13.2 °C
Visi izdevumi par izmešu ierobežošanu tiks tautai, bet visi ienākumi no zemes CO2 piesaistes spējas – valsts kasei.
Eiropas Savienības (ES) likumdošanas vara ir noticējusi stāstam, ka globālo sasilšanu izraisa cilvēces radītās gāzu izplūdes atmosfērā. ES ir pieņēmusi regulējumu, kas nosaka dalībvalstīm, tostarp Latvijai, pienākumu samazināt un kontrolēt emisijas gāzu apjomu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi Klimata likumprojektu, ko atdevusi Klimata un enerģētikas ministrijai tālākai virzībai. Ministru kabinets nodeva likumprojektu publiskai apspriešanai, taču tai atvēlētais laiks bija tikai divas nedēļas. Netika manītas ne skaidrojošas publikācijas, ne plašas publiskas apspriedes. Tas vedina secināt, ka sabiedrības plaša iesaiste nav vēlama, jo sakarā ar pievienošanos Kioto klimata protokolam un ES izdotajiem likumdošanas aktiem likumprojektā noteiktajām normām ir nolemtība un negrozāmība.
Likumprojekts fundamentāli neko nemaina līdzšinējā emisijas gāzu (būtībā – oglekļa dioksīda – CO2) kontrolē.
Visiem dūmgāzu (CO2) liela apjoma radītājiem – rūpniecības uzņēmumiem, elektroenerģijas un siltuma ražotājiem – būs jāiegādājas atļaujas vai kvotas jeb tiesības noteiktā laikā "saražot" noteiktu CO2 apjomu. Jaunums ir tas, ka atbilstoši likumam kvotas būs jāiegādājas arī aviotransporta un kuģu transporta kompānijām. Cik noprotams no likumprojekta teksta, atļaujas vai kvotas nākotnē skars ievērojami vairāk transporta, rūpniecisko procesu un produktu ražošanas, kā arī lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu. Tātad visi produkti vai pakalpojumi, ko radīs šādi uzņēmumi un kuriem līdz šim nebija jāiegādājas izmešu atļaujas, turpmāk paliks dārgāki, jo papildu dabas resursu nodoklim būs izdevumi emisijas kvotu vai licenču iegādei.
Katras valsts teritorijā notiek ne tikai CO2 emisija, bet arī tā piesaiste. Visi augi, kuros noris fotosintēze, piesaista (izņem no atmosfēras) oglekļa dioksīdu. Likuma izpratnē oglekļa dioksīdu uzņem "apsaimniekota meža zeme, aramzeme, zālāji, mitrāji, apdzīvotas vietas un cita infrastruktūra". Pēc apstiprinātas metodikas tiks aprēķināta katra zemes veida augu masas spēja piesaistīt emisijas gāzes, uz kuru pamata aprēķinās visas Latvijas teritorijas spēju piesaistīt oglekļa dioksīdu. No tā būs atkarīgs ES līmenī saskaņotais un piešķirtais emisijas kvotu daudzums visai valsts teritorijai.
Ja Latvijas uzņēmumi visas kvotas neizmantos, valsts tās varēs pārdot starptautiskajā tirgū. Ja Latvijas ekonomiskai darbībai kvotu nepietiks, tās būs jānopērk.
Tātad CO2 piesaista katra meža, lauksaimniecības vai citu veidu zeme, kurā aug zaļie augi. Ja Latvijas iedzīvotājam pieder lauks, mežs vai augļu dārzs, tajā augošie augi uzņem oglekļa dioksīdu un rada "piesaistes vienības", kuras savukārt rada visai valstij pieejamās izmešu kvotas. Šo privātā zemē radīto kvotu valdība tālāk pārdos izmešu radītājiem. Tāpēc būtu taisnīgi katram zemes īpašniekam saņemt samaksu par CO2 piesaisti. Tomēr izrādās, ka nekas tamlīdzīgs nav paredzēts. Klimata likumprojekta 7. pants noteic, ka "Latvijai piešķirtās gada emisijas sadales vienības, piesaistes vienības un apsaimniekotas meža zemes elastības vienības ir valsts īpašums, kura tiesiskais valdītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija".
Visi izdevumi par izmešu ierobežošanu rēķinos par apkuri, elektroenerģiju, transportu, saražotajos produktos tiks tautai, bet visi ienākumi no zemes CO2 piesaistes spējas – valsts kasei. Atliek secināt, ka Klimata likumprojekts turpina bezkaunīgu emisijas kvotu rekvizīciju un visus izdevumus par klimata neitralitātes sasniegšanu uzliks iedzīvotājiem kā papildu nodokli.
