Light rain 5.2 °C
C. 14.11
Fricis, Vikentijs
SEKO MUMS
Reklāma
Akmeņaini krasti, oļaina gultne, dziļākas ieplakas, kuras nenosusina bēgums, – šādās vietās saidas labprāt pulcējas baros. Vien – tās meklēt būs jādodas ārpus Latvijas.
Akmeņaini krasti, oļaina gultne, dziļākas ieplakas, kuras nenosusina bēgums, – šādās vietās saidas labprāt pulcējas baros. Vien – tās meklēt būs jādodas ārpus Latvijas.
Foto: Shutterstock

Jūras zivis neatšķiras ar īpašu piesardzību. Pastāv uzskats, ka tas lielās konkurences dēļ. Līdz ar to – tāpat kā ķerot gandrīz jebkuras citas zivis jūrā, arī saidas makšķerēšanā nav īpašu viltību.

Reklāma

Lai gan ikviens no mums ir redzējis saldētas saidas veikalu plauktos un, visticamāk, daudziem ir bijusi iespēja un vēlme to nobaudīt, lielākajai daļai makšķernieku saidas joprojām ir nedaudz eksotiskas zivis. Iespējams, pie vainas ir lielais attālums, kur tās mīt. Ceļš līdz makšķerēšanas vietām tiešām būs jāmēro patālāks, jo Baltijas jūrā saida ir reta ieceļotāja. Toties ievērojami saidas krājumi ir Ziemeļjūrā, piemēram, pie Norvēģijas krastiem.

Paisuma laikā dažādu sugu zivju bari tiecas uz krastu, lai atrastu to, ko ūdens no krasta ieskalo: dažādus smilšu tārpus, kukaiņus un mušiņas, bieži vien arī spāres. Steigā jūras zivīm nav laika apsvērt makšķernieka sagatavotos piedāvājumus. Zivis ēsmu satver alkatīgi un praktiski norij veselu, to īpaši nekošļājot. 

Tā nav karpa vai breksis, kurš kā kaprīza jaunkundze pats nezina, ko vēlas, pusstundas laikā savu ēdienkarti nomainot vairākas reizes.

Bet par veiksmīgu makšķerēšanu var runāt tikai tad, kad ir jau kaut kas noķerts. Tāpēc, lai jau pēc pirmā izbraukuma mēģinājuma nezustu vēlme domāt, ka saidu ir viegli noķert, vajadzētu vispirms iegūt kaut minimālu priekšstatu par zivs paradumiem, garšas vēlmēm un īpatnībām.

Kad jāmakšķerē saidas?

Saidas ķeras visu gadu. Lielākā problēma tās atrast ziemā, jo gada aukstajos mēnešos tās vienkārši labprātāk uzturas ūdens dzīlēs, taču tur tās turpina aktīvi baroties.

Martu var uzskatīt par makšķerēšanas sezonas sākumu no krasta vai mola. Šajā laikā zivis sāk aktīvi baroties piekrastē ar bezmugurkaulniekiem un sīkākām zivtiņām. Visintensīvāk tās barojas augustā–septembrī, bet ar novembri saidu aktivitāte samazinās.

Ikdienas saidu aktivitāšu svārstības ir saistītas ar plūdmaiņām (paisumiem un bēgumiem). Tāpēc 

pirmais, kas makšķerniekam ir jāizdara, ir jāuzzina no vietējiem copmaņiem, kad ir paisums un kad bēgums attiecīgajā reģionā. Tas jāņem vērā, plānojot copi. 

Makšķerēšana jāsāk apmēram divas stundas pirms plūdmaiņas. Tieši šo divu stundu laikā būs saidu aktivitāšu maksimums. Pēc tam kad paisuma maksimums ir pagājis un sācies bēgums, zivju aktivitāte pakāpeniski samazinās.

Visaktīvākā saidu cope noris tieši rīta agrumā, kad sākas paisums. Saidu nakts makšķerēšana arī ir diezgan efektīva. Bieži vien pieredzējuši makšķernieki saidu nakts copi apvieno ar jūras zušu copi, kas arī ķeras galvenokārt tikai naktī.

Reklāma
Reklāma

Kur noķert saidu?

Nevajag mēģināt makšķerēt saidas smilšainajās pludmalēs. Smiltis var uzskatīt par plekstes un jūras asaru stihiju. Saidām tomēr vairāk patīk akmeņi un rifi. Makšķerēšana ir īpaši efektīva tajās vietās, kur pat bēguma laikā ūdens līmenis saglabājas vairākus metrus dziļš. Saidas šādās vietās praktiski tiek ķertas visu diennakti. Akmeņaini krasti, oļaina gultne, dziļākas ieplakas, kuras nenosusina bēgums, – šādās vietās saidas labprāt pulcējas baros.

Jo mazākā dziļumā makšķerē saidas, jo mazāks ir noķerto zivju izmērs. Tāpēc, ja vēlas ķert lielākus īpatņus, jāmeklē dziļākas vietas. 

Gultne nedrīkst būt līdzena, tai vienmērīgi jāmaina dziļums, bet ideāli, ja uzreiz pie krasta ir vairākus metrus dziļš.

Ja izdosies atrast tādu vietu, saidas būs ar garantiju. Jāizvairās no tāliem metieniem. Paisuma laikā saidas piepeld ļoti tuvu krastam. Nav jēgas veikt metienus, kas ir tālāki par 30 metriem, jo nereti saidas ēsmu satver gandrīz pie pašām makšķernieka kājām, burtiski dažus metrus no ūdens malas.

Uz ko ķeras?

Saidas ķeršanas inventārs ir ārkārtīgi vienkāršs. Pie makšķerēšanas pamatauklas tiek piesiets aptuveni 50 gramu smags atsvars. Uz pamata auklas tiek izveidotas divas cilpas aptuveni pusmetra attālumā, bet katrai no cilpām jāpieāķē 20 cm pavadiņa, kuras galā ir piesiets āķis. Patiesībā varētu izmantot arī griezuļus ar karabīnēm, bet jūras ūdens ietekmē tās ātri vien sarūsē, tāpēc drošāk ir ar cilpām.

Saidu makšķerēšanai pamata auklas diametrs ir 0,40 mm, bet pavadiņas ir gatavotas no visparastākās 0,30 mm auklas. Saidu makšķerēšanas inventārs ar īpašu sarežģītības pakāpi un eleganci neizceļas. 

Vienkāršuma iemesls ir tāds: ja uz šī inventāra pēkšņi pieķeras zutis vai pat kāda no plēsīgajām zivīm, tad vismaz ir iespēja pacīnīties ar zivi un izvilkt to. 

Izmantojot tievākas auklas, šādu iespēju, visticamāk, nebūs. Dažiem varbūt šķitīs, ka pavadiņu stiprināšana cilpa cilpā sagādā kādas neērtības, mainot un pārsienot tās, dažkārt tās noraujas, aizķeroties āķim aiz akmeņiem. Kā jau minēju iepriekš, saidām labpatīkas dzīvoties pa akmeņaino reljefu.

Makšķerējot saidas, visbiežāk izmantotā ēsma ir skumbrijas gabaliņi. Skumbrija uz āķa jāuzver pie ādas, jo, ja uz āķa tiks sprausts skumbrijas filejas gabals, tad metot tas noteikti nokritīs.

Pieredzējuši jūras copmaņi uzskata, ka skumbrijas gabaliņš ir viena no labākajām ēsmām jūras zivju makšķerēšanai. Ar retiem izņēmumiem uz skumbrijas var noķert praktiski jebkuru zivi. Jautājums ir tikai, kādu to piedāvāt. Piemēram, saidām patīk svaigas skumbrijas, pretēji tam, kā, piemēram, nelielajām haizivīm un dažādām rajām garšo nedaudz bojāta vai, citiem vārdiem sakot, iepuvusi ēsma.

Pēdējā laikā populāra ēsma, ko izmanto, makšķerējot saidas, ir kalmāri.

Visbiežāk tiek izmantoti saldētie kalmāri, kas tiek pārdoti nelielos iepakojumos pārtikas veikalos. Nevaru gan apgalvot, ka tā būtu vislabākā ēsma, jo, manuprāt, priekšroka tomēr būtu dodama skumbrijas gabaliņam. Bet gadījumā, ja nav iespējas tikt pie skumbrijas, var izmantot arī kalmārus.

Saidu mākslīgās ēsmas

"Vācu brētliņas" jeb "German Sprat" ir vispopulārākais māneklis saidu ķeršanai. Šūpiņa forma, izmērs un spēle teicami atdarina peldošu brētliņu vai kādu citu mazu zivtiņu.

Par šo vizuli pastiprinātu interesi izrāda praktiski visas jūras zivis, pat skumbrijas un mencas. Šī brīnuma svars ir 30 grami, tas ir aprīkots ar 2/0 trīsžuburi, kopējais garums ar āķi 138 mm, bet bez āķa 110 mm.

Bieži vien saidas piesakās, kad tiek makšķerētas skumbrijas ar speciālu āķu sistēmu. 

Galvenais, kas jāņem vērā, ķerot saidas, ir noteikt, par kādu krāsu zivis izrāda interesi šodien. 

Dažreiz tām patīk daudzkrāsainas spalvas, taču citreiz tās piesakās tikai uz baltām vai, gluži pretēji, zilām spalvām, bet ir dienas, kad tās izrāda interesi par sudrabainas krāsas mānekļiem. Tas ir jāeksperimentē. Jebkurā gadījumā makšķerniekam jāatceras, ka par skumbrijām paredzētajām sistēmām interesi izrāda arī saidas.

Izvēle starp mākslīgo un dabisko ēsmu ir makšķernieka ziņā. Pat ja saida nevēlēsies nogaršot dabisko, tā noteikti kāros nobaudīt mākslīgo. Es parasti copēju ar divām makšķerēm: vienu izmantoju kā "grunteni" ar dabisku ēsmu, savukārt otrs kāts ir paredzēts spiningošanai un mākslīgajiem mānekļiem.

Daudzām jūras zivīm barības bāze ir ļoti līdzīga, tādēļ jāsaprot, ka lomā būs arī citas zivis, ne tikai saidas. Iespējamas arī pavisam negaidītas copes, tāpēc jūras makšķerēšanai nav jāizvēlas pārāk smalks inventārs.

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma