināties ar nelegālo alkoholu."
SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine norādījusi, ka "Elvi" primāri ir pārtikas un pirmās nepieciešamības preču veikals, alkohola tirdzniecības ierobežojumiem kopumā nav būtiskas ietekmes uz uzņēmuma darbu. Tā kā alkoholisko dzērienu īpatsvars "Elvi" produktu klāstā ir salīdzinoši neliels, darba laika izmaiņas tieši dzērienu tirdzniecības laika dēļ nav plānotas. Rudens un ziemas periodā daļa "Elvi" veikalu reģionos gadu no gada strādā īsāku darba laiku, un šīm tirdzniecības vietām arī šogad gada tumšajā laikā būs īsāks darba laiks.
Kāda aina citās vietās – Smiltenes, Valkas, Alūksnes, Aizkraukles, Bauskas, Jēkabpils novadā – lasiet rītdienas numurā.
Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".
13 °C
