17.2 °C
Divas nedēļas apmēram 100 tūkstoši pārstāvju no visām pasaules valstīm centīsies panākt vienošanos ierobežot izmešus un atgriezt planētu uz ilgtspējīgāku klimata pārmaiņu scenārija takas.
ANO ieinteresēto pušu 28. konference jeb COP28, kā to pazīst pasaulē, sākusies ar savu tiesu pretrunu. Pirmā no tām ir fakts, ka konferenci vada Apvienoto Arābu Emirātu naftas uzņēmuma ADNOC izpilddirektors sultāns al Džabers – kāds no klimata aktīvistiem jau paspējis izteikties, ka šāda izvēle salīdzināma ar ideju uzticēt plaušu vēža apkarošanas konferenci vadīt kādam tabakas uzņēmuma pārstāvim. Taču pagaidām sultāns al Džabers, kas pēc izglītības ir inženieris un ekonomists, turas godam un nav ļāvis sevi turēt aizdomās par to, ka viņa mērķis ir neļaut šai konferencei gūt panākumus un pārstāvēt naftas biznesa intereses – šādas aizdomas tika izteiktas pirms konferences sākuma.
Otrā pretruna ir fakts, ka, neraugoties uz dažādām klimata deklarācijām, saistībām un citiem dokumentiem, siltumnīcefekta gāzu izmeši pasaulē nevis krītas, bet turpina pieaugt. Kamēr ANO un politiķi runā par apņēmību panākt, ka gadsimta beigās pasaule nebūs sasilusi vairāk kā par 1,5 0C, salīdzinot ar 1850.–1900. gada līmeni (šis līmenis izvēlēts tāpēc, ka par to pieejami vismaz kaut kādi dati, patiesībā industriālā revolūcija sākās jau XVIII gs. otrajā pusē),
reālais izmešu daudzums turpina augt un signalizē, ka gadsimta beigās pasaule būs sasilusi par 2,8–3 0C.
Un, lai gan 1,5 0C nav īsti zinātnisks mērķis – 2015. gada Parīzes klimata vienošanās paredz ierobežot sasilšanu zem 2 0C līmeņa, un 1,5 0C izvēlēts, vadoties pēc tā, kāda varētu būt varbūtējā ietekme uz pasauli pie šāda un alternatīvajiem scenārijiem. Taču zinātnieki domā, ka kaut kur starp pusotra un divu grādu sasiluma līmeni atrodas slieksnis, pie kura varētu sākt kust Grenlandes un Antarktīdas ledāji, izraisot jūras līmeņa paaugstināšanos, tādēļ pasaulei nav gluži vienalga, kāds būs sasilšanas līmenis.
Galvenie jautājumi, par kuriem centīsies vienoties Dubaijā notiekošajā konferencē, ir pirmkārt globālā novērtējuma sistēmas izveide. Tā būs organizācija, kurā piedalīsies zinātnieki, institūcijas un uzņēmēju pārstāvji, kas centīsies regulāri izvērtēt klimata izmaiņu ierobežošanas panākumus un neveiksmes un ziņot par tām. Tostarp izvērtējumam būtu jāietver gan klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu, gan pielāgošanās tiem un klimata pārmaiņu ierobežošanas finansējums. Ņemot vērā kaislības ap klimatu, šīs organizācijas sniegtais viedoklis un personālijas tiks apskatītas ar vislielāko vērību. Otrs jautājums, kam tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, ir punkts, kad tad tieši pasaulei ir pilnībā jāatsakās no fosilo resursu izmantošanas. ES uzstāj uz 2050. gadu, klimata aktīvisti brēc, ka tas ir daudz par vēlu, bet attīstības valstis – ka daudz par agru un tas nav iespējams. Tādēļ
attīstības valstis pieprasa, lai industriālās valstis pārstāj izmantot fosilos resursus līdz 2050. gadam, bet ļauj attīstības valstīm tos izmantot arī pēc gadsimta vidus.
Problēma ar šo piedāvājumu ir tāda, ka jau šobrīd lielākās atmosfēras piesārņotājas ir tieši attīstības valstis.
Visbeidzot, karstākās diskusijas izraisīs klimata pārmaiņu ierobežošanas finansējums. T. s. globālie Rietumi pagaidām nav pildījuši savu 2015. gadā doto solījumu, ka dos attīstības valstīm 100 miljardus ASV dolāru lielu palīdzību cīņai ar klimata pārmaiņām – šis fakts pamatīgi grauj Rietumu morālo autoritāti pasaules acīs. Pērnajā COP konferencē beidzot vienojās par Zaudējumu un postījumu fonda izveidi, bet joprojām nav skaidrs, kā to piepildīs, un, galvenokārt, uz kādiem noteikumiem valstis varēs iegūt finansējumu no tā. Lai saprastu problēmas mērogu, 2022. gada katastrofālie plūdi Pakistānā, kas pārklāja apmēram trešdaļu valsts teritorijas, izraisīja apmēram 92 miljardus dolāru lielus zaudējumus. Pakistāna uzskata, ka pie šiem plūdiem vainojamas industriālo valstu radītās klimata izmaiņas, un vēlas, lai tai kompensē klimata pārmaiņu sekas, vēlams, pilnībā. Taču tikai viens šāds solis izsmeltu minēto fondu gandrīz tukšu, tādēļ pasaules valstis ir ļoti domīgas par noteikumiem, kam un kādiem mērķiem varēs izmantot šo naudu. Tiesa, COP28 šajā ziņā sākusies uz pozitīvas nots – turīgās pasaules valstis apņēmušās ieguldīt šajā fondā vismaz 420 miljonus ASV dolāru, piemēram, AAE ieguldīs 100 miljonus dolāru, bet Lielbritānija sola 76 miljonus dolāru.
Konferencei līdz šim ir vēl vairāki pozitīvi rezultāti – piemēram,
vairāk nekā 20 valstis aicinājušas trīskāršot kodolenerģijas ieguvi, lai līdz 2050. gadam panāktu siltumnīcefekta gāzu emisijas nulles līmeni.
Deklarācijā, kuru atbalstījušas ASV, Japāna un vairākas Eiropas valstis, teikts, ka kodolenerģijai ir izšķiroša loma tā dēvētās oglekļa neitralitātes sasniegšanā. Tāpat 134 pasaules valstis, kas saražo apmēram 70% no pasaules pārtikas, vienojušās noteikt pārtiku un lauksaimniecību par prioritāti savos nacionālajos klimata plānos. Tas ir pozitīvs solis, jo aplēsts, ka pārtikas sistēmas ir atbildīgas par aptuveni trešdaļu cilvēka radīto siltumnīcefekta gāzu, taču tās arvien vairāk apdraud globālā sasilšana un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Gaidīsim pārējos konferences rezultātus.
Citāts
Kamēr ANO un politiķi runā par apņēmību panākt, ka gadsimta beigās pasaule nebūs sasilusi vairāk kā par 1,5 grādiem salīdzinot ar 1850.–1900. gada līmeni, reālais izmešu daudzums turpina augt un signalizē, ka gadsimta beigās pasaule būs sasilusi par 2,8–3 grādiem.
