Latvijā sākas vērienīgs eksperiments: Vai tvaicēšana spēs apturēt invazīvās sugas?

Šovasar ierīkotas 13 pilotteritorijas invazīvo sugu ierobežošanas metožu efektivitātes pārbaudei. Tas ticis darīts, Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) sadarbojoties ar AS "Latvijas valsts meži" projektā "LatViaNature".

Projekta komunikācijas vadītāja Anda Zakenfelde stāsta, ka tas ir pirmais un līdz šim plašākais zinātniskais pētījums par invazīvo sugu ierobežošanu, kas ļaus sagatavot vadlīnijas valsts līmenī, kā ar šīm Latvijas dabai bīstamajām sugām cīnīties. Pilotteritorijas visā Latvijā aizņem vairāk nekā 110 hektārus, tajās tiek pārbaudītas 23 ierobežošanas metodes piecām invazīvajām sugām – Kanādas zeltgalvītei, puķu spriganei, krokainajai rozei, ošlapu kļavai un vārpainajai korintei, kurām ir zinātniski pierādīta negatīva ietekme uz Latvijas dabas daudzveidību. "Par metodēm, kas aizgūtas no ārvalstu zinātniskās literatūras un pētījumiem, mēs uzzināsim, kas Latvijā darbojas un kas ne," skaidro "LatViaNature" Invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska. 

"Tāpat izmēģinām arī Latvijā inovatīvas metodes, piemēram, invazīvo sugu tvaicēšanu. Par tām metodēm, kas Latvijā tiek izmantotas citos nolūkos, uzzināsim visefektīvāko to pielietojumu cīņā pret invazīvajām sugām."

Latvijā jauno vai maz izmantoto metožu vidū invazīvo sugu ierobežošanai ir, piemēram, konkurentaugu piesēšana, augsnes virskārtas frēzēšana, mulčēšana, izraušana ar rokas instrumentiem un traktortehniku, nozāģēto celmu apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem, tvaicēšana, stumbru gredzenošana, selektīva celmu dedzināšana un citas.

Daļā pilotteritoriju darbi tika sākti pagājušajā vasarā, daļā – šovasar. Ierobežošanas metožu pētījums ilgs vēl divus gadus – līdz 2026. gada nogalei. Pilotteritorijas izvietotas visā Latvijā gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, dabas parkā "Ragakāpa", gan pilsētvidē, piemēram, Daugavpilī un Jēkabpilī, kur invazīvo sugu ierobežošana dod arī netiešus ieguvumus – ļauj sakārtot pilsētvidi.