Latvijas vēlētāji neuzskata klimata pārmaiņas par īpaši būtisku problēmu, un viņu atbalsts krasiem politiskiem soļiem šajā jomā ir visai ļodzīgs.

Reklāma

Eiropas Investīciju banka, kas pati sevi dēvē par Eiropas Klimata banku, jo ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības instrumentiem klimata politikas īstenošanā, publiskojusi savus ikgadējās globālās aptaujas secinājumus – tajā aptaujāti 30 000 cilvēku visā pasaulē. Ar šo aptauju palīdzību EIB mēra klimata politikas temperatūru pasaulē un izdara secinājumus par to. Un, runājot par Latviju, šie secinājumi nav pārāk iepriecinoši visiem Zaļā kursa politikas entuziastiem un liecina par to, ka latvieši kopumā galīgi nav gatavi ziedoties uz klimata politikas altāra.

Un, proti, klimata pārmaiņas Latvijas iedzīvotājiem šķiet tikai piektā svarīgākā problēma, savā preses relīzē atzīmē EIB. 

Klimata aktualitāti apsteigusi pieaugošā dzīves dārdzība, kuru Latvijas iedzīvotāji uzskata par valsts lielāko problēmu (65% respondentu), 

kam seko piekļuve veselības aprūpei (51%), ienākumu nevienlīdzība (46%) un politiskā nestabilitāte (31% aptaujāto, bet te jāņem vērā, ka aptauja veikta 2023. gada augustā, ieilgušas valdības krīzes laikā), savukārt klimata pārmaiņu ietekme un vides degradācija ierindojas piektajā vietā, un tikai katrs ceturtais aptaujātais Latvijā (26% respondentu un šis rādītājs ir par 24 punktiem zemāks nekā ES vidējais rādītājs 50%) to uzskata par nopietnu problēmu. Bez tam būtu jāpiebilst, ka pat piektā vieta šajā sarakstā ir "aiz matiem pievilkta", jo iegūta, summējot atbildes par diviem dažādiem punktiem: "klimata pārmaiņas", kuru atzīmējuši 18% aptaujāto un kas ieņem sesto vietu, un "vides degradācija", kuru atzīmējuši 9% aptaujāto un kas ieņem astoto vietu. Vairāk par klimata pārmaiņām Latvijas iedzīvotājus uztrauc augošais bezdarbs (25% atbilžu) un vairāk par vides degradāciju – liela mēroga cilvēku migrācija (11% aptaujāto).

Uz šiem datiem var paskatīties dažādi, un kritiski noskaņotie teiks, ka globālas ilgtermiņa problēmas, attiecībā uz kurām indivīdi jūtas bezspēcīgi kaut ko būtiski ietekmēt un kuru sekas vairums pašlaik dzīvojošo īpaši neizjutīs, nevar šādās aptaujās ieņemt augstas vietas, ja vien mediji un dažādas aktīvistu grupas nesaceļ ap tām īstu histēriju. Taču dati par noskaņojumu ES šo argumentu apgāž, jo 39% ES iedzīvotāju tā šķiet otra svarīgākā problēma ES, atpaliekot tikai no dzīves dārdzības, un vēl 22% aptaujāto atzīmējuši vides degradāciju kā svarīgāko problēmu, tā ir astotā populārākā atbilde. Iespējams, ka daļēji tas saistīts ar to, ka industriāli attīstītāko Eiropas valstu iedzīvotāji vairāk saskārušies ar vides problēmām nekā iedzīvotāji Austrumeiropā vai arī vairāk bijuši pakļauti mediju un klimata aktīvistu grupu informatīvajai ietekmei. 

Lai nu kā būtu, ar savu progresivitāti Latvijā izslavētie igauņi tikai 16% gadījumu atzīmējuši klimata pārmaiņas kā būtisku savas valsts problēmu, un tikai 24% lietuviešu rīkojušies tāpat. 

Latvijā, atgādināsim, šādi rīkojās 18% aptaujāto. Nevarētu teikt arī, ka Baltijas valstis savā klimata skepticismā kaut kā īpaši izceltos – 43% aptaujāto Rietumeiropā uzskata klimata pārmaiņas par būtiskāko problēmu un tā pārliecinoši ieņem otro vietu pēc dzīves dārdzības (67% atbilžu), bet Austrumeiropas vidējais aptaujātais ir visai līdzīgs Latvijas iedzīvotājam – tam tāpat būtiskākas problēmas par klimatu liekas dzīves dārdzība (71%), ienākumu nevienlīdzība (36%), veselības aprūpes pieejamība (35%) un politiskā nestabilitāte (34%), bet klimata pārmaiņas spēj ierindoties vien piektajā vietā ar 26% atbilžu.

Taču šie dati liecina, ka Latvijas vēlētāju atbalsts politiskiem soļiem, kas būtu vērsti uz klimata politikas pastiprināšanu, ir visai ļodzīgs. Tieši to arī rāda aptauja – trīs ceturtdaļas respondentu Latvijā uzskata, ka pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku var notikt tikai tad, ja vienlaikus tiek risinātas arī ar nevienlīdzību saistītās problēmas. 69% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas valdība drīkst spert tikai tādus uz klimata pārmaiņu ierobežošanu vērstus soļus, kas neietekmētu viņu naudas makus, sieviešu vidū šādi noskaņotas ir pat 74% aptaujāto pretstatā vīriešu 64%, turklāt izglītības līmenis īpaši neietekmē šos skaitļus, toties vecums gan. Grupā no 50 līdz 64 gadiem pat 80% aptaujāto nevēlas, lai klimata pasākumi ietekmētu viņu labklājību, taču pat tajās vecuma grupās, kas vislabvēlīgāk skatās uz klimata pasākumiem, vairums ir pret to, ka tas ietekmētu viņu labklājību. Tā, piemēram, grupā no 15 līdz 19 gadiem 58% nevēlas, lai tas viņus negatīvi ietekmē, bet grupā no 20 līdz 29 gadiem šādi noskaņoti ir 64%. Pārtulkojot šos skaitļus saprotamā valodā – 

vairākumam Latvijas iedzīvotāju cīņa pret klimata pārmaiņām šķiet tā valsts elites padarīšana, kura nedrīkstētu nekādi skart viņus un viņu dzīvesveidu. 

Lieki teikt, ka tā ir pilnīgi utopiska pārliecība – pat ja valdībai izdotos izdomāt tādus pasākumus, kas formāli neskartu iedzīvotājus tieši, tad netiešā veidā – caur cenām un nodokļiem – tas vienalga ietekmētu iedzīvotāju labklājību.

Uz šā fona aptauja liecina, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju atbalsta nodokļu atvieglojumu atcelšanu aviācijas nozarei un citām nozarēm, kurās izmanto fosilo degvielu. Taču vai no tā būtu jāsecina, ka latvieši ir gatavi mazāk lidot? Diez vai – līdz šim 2023. gadā "Air Baltic" pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 41% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.